PĒTĪJUMS: Vēlēšanu rezultātu noteica tautība

 
©F64

Jau veicot 2011. gada vēlēšanu rezultātu statistisko analīzi, tika atzīmēts, ka vēlēšanu iznākumu nosaka trīs faktori. Pirmais ir pilsoņu etniskais sadalījums. Atbalsta procents par valdošās koalīcijas partijām Saeimas vēlēšanās novadu vai pagastu līmenī gandrīz perfekti sakrīt ar latviešu īpatsvaru attiecīgajos novados vai pagastos. Savukārt Saskaņas rezultāti tikpat precīzi sakrita ar Latvijas pilsoņu slāvu minoritāšu pārstāvju izvietojumu.

Otrais faktors bija reģionālo līderu piesaiste. Pāreja uz piecu apgabalu vēlēšanu sistēmu mainīja konkurences apstākļus. Kopš 10. Saeimas vēlēšanām bija svarīgi katrā vēlēšanu apgabalā iekļaut ne tikai vairākus nacionālā līmenī populārus politiķus, bet arī pēc iespējas vairāk vietējos līderus, kuri ir populāri lielā novadā vai novadu grupā. Reģionālie līderi bija otrs nozīmīgais faktors, kas noteica Saeimas vēlēšanu balsu sadalījumu, īpaši starp koalīcijas partijām. Trešais, jau mazākas nozīmes, faktors bija lauku un pilsētu atšķirības. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) panākumi tradicionāli bija saistīti ar zemnieku un lauksaimniecībā nodarbināto skaitu attiecīgajā pagastā vai novadā.

Šā gada vēlēšanas tikai pastiprināja līdzšinējās tendences. Saskaņas un valdošās koalīcijas partiju atbalsta sadalījums visos vēlēšanu apgabalos iezīmē vēl lielāku etnisko plaisu. Tagad jau Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa rezultāti ir gandrīz funkcionāli saistīti ar tādiem rādītājiem kā krievu, baltkrievu un poļu īpatsvars novadā vai Latvijas pilsoņu nelatviešu īpatsvars novadā. 2014. gada vēlēšanās 92% no balsojuma par Saskaņu var izskaidrot ar nelatviešu pilsoņu daudzumu attiecīgajā novadā (determinācijas koeficients 0,92). Latvijas pilsoņu nelatviešu daudzumam pieaugot par vienu procenta punktu, balsotāju daudzums par Saskaņu pieaug par vienu procenta punktu (ja vēlamies būt precīzi – tad par 0,954). Pirms valodu referenduma (2012. g.) šī attiecība bija krietni mazāka – 0,75–0,80 procenta punktu robežās. Vēlēšanu etniskums ir pietuvojies maksimumam. Cittautieši atbalsta Saskaņu, bet koalīcija aicina glābt Latviju no Saskaņas un latvieši balso par koalīcijas partijām.

Saskaitot kopā valdošo koalīcijas partiju rezultātu, jāsecina, ka tas ir cieši saistīts ar latviešu īpatsvaru novadā vai pagastā. Arī Latvijas Reģionu apvienība iekļaujas etniskajā spektrā, jo šīs apvienības rezultāti uzlabojas, pieaugot latviešu īpatsvaram novadā, un – tieši pretēji – Reģionu apvienības rezultāti pasliktinās, pieaugot cittautiešu īpatsvaram. Savukārt Aigara Kalvīša un citu bijušo premjeru sarakstam (Vienoti Latvijai) ir pretēja tendence. Balsojums par partiju Vienoti Latvijai uzlabojas, pieaugot cittautiešu īpatsvaram (rezultāti ir statistiski būtiski, bet vāji). No jaunpienācējiem etnisks faktors nav novērojams (nav statistiski būtisks) No sirds Latvijai un partijas Latvijas attīstībai vēlēšanu rezultātos.

No koalīcijas partijām, kā tas arī ir sagaidāms, visetniskākā ir Nacionālā apvienība. Latviešu procents novadā izskaidro 50% no visiem NA panākumiem. Jo vairāk latviešu, jo lielāki panākumi NA.

Otrs faktors, kas nosaka NA panākumus, ir labklājība. Nacionālajai apvienībai ir lielāks atbalsts novados ar lielākiem iedzīvotāju ienākumiem un mazāku bezdarbu. Ir vērojama statistiski būtiska un vidēji cieša korelācija starp NA panākumiem 12. Saeimas vēlēšanās ar tādiem rādītājiem kā iekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli uz 1000 iedzīvotājiem, migrācijas saldo, tirgus sektora ekonomiski aktīvo komercsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem u. c. Un pretēji. Ir vērojama statistiski būtiska un vidēji cieša negatīva korelācija starp NA panākumiem 12. Saeimas vēlēšanās un tādiem rādītājiem kā bezdarba līmenis, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no kopējā bezdarbnieku skaita, pašvaldības budžeta sociālo pabalstu izdevumu lielums (%) no visiem pašvaldības izdevumiem u. c.

Savukārt Vienotības panākumi vai neveiksmes vēlēšanās novadu līmenī nav saistīti ar noteiktiem sociālekonomiskiem vai demogrāfiskiem rādītājiem, bet gan ar nacionāla mēroga un reģionālo līderu popularitāti, kā arī īstenotajām kampaņām un pretkampaņām. Pārbaudot vairāk nekā 50 dažādus demogrāfiskus, sociāla un ekonomiska satura radītājus, var apgalvot, ka trim sarakstiem – Vienotības un Latvijas attīstībai, kā arī Latvijas Reģionu apvienības – 12. Saeimas vēlēšanās iegūtie rezultāti nav saistīti ar migrācijas, vidējās algas, dzimstības, dabiskā pieauguma, uzņēmumu koncentrācijas, nabadzības, bezdarba u. c. reģionālās attīstības indikatoru atšķirībām novadu līmenī.

Saskaņai un Latvijas Krievu apvienības iegūtajiem rezultātiem vēlēšanās ir vidēji cieša sakarība starp iedzīvotāju, transportā un loģistikā nodarbināto skaitu u. c., bet tas ir tāpēc, ka šo rādītāju augstākās vērtības atbilst lielākam mazākumtautību īpatsvaram attiecīgajā novadā.

Matemātiskā analīze liecina, ka ZZS ir izteikts atbalsts starp zemniekiem un lauksaimniekiem. Ir vērojama statistiski būtiska un vidēji cieša pozitīva korelācija starp ZZS panākumiem un tādiem rādītājiem kā tirgus sektora ekonomiski aktīvo zemnieku un zvejnieku saimniecību īpatsvars statistisko vienību kopējā skaitā (%), ES fondu (ELGF, ELFLA, EZF) projektu finansējuma summu uz 1000 iedzīvotājiem. Lauksaimniecības sektorā nodarbināto izvietojums izskaidro 35% no ZZS rezultātiem vēlēšanās.

Ja NA vēlēšanu rezultāti ir labāki novados, kuros ekonomiskā attīstība ir lieliska, tad ir vērojama statistiski būtiska sakarība starp partiju Vienoti Latvijai un No sirds Latvijai panākumiem un sliktu ekonomisku un demogrāfisku situāciju.

Jo lielāki ir ienākumi novadā, jo mazāks ir atbalsts Ingunas Sudrabas partijai. Lielāks atbalsts Sudrabai ir raksturīgs bezcerības nomāktajos novados. Izslēdzot ekstrēmās vērtības, var secināt, ka, pieaugot bezdarba līmenim par vienu procenta punktu, partijas No sirds Latvijai atbalstītāju skaits pieaugs par 0,26 procenta punktiem. Ar šo sakarību var izskaidrot 45% no partijas No sirds Latvijai panākumiem 12. Saeimas vēlēšanās.

Otrs jautājums, kuru var mēģināt pārbaudīt ar matemātiskām metodēm, ir jautājums par anomālijām vēlēšanu rezultātos. Vai balsojums par Vienotību Latgales vēlēšanu apgabalā ir kaut kas tāds, kas būtiski atšķirtos no matemātiski sagaidāmā? Ja kādā iecirknī tiek «uzlaboti» balsojuma rezultāti, tad to varētu noteikt ar matemātiskām metodēm, kā rezultātu ar ļoti zemu iespējamību. Tā kā Latgales apgabalā ir 202 iecirkņi, tad matemātiski sagaidāms, ka augstākais vienā iecirknī (precīzi 0,3) atbalsts kādai partijai varētu būt lielāks par trim standartnovirzēm no vidējā, bet piecos iecirkņos atbalsts būtu lielāks par divām standartnovirzēm no vidējā. Ja aplūkojam Vienotības rezultātu, tad Vienotībai Latgalē trijos iecirkņos atbalsts pārsniedz trīs standartnovirzes, bet 11 iecirkņos divas standartnovirzes. Tas varētu liecināt, ka tik lielai novirzei nav nejaušs raksturs. Taču līdzīga novirze ir raksturīga arī citām partijām. Latgalē No sirds Latvijai divos iecirkņos atbalsta lielums pārsniedz trīs standartnovirzes, bet 11 iecirkņos divas, savukārt LZS nevienā iecirknī atbalsts nav lielāks par trim standartnovirzēm, bet 12 iecirkņos tas pārsniedz divas. NA rezultāts precīzi atbilst matemātiski sagaidāmajam, bet Saskaņai tie ir mazāki par matemātiski sagaidāmo.

Ja kādai partijai ir ļoti augsts rezultāts vienā iecirknī vai pagastā, tad tas nav pierādījums nelikumībām, bet gan var liecināt, ka šāds rezultāts nav nejaušs. Aizdomīgu iecirkņu identifikācija var būt pamats noskaidrot, kādi bija cēloņi, likumīgi vai nelikumīgi, šādām anomālijām. Parasti ļoti augsti rezultāti kādā iecirknī vai pagastā ir saistīti ar kāda deputāta kandidāta dzimto pusi, darbavietu vai pilnīgi likumīgām īpašām aktivitātēm priekšvēlēšanu laikā.

Vēlēšanu rezultātu analīzē tika izmantoti Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās statistikas pārvaldes un Reģionālās attīstības indikatoru modulī (RAIM) pieīrējamie dati.