Arī šajā, 2010.gadā Vides ministrija plāno aktīvu darbību gan sabiedrības informēšanas un līdzdalības jomā gan likumdošanas izstrādē.
2010.gadā Latvijā tiks izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436662 ha īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai, informē Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Ilze Krūkle.
Aizsargājamo teritoriju robežas noteiktas, balstoties uz ES programmas LIFE - Daba finansētā projekta "Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā" ietvaros laikā no 2005. līdz 2009.gadam veiktajiem biotopu un putnu izpētes rezultātiem, kā arī agrāk veikto pētījumu rezultātiem. Aizsargājamās jūras teritorijās netiks iekļautas lielo ostu teritorijas, kā arī mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamajā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību, kā arī lai nodrošinātu teritorijas vienotu aizsardzību.
Nākamgad tiks mainīti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, lai veiksmīgāk aizsargātu aizsargājamās sugas un biotopus. Tiks precizētas prasības aizsargājamās teritorijās, vienlaicīgi pieļaujot pārdomātu un atbildīgu saimniecisko darbību tajās. Plānotās izmaiņas attiecas uz ĢM kultūraugu audzēšanu, mežsaimniecisko darbību putnu ligzdošanas periodā, vēja elektrostaciju uzstādīšanu, ainavas saglabāšanu un citiem pasākumiem aizsargājamo teritoriju ietvaros.
Tāpat 2010.gadā plānots paplašināt par putniem nozīmīgām noteiktās Natura 2000 vietas, kas izveidotas Eiropas Komisijas direktīvā "Par savvaļas putnu aizsardzību" minēto putnu sugu aizsardzībai. Teritoriju robežu izvērtējums tiks pabeigts līdz 2010.gada 1.februārim un, atbilstoši robežu izvērtējuma rezultātiem, līdz 2011.gada 1.februārim tiks sagatavoti normatīvo aktu grozījumi.
2010.gada laikā Vides ministrija izstādās jauno Jūras vides aizsardzības likumu. Tā mērķis ir izveidot jūras vides aizsardzības un pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai šajos ūdeņos, kā arī lai nodrošinātu jūras ekosistēmas un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Likumu piemēros visiem Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, jūras dibena virsmai un dzīlēm zem šiem ūdeņiem, tostarp kontinentālajam šelfam.
Līdz 2010.gada beigām Latvijai jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu prasību pārņemšana Latvijas normatīvajos aktos. Tā kā minētā direktīva satur būtiskas jaunas prasības un nostādnes atkritumu apsaimniekošanas jomā (piemēram, prasības izstrādāt un ieviest atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas, nodrošināt atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidi, kā arī nodrošināt atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu), šajā gadā tiks izstrādāts jauns Atkritumu apsaimniekošanas likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tāpat 2010.gada laikā tiks precizētas prasības nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanai, izdarot grozījumus Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā.
2010.gads vides investīciju jomā solās būt ļoti aktīvs - noslēgsies projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos" īstenošana. Tāpat tiks pabeigts īstenot II kārtas ūdenssaimniecības attīstības projektiem Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī, kā arī III kārtu ūdenssaimniecības attīstības projektam Rīgā.
Arī 2010 gadā viena no Vides ministrijas prioritātēm būs jautājumi saistībā ar klimata pārmaiņām un kompleksiem risinājumiem emisiju samazināšanā. Runājot par plānotajiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētajiem projektiem, tad 2010.gadā Vides ministrija plāno izsludināt vēl 15 konkursus, kur uz finansējumu energoefektivitātes projektiem varēs pretendēt dažādas valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un pat individuālas mājsaimniecības. Tostarp tiks finansēta augstāko un profesionālo ēku, kā arī veselības aprūpes iestāžu siltināšana, atsevišķu katlu māju pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešana, atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās, piemēram, patstāvīga elektroenerģijas ražošana savām vajadzībām, kā arī citi projekti.