Katastrofas izmeklēšana pagaidām bezzobaina

«Uz apsūdzēto sola sēdēs visi [vainīgie]!» pēc Zolitūdes traģēdijas saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Tomēr tiesību speciālisti uzskata, ka procesa virzītājiem trūkst politiskās gribas, lai, izmeklējot traģēdiju, nepieļautu iespējamo pierādījumu iznīcināšanu vai liecinieku ietekmēšanu.

Sabiedrībā aizvien skaļāk dzirdama neapmierinātība ar to, ka vairākas dienas pēc traģēdijas, kurā zem sabrukuša lielveikala jumta dzīvības zaudēja 54 cilvēki, joprojām nav neviena aizturētā vai arestētā, kaut arī aizdomās turamo loks ir skaidri zināms. Bieži vien nekompetentajai sabiedrības kurnēšanai pašlaik pievienojas arī tiesību profesionāļi, bijušie prokuratūras darbinieki.

Kādreiz prokurors, tagad zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš neatbalsta to sabiedrības daļu, kas aicina sabrukušās ēkas īpašniekus, īrnieku pārstāvjus, būvniekus un to uzraugus arestēt. Šāda rīcība, pēc viņa domām, būtu nesamērīga, jo arestēt vajadzētu tikai sabiedrībai bīstamas personas. Tomēr viņš piekrīt viedoklim, ka vispareizākā rīcība būtu šīm personām noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu.

Pēc viņa domām, par valsts attieksmi pret traģēdiju liecina arī fakts, ka izmeklēšana uzticēta Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai, nevis Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai. «Rodas jautājums, kāpēc tā ir izveidota? Šeit parādās valsts vērtību mērs,» saka S. Vārpiņš.

Arī jurists Aivars Borovkovs, kas padomju laikos strādājis prokuratūrā par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju, uzskata, ka, ņemot vērā traģēdijas apmērus, kriminālprocesa virzītājiem vajadzētu piemērot attiecīgajām personām aizdomās turamā statusu un piemērot drošības līdzekli, kas liegtu ietekmēt izmeklēšanas gaitu.

«Domāju, ka šīs personas, ja izmeklēšanas gaitā aizdomas no tām tiktu noņemtas, izturētos ar izpratni. Re&Re [objekta būves ģenerāluzņēmējs] ir acu priekšā, un personas ir zināmas, Maxima amatpersonas un pasūtītāji. Tur vajadzētu uzreiz uzlikt spīles,» teic A. Borovkovs.

Jurists uzskata, ka izmeklēšanas gaitā vajadzētu izdalīt trīs kriminālprocesus, atsevišķi izmeklējot ar tirdzniecības ēkas būvniecību saistītos jautājumus, būvniecību regulējošo iestāžu atbildīgo amatpersonu saikni ar pašiem būvniekiem un ignoranci pret drošību pašā lielveikalā.

Skarbāks situācijas vērtējumā ir Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, kas uzskata, ka ar steigu vajadzētu arestēt nākotnē potenciāli kompensāciju izmaksāšanai atņemamo mantu.

«Likums nosaka pienākumu nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, piemēram, kompensācijas, kuras pieteiks tie cilvēki, kuriem nodarītas ciešanas. Līdz ar to jau tagad jāveic visas darbības, lai tie uzņēmumi nepaliktu ar tukšiem kontiem,» ierosina jurists.

Viņš arī ir pārliecināts, ka nav ne mazāko šķēršļu, lai piemērotu atbildīgajām personām aizdomās turamo statusu vai pat aizturētu, lai novērstu izmeklēšanas ietekmēšanas iespēju. «Paskatieties, kā ir citās lietās, ja ir politiskā griba vienu otru noslānīt, ir aizturēšanas ar pompu un filmēšanu. Vajag tikai gribēt,» saka A. Elksniņš.

Pavisam vīlies procesa virzītāju darbā ir advokāts Aldis Gobzems. «Kāpēc nav drošības līdzekļu, par neizbraukšanu no valsts, par savstarpēju nesazināšanos. Ir tikai ģenerālprokurora viedoklis, ka pagājušas tikai četras dienas. Vajadzētu teikt – atvainojiet, ir pagājušas jau četras dienas,» sašutumu neslēpj advokāts.

«Atbildīgo personu loks ir acīmredzams, tie nav jāmeklē mežā. Ja, piemēram, notikusi slepkavība, tad vispirms aiztur uz aizdomu pamata un tad skaidro, ir vai nav vainīgs,» atsaucoties uz Valsts prezidenta teikto, ka traģēdija ir slepkavība, piebilda A. Gobzems.