Aicina Dziesmu svētku noslēguma dienai piešķirt svētku dienas statusu

Vispārējo Dziesmu un deju svētku, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai jāpiešķir svētku dienas statuss, šodien lēma Dziesmu un deju svētku padome. Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji, šādam lēmumam gan nepieciešams sabiedrības viedoklis, rīkojot sabiedriskās domas aptauju.

Priekšlikuma virzīšanai iepriekš ir notikusi darba grupas sanāksme, kur secināts, ka nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām'' un noteikt statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Ja svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena jānosaka par brīvdienu.

Tāpat padomes locekļi atbalstīja Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna 2014.-2018.gadam saturisko iestrādi un Dziesmu dienas rīkošanu Briselē 2015.gada jūnijā, noslēdzot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Dziesmu un deju svētku padomes sanāksmes laikā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece Signe Pujāte iepazīstināja ar Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna 2014.-2018.gadam mērķiem un galvenajiem uzdevumiem.

Plānu izstrādā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijas Nacionālai kultūras centrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām. Padome atbalstīja plāna saturisko iestrādi, aicinot to precizēt un organizēt plašas diskusijas par katru no rīcības virzieniem ar tradīcijas saglabāšanā iesaistītajām pusēm.

Padomes darba kārtībā bija arī plānotie Dziesmu un deju svētku tradīcijas prezentēšanas pasākumi Eiropā 2015.gadā, kad Latvijas būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Dziesmu un deju svētku padome atbalstīja izstādes rīkošanu Minhenē, Berlīnē un Luksemburgā, kā arī Dziesmu dienas organizēšanu Briselē 2015.gada jūnijā, iesaistot labākos Latvijas un diasporas latviešu kolektīvu dalībniekus.

Tāpat padome tika informēta par plānotajām XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dziesmu un deju svētku padomes darbu koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.