Par "Jūrmalas Gada cilvēku 2009" atzīts pilsētas himnas teksta un melodijas autors mūziķis Gatis Alfrēds Gaujenieks, informēja Jūrmalas pašvaldībā.
Gaujenieks tika apbalvots šovakar svinīgā pasākumā sanatorijā "Dzintarkrasts".
Balvai tika izvirzīti pieci kandidāti. Žūrijas komisija titulam kā pretendentus nominēja Aleksandru Samoilovu par izciliem sasniegumiem sportā, Jūrmalas un Latvijas atpazīstamības veicināšanu pasaulē un pludmales volejbola attīstīšanu Jūrmalā un Gaujenieku par Jūrmalas himnas kā jūrmalniekus vienojoša faktora radīšanu.
Nominēta Regīna Simsone par profesionālās rehabilitācijas cilvēkiem ar invaliditāti ieviešanu Latvijā un Jūrmalā, radot vienlīdzīgas iespējas iegūt profesionālo izglītību un darbu, Zinaīda Skuja - par Jūrmalai nozīmīgu pilsētas un starptautisku pasākumu un projektu realizēšanu un Ieva Lase - par sasniegumiem Latvijas un starptautiskos skaistumkonkursos.
Šī titula kandidātus varēja izvirzīt Jūrmalas pilsētas domes deputāti, iedzīvotāju grupas, kurās ir ne mazāk par desmit cilvēkiem, Jūrmalas pilsētas domes konsultatīvās padomes, kā arī pilsētas iestādes un organizācijas.
Titulam "Jūrmalas Gada cilvēks 2009" varēja izvirzīt personas ar sabiedriski nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas pilsētā kārtējā gadā. Šim cilvēkam ir jādzīvo vai jāstrādā Jūrmalā.
Jūrmalas Gada cilvēku pirmo reizi godināja 2002.gadā, kad šo godu izpelnījās ilggadējais Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktors Andrejs Upmacis.
Nākamajos gados par Jūrmalas gada cilvēku atzīti Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Kindzulis, māksliniece Maija Tabaka, sportiste Jeļena Prokopčuka, aktieris Eduards Pāvuls un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" izveidotājs un vadītājs Mihails Malkiels.
Pagājušajā gadā titulu "Jūrmalas Gada cilvēks 2008" piešķīra tā laika Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības galvenajam trenerim jūrmalniekam Ainaram Zvirgzdiņam.
Jūrmalas dome 2009.gada 10.septembra sēdē pieņēma izmaiņas saistošajos noteikumos par pilsētas simboliku, tajā iekļaujot Jūrmalas himnu ar Gaujenieka vārdiem un mūziku. No šī brīža himna ieguva oficiālu statusu, tā tiek mācīta visās Jūrmalas skolās un atskaņota svinīgos pasākumos.
Noteikumos arī norādīts, ka Jūrmalas pilsētas himnu var izpildīt, paceļot Jūrmalas pilsētas karogu pašvaldības un tās iestāžu, kapitālsabiedrību rīkoto svinīgo pasākumu atklāšanā vai to laikā un Jūrmalas pilsētas svētku un citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļu.
Jūrmalas pilsētas himnu var izpildīt pēc brīvas gribas arī tautas, darba vai ģimeņu svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos ikdienā, garantējot pienācīgu cieņu pret Jūrmalas pilsētas himnu. Sabiedriskos pasākumos Jūrmalas pilsētas himnas izpildīšanas laikā klātesošie stāv kājās.
Veicinot lokālpatriotismu, jūrmalnieku vienotību un pilsētas atpazīstamību, Jūrmalas pilsētas dome 2008.gadā aicināja Jūrmalas un Latvijas iedzīvotājus, kas nodarbojas ar dziesmu un tekstu radīšanu, piedalīties konkursā "Jūrmalas pilsētas himna". Konkursam darbus varēja iesniegt jebkurš iedzīvotājs - gan profesionālis, gan amatieris. Vienīgais nosacījums bija, ka tai jābūt literāri un gramatiski pareizā valodā, viegli uztveramai, skanīgai un saturiski saistītai ar Jūrmalas pilsētas būtību.
Pēc žūrijas, kuru vadīja komponists Juris Kulakovs, vērtējuma trīs labākie iesniegtie himnas darbi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tika nodoti tautas nobalsošanai, kurā iedzīvotāji par labāko atzina Gaujenieka piedāvāto Jūrmalas himnu "Jūrmalai".
Gaujenieks sevi ir ierakstījis Latvijas kultūras vēsturē ne tikai ar Jūrmalas himnu, bet arī ar to, ka ir bijis ierakstu studijas "GEM" īpašnieks, "Sound Division Studios" tehniskais direktors, grupas "Iļģi" muzikants, vokālists un komponists.