Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Latvijā

Partijām draud premjeru krīze

© F64 Photo Agency

Nākamajā nedēļā daudzas parijas nostāsies uz Saeimas vēlēšanu maratona starta līnijas. Tiesa jau šobrīd var nojaust, ka vislielākā intriga raisīsies tieši ap premjera amata nominantiem, apliecinot gan jaunās paaudzes straujo izrāvienu, gan personību krīzi Latvijas vadošajās partijās.

Eksperti norāda, ka pēdējos gados Saeimas vēlēšanas no partiju sarakstu kaujas lielā mērā ir pāraugušas par premjera amata kandidātu cīņu, piešķirot milzīgu svaru tam, kādas personālijas partijas piesaka kā savas lokomotīves. Gan sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, gan arī politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi atzina — mediju telpa, kā arī pašu partiju aktivitātes mērķtiecīgi ir veidojušas formātu, kurā galvenais fokuss pievērsts Ministru prezidenta amata kandidātiem. Debates televīzijā, viedokļu dueļi, reklāmas kampaņas — viss ir bijis būvēts ap partiju līderiem. Tieši tādēļ abi eksperti ir vienisprātis: situācijā, ja partijai ir spēcīgs premjera kandidāts, šāda sistēma ir bijusi izdevīga, taču šogad politiķi var kļūst par pašu uzbūvētās sistēmas ķīlniekiem, jo praktiski visām partijām būs grūtibas pieteikt spēcīgus kandidātus Ministru prezidenta postenim.

Skandāls var maksāt amatu

Šķietami visvieglāk par līderi varētu vienoties partija Vienotība, kas šobrīd valdības vadību uzticējusi Laimdotai Straujumai. Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars sarunā ar NRA apliecināja: „Nākamās nedēļas laikā nosauksim premjera amata kandidātu, kurš startēs 12. Saeimas vēlēšanās, taču gandrīz nešaubīgi varu apliecināt, ka tā būs Laimdota Straujuma. Protams, vēl ir jāsagaida partijas oficiālais lēmums, taču būtu jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai šim postenim pēkšņi tiktu pieteikts, piemēram, Valdis Dombrovskis.” Tikmēr aizkulisēs izskan citi viedokļi. F. Rajevskis atzīst — L. Straujuma ir šķietami loģiska izvēle, taču politiķei trūks līdera dotību, kas viņu padarītu par spēcīgu spēlētāju. „Arī nesenais skandāls ap Valda Dombrovska kredītiem var kļūt par milzīgu klupšanas akmeni viņa karjerai Eiropas Savienībā. Eiropai ārkārtīgi nepatīk politiķi ar reputācijas problēmām un, lai gan neviens nenoliedz Valda Dombrovska sasniegumus, šis skandāls pavisam reāli viņam var maksāt eirokomisāra posteni,” apstākļus, kas varētu piespiest V. Dombrovski palikt Latvijā, prognozēja eksperts.

Iespēja jaunajai paaudzei

Ne mazāk neskaidra pagaidām ir arī Saskaņas stratēģija. Partijas līderis, Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs neslēpj, ka vēlas saglabāt galvaspilsētas vadību un nesteidzas savu komforta zonu nomainīt pret politiskajām vētrām pakļauto, nestabilo premjera posteni. Tai pat laikā tieši N. Ušakova subjektīvie lēmumi var izrādīties partijai Saskaņa izšīrīgi. Proti, atsakoties no sadarbības ar Alfrēfu Rubiku un mēģinot uzrunāt latvisko vēlētāju, ilgu laiku līdera pozīcijas baudījušais kreisais flangs Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedzīvoja savu pirmo nopietno sakāvi. Tiesa, neraugoties uz smago kritienu, Saskaņa sola jauno prolatvisko ievirzi saglabāt arī 12. Saeimas vēlēšanās, kas, savukārt varētu priekšplānā izcelt negaidītas personālijas. Kuluāros baumo, ka, vēloties uzrunāt latvisko vēlētāju, Saskaņa būtu gatava 12. Saeimas vēlēšanās kā premjera amata kandidātus pieteikt jaunās paaudzes politiķus ar latviskiem uzvārdiem, t.i., Andreju Elksniņu vai Ivaru Zariņu. Lai gan pagaidām šie politiķi ir mazrunīgi, tomēr sarunā ar NRA viņi abi atzina, ka tik tiešām šāda versija pastāvot un partija viņiem abiem ir vaicājusi teorētisku viedokli par vēlmi startēt kā premjera amata kandidātiem. F. Rajevskis par šādu varbūtību gan ir skeptisks: „Vienīgā pareizā izvēle būtu bijis Nils Ušakovs. Tas ir superzīmols, kas 12. Saeimas vēlēšanās spētu Saskaņu noturēt virs ūdens. Ja īsi pirms vēlēšanām partija uzsāks pārgudras kombinācijas, tas var novest pie milzīgām problēmām,” bija pārliecināts F. Rajevskis, kuraprāt, N. Ušakovam šobrīd partijas intereses būtu jāliek augstāk par savām subjektīvajām vēlmēm.

Top garāki saraksti

Spēcīgas vecās gvardes trūkums, iespējams, varētu kļūt par zvaigžņu stundu arī Nacionālās apvienības jaunajai paaudzei. Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK publiski ir apsvērusi Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles nominēšanu premjera amatam, taču nedz pats kandidāts, nedz partija nav sajūsmā par šādu varbūtību. „Es jūtu atbildību pret savu organizāciju, tādēļ pieņemu šādu scenāriju, taču jautājums nav viennozīmīgs. Ja, reiz, vēlētājs ir devis mandātu piecus gadus strādāt Eiropā, tad ir jābūt kādiem īpaši svarīgiem apsvērumiem, lai partija liktu likmi uz šo pašu politiķi arī Saeimas vēlēšanās,” klāsta R. Zīle. Tieši tādēļ tiek baumots, ka VL!-TB/LNNK premjera amata kandidātu garajā sarakstā ar laiku varētu parādīties arī citi nominanti, piemēram, Gaidis Bērzņš un gados jaunais Romāns Naudiņš, kurš, kļūstot par vides ministru, šobrīd piedzīvo strauju karjeras kāpumu.

Garāks potenciālo premjeru saraksts top arī Zaļo un zemnieku savienībai. Kā NRA atzina savienības līderis Augusts Brigmanis, tad tajā varētu parādīties trīs ministri, proti, labklājības nozares vadītājs Uldis Augulis, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.