Atbildība par Zolitūdes traģēdijā zaudētajām dzīvībām jāuzņemas arī valdībai un parlamentam, kas nav parūpējušies par nacionālo drošību garantējošu normatīvo bāzi. «Jebkura padotā varoņdarbs ir vadības noziegums vai muļķība,» norādot, ka ar to tiek domāta Saeima un varbūt pat valdība, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē teica Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs).
Arī Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) atgādināja, ka pretēji noteiktajiem mērķiem joprojām nav izstrādāta un apstiprināta nacionālās drošības koncepcija, kaut arī tas esot bijis jāizdara jau 2012. gadā. Deputāts uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ normatīvajā bāzē joprojām vērojami caurumi, kas netieši veicina dažādu katastrofu iespējamību.
Analizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu traģēdijas seku novēršanā iesaistīto dienestu darbību, komisijas locekļi vienojās, ka dienesti strādājuši teicami un baumām par nepietiekamu operativitāti vai glābšanas darbu vadītāju pieredzi nav pamata.
Komisijas sēdē atklājās, ka līdztekus izmeklēšanai par traģēdijas iemesliem uzsākta arī cita izmeklēšana par nesankcionētu piekļuvi glābšanas dienesta sakaru līnijām.
K. Krēsliņš atgādināja, ka traģēdijas vakarā plašsaziņas līdzekļi uz neilgu laiku tiešsaistes režīmā pārraidīja glābēju savstarpējo sazināšanos. Deputāts uzskata, ka šāda pašdarbība nav pieļaujama, jo var apdraudēt glābšanas darbu koordināciju. Viņam pievienojās arī J. Ādamsons, kas paziņoja, ka attiecīgu vēstuli jau nosūtījis Iekšlietu ministrijai.
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane paskaidroja, ka glābšanas darbu laikā patiešām konstatēta nesankcionēta piekļuve glābēju sakaru līnijām, kas operatīvi novērsta. Apzinoties šādas piekļuves radītos potenciālos riskus, ministrijā uzsākta dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā tas bijis iespējams, un pie atbildības sauktu atbildīgās amatpersonas.
I. PētersoneGodmane arī informēja, ka Iekšlietu ministrija jau izstrādājusi glābšanas dienesta darbinieku apdrošināšanas plānu un par to šodien vajadzētu spriest valdībai. Saskaņā ar ministrijas ieceri visiem glābšanas dienesta darbiniekiem ar nākamo gadu, nevis ar 2016. gadu, kā tas bija lemts pirms traģēdijas, būs valsts apdrošināšana, kas pielīdzināma privāto apdrošināšanas kompāniju augstākā līmeņa apdrošināšanas polisei. Līdz šim apdrošināšanas pakalpojumi dienesta darbiniekiem bija stipri ierobežoti.
Valsts sekretāre arī apliecināja, ka ministrija un policija šobrīd mobilizējusi visus spēkus, lai traģēdijas izmeklēšana noritētu pēc iespējas raitāk. «Godīgi sakot, tikai ar to strādājam,» viņa teica, solot, ka uz pirmajiem aizdomās turētajiem un aizturēšanām nebūs jāgaida mēnešiem ilgi.