Trīspusējais līgums starp pašvaldības SIA Bauskas ūdenssaimniecība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju un būvnieku par ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta realizāciju tika noslēgts 2010. gada 20. oktobrī, paredzot to realizēt 4 gados.
Izvērtējot pašreiz padarīto, SIA Bauskas ūdenssaimniecība valdes loceklis Gunārs Akmeņlauks cer, ka lielie rakšanas darbi beigsies jau šoruden, bet seguma sakārtošana varētu noritēt līdz nākamā gada maijam. Līdz ar to vērienīgākais un nozīmīgākais Bauskas infrastruktūras uzlabošanas projekts būs noslēdzies.
Ietaupa vairāk nekā miljonu
Krīzes laikam ir bijušas arī savas pozitīvās puses – 2011. gadā izsludinot konkursu par būvdarbu veikšanu ES Kohēzijas projektam Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskā, no pretendentiem tika saņemts piedāvājums, kas bija par vairāk nekā miljonu latu zemāks par projektam paredzēto summu. Akmeņlauks skaidro: «Tas pavēra iespēju aktualizēt iepriekš izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu un projektā iekļaut vēl vairākus objektus. Kopējā projekta paredzētā summa bija 3,5 miljoni latu (bez PVN), pirmajā konkursā izsolījām darbus par 2,4 milj. latu, kas faktiski ir divas trešdaļas no plānotā. VARAM akceptēja mūsu vēlmi izsludināt vēl vienu konkursu par papildu darbiem.»
Projekta pirmā kārta jau ir nodota ekspluatācijā. Tās galvenais mērķis bija ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana vairākos privātmāju rajonos. Savukārt 2. kārta akcentē notekūdeņu un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu nodalīšanu, tādējādi atslogojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ūdeņiem, kam bioloģiskā attīrīšana nav nepieciešama.
2. kārtas ietvaros veikta arī esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu daļēja rekonstrukcija, jo, kaut arī tās ir mūsdienīgas, tomēr ir ekspluatētas jau 11 gadus. Šajā laikā daļa iekārtu ir fiziski nolietojušās, kā arī praksē ieviestas jaunas tehnoloģijas – vēl efektīvākas un ekonomiski izdevīgākas. Patlaban tiek nobeigta iekārtu montāža – atlikuši teritorijas labiekārtošanas darbi.
Tāpat ir izveidoti divi artēziskie urbumi un nomainīts filtrācijas materiāls dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā, kas būvēta 2002. gadā.
Pieeja tīkliem būs 95% baušķenieku
Pēc projekta pabeigšanas pieeja centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas tīkliem būs apmēram 95% iedzīvotāju. To nebūs tikai tādās vietās, kur tos nav iespējams izveidot sarežģītā reljefa dēļ. Vaicāts par iedzīvotāju atsaucību un vēlmi pieslēgties centralizētajai sistēmai, Akmeņlauks stāsta: «Godīgi sakot, esmu priecīgs par baušķeniekiem – viņi šo iespēju bija gaidījuši jau ļoti sen. Bija tādi, kuri sāka veidot savus pieslēgumus, pirms vēl mūsu projekts konkrētajā vietā bija pabeigts. Arī patlaban procesā ir vairāku pieslēgumu būvniecība, citi vēl krāj naudu, citi domā. Mēs saprotam, ka tas nav viena gada uzdevums – iedzīvotājiem ir jādod pietiekami daudz laika.» Likums nenosaka, ka ūdensvadam ir jāpieslēdzas obligāti – stingrāki noteikumi ir attiecībā uz notekūdeņiem, jo to nepareiza apsaimniekošana atstāj ilgtermiņa ietekmi uz vidi un apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Vaicāts, cik izmaksā pieslēguma izbūve, Akmeņlauks spriež: «Tas atkarīgs no konkrētās mājas. SIA Bauskas ūdenssaimniecība šādu pakalpojumu nepiedāvā. Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties būvnieku vai veikt to pašu spēkiem. Nolikums neprasa projekta izstrādi, kas sadārdzina procesu, bet gan tikai atļaujas saņemšanu rakšanas darbiem, kurā tie saskaņoti ar citiem pazemes komunikāciju turētājiem.» Salīdzinoši labākā situācijā ir mājas, kurās jau pastāv lokālā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Tad atliek vien izveidot pieslēgumu centralizētajiem tīkliem un jaunā sistēma ir gatava ekspluatācijai. Lielākas izmaksas ir tiem, kuri izmantoja sausās tualetes un ūdeni no akas nesa ar spaiņiem – viņiem visa sistēma ir jāveido nu nulles. Līdz ar to izmaksas ir krietni lielākas.
Akmeņlauks uzsver: «Neskatoties uz vērienīgajiem ieguldījumiem ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, Bauskā tarifs nav mainīts nu jau vairāk nekā piecus gadus. Tas nozīmē, ka spējam efektīvi pārvaldīt savā rīcībā esošo finansējumu un sniegt iedzīvotājiem 21. gadsimtam atbilstošus pakalpojumus.