Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta pagājušā gada 27. novembrī attaisnojusi nu jau bijušo Viļānu domes deputātu Artūru Ornicānu, kurš 2009. gadā tika apsūdzēts par vēlētāju balsu pirkšanu.
AT atzinusi, ka A. Ornicāns attaisnojams tāpēc, ka ir jāievēro likumā garantētās apsūdzētā tiesības uz aizstāvību. Šis ir viens no tādiem argumentiem, ko tiesas līdz šim reti atzinušas par pamatotu, lai rakstītu attaisnojošu spriedumu. Neatkarīgās aptaujātie augstākās klases juristi teica, ka viņi atminas tikai dažus līdzīgus gadījumus.
Prokurors spriedumu gan pārsūdzējis kasācijas kārtībā. Ja A. Ornicāns uzvarēs arī kasācijas instancē, viņš vēlētāju balsu pirkšanas lietās būs pirmais attaisnotais. Iepriekš nav attaisnots neviens: sodu saņēmušas visas līdz šim par šo nodarījumu (t.i., pēc Krimināllikuma 90. panta) apsūdzētās 20 personas. Jāatgādina arī, ka par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu (Krimināllikuma 92. pants) Kubulu pagastā Juris Boldāns pat saņēma reālu cietumsodu.
Acīmredzams ir tas, ka kriminālprocess pret A. Ornicānu Latvijas tieslietu sistēmai ir bijis pamatīgs izaicinājums. Atklājusies likumdevēja kļūda, jo Kriminālprocesa likumā nezin kāpēc noteikts, ka kriminālprocess pēc Krimināllikuma 90. panta uzsākams tikai tad, ja saņemts iesniegums no cietušā. Tas nav loģiski kaut vai tāpēc, ka 90. pants iekļauts Krimināllikuma nodaļā Noziegumi pret valsti, kur visiem pārējiem pantiem «kriminālprocess veicams sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums».
Vispirms 2011. gada 18. janvārī A. Ornicāns tika atzīts par vainīgu, jo Latgales apgabaltiesa secināja, ka viņš ar uzpirkšanu apzināti kavējis tiesības brīvi vēlēt. Turpretī 2012. gada 17. oktobrī AT pret viņu izbeidza kriminālprocesu. Pamatojums šādam tiesas lēmumam bija tāds, ka pēc Krimināllikuma 90. panta pirmās daļas krimināli sodāma darbība ir apzināta personas kavēšana brīvi vēlēt, bet par to kriminālprocesu var uzsākt tikai tad, ja ir saņemts iesniegums no cietušās personas – no kāda, kurš ir ticis uzpirkts (kavētas aktīvās vēlēšanu tiesības). Tāda iesnieguma nav. Iesniegums, pēc kura tika uzsākts kriminālprocess pret Saskaņas centra deputāta kandidātu A. Ornicānu, nāca no viņa politiskā konkurenta, kurš 2009. gada Viļānu domes vēlēšanās startēja no saraksta LPP/LC.
AT Senāts 2013. gada 20. martā atjaunoja kriminālprocesu, uzskatot, ka cietušais no A. Ornicāna darbībām ir minētais deputāta kandidāts no LPP/LC un kriminālprocess uzsākts pamatoti – pēc šā deputāta kandidāta iesnieguma.
Izskatot lietu atkārtoti, AT Krimināllietu tiesu palāta pagājušā gada 27. novembrī nosprieda atcelt Latgales apgabaltiesas spriedumu un atzīt A. Ornicānu par nevainīgu. Tiesa atzina, ka A. Ornicānu varētu tiesāt pēc citas minētā Krimināllikuma 90. panta daļas, kas paredz kriminālatbildību par apzinātu kādas personas kavēšanu tikt ievēlētam. A. Ornicāns, ar torti un degvīnu uzpērkot vēlētājus sev par labu, iespējams, kavēja citu kandidējošo deputātu tiesības un izredzes tikt ievēlētiem (t.i., kavētas tika pasīvās vēlēšanu tiesības). Taču A. Ornicāns tika apsūdzēts par aktīvo vēlēšanu tiesību kavēšanu. Pēc AT domām, šādi mainot apsūdzības būtību, tiktu pārkāpts Kriminālprocesa likuma 20. pants, kurš garantē tiesības uz aizstāvību. Tajā noteikts, ka katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Būtiski mainoties apsūdzībai, citu nozīmi var iegūt pie iepriekšējās apsūdzības paustie fakti un viedokļi, tādējādi ietekmējot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Neatkarīgā izpētījusi, ka visos pārējos astoņos kriminālprocesos par vēlētāju balsu pirkšanu nav bijis cietušo, tomēr tas nav traucējis notiesāt iepriekšminētās 20 personas, kas tagad varētu lūgt pārskatīt šos notiesājošos spriedumus sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem.