Nodegusī koka arhitektūras pērle bija apdrošināta; sīkāku informāciju ēkas īpašnieki neatklāj

© F64 Photo Agency

Koka mājai, sauktai par Baložu pērli, liktenīgajā vakarā strādnieki nekādus darbus neesot veikuši, Neatkarīgajai atzina nama īpašnieku – akciju sabiedrības valdes loceklis Egons. Viņš pagaidām nevēlējās atklāt ne uzņēmuma nosaukumu, ne savu uzvārdu, solot informāciju sniegt šonedēļ.

Nams Baložu ielā 21, Rīgā, Āgenskalnā aizdegās piektdienas pēcpusdienā, ugunsnelaime pamatīgi izpostījusi skaisto, nesen atjaunoto namu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu uz Āgenskalnu, Baložu ielu 21, saņēma pēc pulksten pieciem vakarā – zvanītājs ziņoja par izcēlušos ugunsgrēku divstāvu koka namā. Visu piektdienas vakaru Baložu un tuvējā Kristapa ielā bija slēgta satiksme, tās pildījās dūmiem, tāpat kā Kalnciema iela, vēstot par lielu ugunsnelaimi. Uz izsaukumu bija devušās vismaz četras autocisternas, un ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Divstāvīgā koka māja dega 700 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka dzēšanas darbi turpinājās līdz pat pieciem no rīta, taču ugunsnelaime bija tik postoša, ka namu var uzskatīt par pilnībā izdegušu. Nams atrodas tieši blakus valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži birojam.

Nodegušais Baložu ielas nams tika dēvēts par Baložu pērli, tas celts 1897. gadā pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa projekta kā īres nams. Ne velti – par Baložu pērli, tā parādot saikni starp šo koka namu un visu Āgenskalna apkārtnes apbūvi, ko vēsturnieki dēvē par koka arhitektūras pērli. Ēka agrāk tika saukta par fon Kopakova namu. Jau pirms gada nams bija restaurēts un parādījās izkārtne, vēstot, ka tajā tiek izīrētas telpas. Pēc ilgāka remontdarbu pārtraukuma pērn restaurācijas darbi ēkā turpinājās. To Neatkarīgajai apliecināja ēkas īpašnieku pārstāvis. Tomēr viņš pagaidām nevēlējās atklāt, kādam tieši uzņēmumam pieder ēka, vienīgi atklāja, ka pirms kāda laika viņa pārstāvētais uzņēmums nopircis ēku no iepriekšējiem ēkas īpašniekiem.

Par ugunsnelaimes iemesliem ēkas īpašnieki pašlaik runā nelabprāt, tos izmeklē policija. «Parādās dažādas versijas, mēs patiešām nezinām,» sarunā ar Neatkarīgo teica Egons. «Vienīgais, ko es varu pateikt, ka tajā dienā tur strādnieki nestrādāja. Mums par ugunsgrēku paziņoja apsardze.» Taisnībai neatbilst arī izskanējusī informācija, ka ugunsgrēks sācies no pirmā stāva, jo, pēc īpašnieku rīcībā esošās informācijas, tas sācies no jumta. Nams bija apdrošināts. «Pašlaik pāragri runāt par to, kas būs tālāk – vai varēs atjaunot... Principā atjaunot var jebko, tikai jautājums – cik tas maksā...» teic valdes loceklis.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais