Policija atteikusies pārkvalificēt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu
Valsts policija (VP) atteikusies pārkvalificēt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Traģēdijā cietušie sola policijas lēmumu pārsūdzēt prokuratūrai.
Jau ziņots, ka vairāki traģēdijā cietušie lūdza Valsts policijai pārkvalificēt traģēdijas krimināllietu, lai vainīgajiem draudētu daudz bargāks sods, nekā to paredz pašreizējā sankcija. Šobrīd policija izmeklē traģēdijas kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Par šādu noziegumu maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz četriem gadiem.
Četru Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvis Armands Smans aģentūrai LETA atzina, ka noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība ir juridiski sarežģīta, tomēr viņš uzskata, ka tas nevar būt apstāklis, kas liedz juridiski pareizi kvalificēt kriminālprocesu.
Izmeklētājas lēmums tuvākajā laikā tiks pārsūdzēts krimināllietu uzraugošajai prokurorei Jekaterinai Kušakovai.
LETA jau rakstīja, ka Valsts policijai tika iesniegts pieteikums par kriminālprocesa pārkvalificēšanu pēc diviem Krimināllikuma pantiem vienlaicīgi - Krimināllikuma 239.panta otrās daļas - būvniecības noteikumu pārkāpšana, kas izraisījusi smagas sekas, un Krimināllikuma 123.panta otrās daļas - nonāvēšana aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas.
Ja pieteikums tiktu apmierināts, tad Zolitūdes traģēdijā vainīgajām personām draudētu līdz pat deviņu gadu brīvības atņemšanas sods pašreizējo četru gadu vietā. Smans uzskata, ka kvalifikācija tikai pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas nav pilnīga. Ar šo kvalifikāciju var nonākt pie neloģiskas situācijas. Proti, ja kāds aiz neuzmanības nonāvē 54 personas, nepārkāpjot nekādus noteikumus, tad to saskaņā ar Krimināllikumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem. Tai pašā laikā, ja kāds nonāvē 54 personas, piedevām pārkāpjot būvniecības noteikumus, respektīvi, nodarot daudz lielāku kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, tad to pašreiz tiek piedāvāts sodīt nevis ar bargāku, bet gan ar mīkstāku sodu - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem.
Policija atbildē cietušajiem raksta: "Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiks konstatēti jauni apstākļi, kas norādīs uz noziedzīga nodarījuma sastāva, kas ir paredzēts Krimināllikuma 123.pantā, esamību kādas personas darbībās, tad tiks lemts jautājums par kriminālprocesa papildus kvalifikāciju."
Zolitūdes traģēdijas kriminālprocess būtu kvalificējams pēc diviem Krimināllikuma pantiem vienlaicīgi, jo tikai tā var sasniegt pareizu vainīgo personu nodarījuma krimināltiesisku novērtējumu.
Policija jau iepriekš norādījusi, ka likumdevējam par būvniecības noteikumu pārkāpšanu nav iespējas labot sodu bardzības ziņā. Tajā pašā laikā Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins publiski nav izslēdzis, ka krimināllietas izmeklēšanas gaitā varētu tikt izdalīti atsevišķi kriminālprocesi, piemēram, par cilvēku neevakuēšanu brīdī, kad skanējusi signalizācija, amatpersonu iespējamo nolaidību vai kādiem citiem iespējamiem noziegumiem.
21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos.
Pirms traģēdijas veikalā iedarbojās trauksmes signāls, taču daudzi cilvēki to ignorēja.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.