Intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku.
– Ko jūs ievadā gribētu pateikt par Bausku?
– Bauska ir pirmā Latvijas pilsēta, ko ierauga iebraucēji no Rietumeiropas. Mēs esam atvērti ne tikai ārzemju tūristiem, bet arī vietējiem savas zemes apceļotājiem. Daudzi zina, ka mums ir skaista pils, kā arī daudzi dodas caur Bausku, lai apmeklētu Rundāles pili. Taču mums ir arī vairāki citi ievērības cienīgi, bet mazāk zināmi tūrisma objekti. Viens no tiem ir atjaunotais vēsturiskais rātsnams, kas savulaik ir bijis viens no lielākajiem visā Latvijā. To var pamanīt katrs, kas iebrauc Bauskā, līdz ar to kļūst arvien vairāk cilvēku, kas piestāj mūsu pilsētā.
– Ko varam redzēt rātsnamā?
– Rātsnamā atrodas tūrisma informācijas centrs, kurā var saņemt plašu informāciju par Bauskas ievērojamākajām vietām, tostarp Bauskas pili, kas ir nostāk no galvenās maģistrāles; par iepretim esošo Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju ar unikālu ekspozīciju, kas uzskatāmi parāda baušķenieku dzīvi visa 20. gadsimta garumā; par Mežotnes pili, par iespējām ieturēt maltīti un nakšņot. Atzīmēšu, ka mūsu Svētā Gara baznīca ir vēstures piemineklis, kurā atrodas arī ļoti vērtīgi mākslas darbi.
– Kādu tūristu ir vairāk – vietējo vai ārzemju?
– Vietējo tūristu īpatsvars ir lielāks, jo brauc skolēnu grupas ne tikai izklaides pēc, bet arī mācību ekskursijās. Šeit ļoti uzskatāmi var parādīt vairākus vēstures posmus, sākot no Livonijas ordeņa laikiem, Kurzemes hercogistes sākumposmu, jo sākotnēji tieši Bauskā mitinājās hercogs ar galmu un šeit notika Kurzemes un Zemgales landtāgs. Tāpat brauc ģimenes, taču daudz ir arī ārzemnieku, īpaši lietuviešu, ko nosaka tuvā robeža.
– Jau daudzus gadus norit Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanas darbi. Vai projekts ir pabeigts?
– Nekādā gadījumā, darāmā pietiks vēl vairākiem gadiem. Tagad aktuāla ir pils interjera atjaunošana. Patlaban tiek rekonstruētas greznās akmens kalumu kāpnes, kas no pagalma veda uz hercoga apartamentiem. Tikko ir sācies vēsturisko podiņu krāšņu atjaunošanas projekts. No arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem podiņu fragmentiem tiek veidoti veseli podiņi un to dizains izmantots jaunu podiņu izgatavošanā pēc tā laika metodēm. Tas nozīmē, ka Bauskas pilī būs autentiskas attiecīgā laika perioda krāsnis.
Tāpat ir jānostiprina vecākās pils daļas mūri, kuru rekonstrukcija nav paredzēta.
– Jūs jau pieminējāt, ka Bauska ir pilsēta ar lielu tranzīta satiksmes intensitāti. Cik tālu ir sen aktualizētais jautājums par apvedceļa būvniecību?
– Apvedceļš ir ļoti nepieciešams, jo noslogotā tranzīta maģistrāle sadala divās daļās ne tikai pilsētu, bet pat tās vēsturisko centru. Jāatzīst, ka no maģistrāles tuvumā esošajām ēkām ir aizgājuši prom pat veikali, jo nav iespējams organizēt preču piegādes un iedzīvotājiem nav ērti. Īpaši lietainā laikā un ziemā ir jārēķinās, ka lielā fūre var nošļakstīt no galvas līdz kājām. Gājējiem šķērsot šo ielu arī ir sarežģīti.
Plānotais apvedceļš iekļaujas maģistrāles Saulkalne–Ārce projektā, kas iet paralēli esošajai A7 šosejai, bet apiet gan Bausku, gan Ķekavu un Iecavu. Diemžēl tas ir iekļaut tikai plānošanas periodā pēc 2020. gada. Patlaban organizēt satiksmi, nešķērsojot Bauskas centru, nav iespējams.
– Jūs domes priekšsēdētāja amatu ieņemat pirmo reizi. Ar kādiem mērķiem un uzdevumiem stājāties amatā?
– Padarīt Bauskas novadu pievilcīgāku dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. Viena no metodēm, kā to panākt, ir ieviestās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu sistēmā. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiek piemērotas uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas vai veic sava uzņēmuma piegulošās teritorijas labiekārtošanu, līdz ar to padarot pievilcīgāku pilsētvidi.
Esam pārliecināti, ka liels atbalsts vietējiem iedzīvotājiem ir skolēnu brīvpusdienas, tāpēc tuvāko gadu laikā gribam pakāpeniski nonākt līdz iespējai brīvpusdienas piešķirt visiem pamatskolas vecuma bērniem. Patlaban brīvpusdienas saņem visi skolēni līdz 6. klasei ieskaitot, kā arī piecgadīgie un sešgadīgie bērni, kas apmeklē novada pirmsskolas izglītības iestādes. Domāju, ka demogrāfijas vecināšanā brīvpusdienu piešķiršanai ir reāla atdeve.
– Cik veiksmīgi vai sarežģīti tikāt galā ar individuālo mācību līdzekļu iegādi vispārizglītojošo skolu audzēkņiem?
– Tikām galā. Jāteic gan, ka summa, ko šiem mērķiem piešķīra valsts, bija mazāka par to, ko apmaksāja pašvaldība. Jāatzīmē, ka novadā ir labi sakārtota un kvalitatīva gan vispārizglītojošā, gan interešu izglītības sistēma. Uzskatu, ka tas ir labs pamats turpmākai Bauskas novada attīstībai.