Atklāj iespējamos "Maximas" traģēdijas cēloņus
Būvinženieris Jānis Lancers, nozares autoritāte ar vairāk nekā 50 gadu stāžu būvniecībā, uzskata, ka ēkas īpašnieks, nomnieks, ģenerāluzņēmējs, apakšuzņēmēji un būvvalde ir «piecnieks, kurš simtprocentīgi atbildīgs par bojāgājušajiem» Zolitūdē.
Viņš notikušo vērtē kā liktenīgu sakritību, cilvēkiem pieļaujot nelabojamas kļūdas, un nosauc to par kolektīvu bezatbildību.
Agrāk drošības noteikumi paredzēja – ja tiek veikti darbi, starp būvdarbu vietu un cilvēkiem ir jābūt vismaz diviem līmeņiem, jo būvniecība ir paaugstinātas bīstamības nozare. Tagad bija tikai viens līmenis – apakšā iepērkas cilvēki, uz jumta darbojas celtnieki. «Veikalu vajadzēja slēgt, ja virs tā notika būvdarbi! Būvvaldei vajadzēja uzraudzīt, ka projektu drīkst īstenot, ja apakšā atrodas cilvēki. Var jau būt, ka tagad pēc likumdošanas viss bija kārtībā, bet bojāgājušie ir, un tie ir uz viņu sirdsapziņas,» viņš ir strikts.
J. Lancers sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka, protams, nav uz vietas redzējis, kā izskatījās veikala Maxima jumts, bet internetā publicētās fotogrāfijas un paša ilgā pieredze būvniecībā ļauj izdarīt secinājumus un ticamus pieļāvumus. Intuīcija un pieredze J. Lanceram ļauj teikt: «Kopne sastāv no divām daļām, pa vidu ir savienojums ar bultām. Gandrīz esmu pārliecināts, ka šis mezgls nebija pareizi uztaisīts. Pats esmu diezgan daudz montējis. Esmu pārliecināts, ka paņēma bultu, kāda pagadījās pa rokai.» Pieredzējušais būvnieks izskaidro, ka pat viena milimetra starpība nepareizi izvēlētai bultuskrūvei var būt liktenīga. Tādu skrūvi var nogriezt kā ar nazi. Viņa jautājumi pagaidām paliek bez atbildēm: vai slodzes tika pareizi aprēķinātas, vai uz jumta pīrāga vienas kārtas varēja uzklāt nākamo, vai skrūves varēja izturēt tādu papildu slodzi? Vai montāžas shēma bija līdz galam izdomāta, lai nebūtu domino efekts? «Lielas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā arī montāžas shēmā,» neslēpj J. Lancers.
Viņš norāda uz Būvniecības likuma un celtniecības nozares nepilnībām. Eksperts uzskata, ka likumam vajadzētu būt tādam, lai var atrast vainīgos. Nevis kā tagad, kad «visi ir nezinīši, un visi ir pareizi darījuši». Ir taču konkrētas personas, kuras parakstījušas atļauju uz jumta novietot smagumu, cik lielu smagumu utt. Viņš ir neapmierināts ar speciālistu kvalifikāciju. «Tagad Ekonomikas ministrija pārbaudīs objektus. Nav kam pārbaudīt, jo [Būvniecības un mājokļu politikas] departamentā nav neviena būvnieka!»
Televīzijas diskusijā veikala Maxima būvuzņēmēja – firmas Re&Re – pārstāve atzina, ka būvfirma kā ģenerāluzņēmējs veic tikai 20 procentus darba. «Pat visaugstākā līmenī piedāvājām, ka ģenerāluzņēmējam, kā minimums, jāizdara 40 procenti darbu. Turklāt, jāizdara smagākais – karkass pašam jābūvē. Kā apakšuzņēmējus var paņemt elektriķus, santehniķus... Ja ģenerāluzņēmējs veic 20 procentus darba, tad kāds viņš ģenerāluzņēmējs? Tad tā ir menedžmenta kompānija. Bet vai var menedžēt, kā naglu iesist sienā, ja praktiski paši to neprot izdarīt?» niknojas J. Lancers.