Jau ilgāku laiku gan Latvijas parlamentā, gan Eiropas Parlamentā norit diskusija par kredītņēmēju aizsardzības stiprināšanu un tā dēvētā "nolikto atslēgu" principa ieviešanu. Šis jautājums tiks debatēts arī nākamnedēļ Strasbūrā notiekošajā Eiropas Parlamenta sesijā, taču Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš ir skeptisks. Proti, daudzu kredītņēmēju ilgi gaidītā novitāte, visticamāk, tomēr netiks ieviesta.
Spēcīgais banku lobijs, kas jūtams gan Latvijā, gan visā Eiropā, kategoriski iestājas "pret" nolikto atslēgu principu, kad, atdodot bankai īpašumu, tiek dzēstas visas kredītsaistības. Arī Latvijas komercbanku asociācija ir akcentējusi, ka, ieviešot šādu sistēmu, kredītņēmēja pirmā iemaksa, visticamāk, palielinātos vismaz līdz 30%, tādējādi apgrūtinot iespēju saņemt aizdevumu. Šim viedoklim piekrīt arī K. Kariņš, uzsverot - Kredītņēmēju aizsardzības direktīva neaizliegs šāda principa ieviešanu, taču nepadarīs to par obligātu. "Nolikto atslēgu" princips jūtami sadārdzinātu kredītus, bankas pieprasītu gan lielākus procentus, gan lielāku pirmo iemaksu, tādējādi padarot hipotekāros kredītus mazāk pieejamus. Ceram, ka atradīsies bankas, kuras šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzskatīs par perspektīvu un sāks ar to nodarboties, taču ieviest šādu prasību kā obligātu nebūtu pareizi," akcentē K. Kariņš.
Tai pat laikā EP tomēr ir gatavs balsot par priekšlikumiem, kas sakārtotu kredītu izsniegšanas jomu un aizsargātu kredītņēmēju intereses. Tā, piemēram, tiek plānots ieviest standartizētu procedūtu par to, kas un kā bankai ir jāizskaidro savam klientam pirms viņš paraksta līgumu. K. Kariņš ir pārliecināts, ka daudziem kredītņēmējiem ir radušās problēmas ar parādu atdošanu tostarp tādēļ, ka bankas nav līdz galam klientam izskaidrojušas viņa saistības un pienākumus.
Tāpat ES direktīva paredzēs septiņu dienu periodu, kurā kredītņēmējs var apdomāt savas saistības un izlemt lauzt jau parakstīto līgumu.