Eiropas Parlamenta (EP) šopavasar pieņemtā direktīva, ar kuru plānots atvieglot mūzikas tiešsaistes izplatīšanu Eiropas Savienības (ES) valstīs, var apdraudēt mazās autortiesību organizācijas.
Kā aģentūrai LETA pauda "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības" (AKKA/LAA) pārstāve Linda Kalniņa, direktīva varētu kaitēt mazo valstu interesēm. Viņa norādīja, ka AKKA/LAA pārrobežu licenču izsniegšanā saredz risku Latvijas nacionālā repertuāra pieejamības nodrošināšanā ārpus Latvijas robežām.
Tā direktīvas daļa, kas attiecas uz mūzikas licencēšanu tiešsaistē pārrobežu līmenī, nosaka, ka tiesības izsniegt atļaujas par mūzikas autoru darbu izmantošanu internetā būs tikai dažām lielākajām Eiropas organizācijām, stāstīja Kalniņa. Viņa atzīmēja, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk, administrējot muzikālo darbu autoru tiesības un licencējot darbu izmantošanu tiešsaistē pārrobežu līmenī, būs jāizmanto jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošinās liela apjoma informācijas un datu apstrādes procesus. Kalniņa atzīmēja, ka šādi resursi mazo valstu organizācijām ir ierobežoti. Viņa uzsvēra, ka nelielām autortiesību organizācijām nav līdzekļu, lai atbilstoši prasībām pretendētu uz pārrobežu licences izsniegšanu.
Formāli direktīva atbalsta kultūru daudzveidību Eiropā, tomēr veids, kādu Eiropas Komisija (EK) izvēlējusies, izstrādājot direktīvu, pēc Kalniņas teiktā, pienācīgi neaizsargā mazo valstu autoru intereses. Viņa skaidroja, ka ir grūti paredzēt, kā praksē izpaudīsies pārrobežu licenču izsniegšana. Pēc viņas teiktā, tā varētu arī būtiski neietekmēt pašreizējo situāciju, tomēr pašlaik AKKA/LAA redz, ka direktīva nenāk par labu mazo valstu interesēm.
Savukārt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Grīna norādīja, ka, viņasprāt, Latvijas autoriem neradīsies papildu vai jaunas problēmas saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu. Pēc viņas teiktā, mūziķu pārstāvniecības tiesības neviens nevar mehāniski pārņemt. Tikai viņi paši varot nolemt, kurai organizācijai nodot pārstāvēt savas tiesības.
Grīna stāstīja, ka arī līdz šim ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad Latvijas mūziķi izvēlas savas intelektuālā īpašuma tiesības uzticēt citas valsts kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, bet pēc laika tomēr ir atgriezušies Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijās. Viņa uzsvēra, ka šādi gadījumu nav nekas neparasts vai netipisks - autori, izpildītāji un producenti var izvēlēties jebkuru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, izvērtējot organizācijas darbības efektivitāti viņu tiesību pārvaldībā.
Jau ziņots, ka februārī EP pieņēma jaunus tiesību aktus ar mērķi atvieglot mūzikas tiešsaistes izplatīšanu pārrobežu līmenī ES. Paredzēts, ka turpmāk varēs saņemt licenci mūzikas izplatīšanai vairākās Eiropas valstīs uzreiz. Tas varētu sekmēt mūzikas tiešsaistē pieejamību Latvijā, ļaujot tirgū ienākt spēlētājiem, kuriem līdz šim Latvija ir šķitusi pārāk niecīga.
