Attiecībā uz publisku ēku drošību Rīgā galvenokārt būtu jārunā par Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, lai nodrošinātu sabiedrisku ēku pienācīgu drošību, komentējot ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala "Maxima" traģēdiju, aģentūrai LETA savu viedokli pauda advokāts Sandis Bērtaitis, kurš specializējies ar būvniecību saistītu strīdu izskatīšanā.
Pēc advokāta domām, pašvaldības būvvalde ir centrālā iestāde, kas sabiedrības interesēs pārrauga un kontrolē būvniecību pašvaldības teritorijā, un būvniecības dalībnieku iespējamās kļūdas vai nolaidība neatbrīvo pašvaldību no atbildības. "Patlaban vēl ir grūti precīzi spriest par traģēdijas cēloņiem Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā. Tomēr Rīgas domes amatpersonu centieni primāri norādīt uz projektētāju un būvnieku atbildību nelaimes gadījuma izraisīšanā nav korekti, jo tā ir galvenā būvniecības kontroles iestāde Rīgā," savu profesionālo, personīgo viedokli pauž Bērtaitis.
Viņš uzsver, ka tieši būvvaldei ir jāpārliecinās par būvprojektā paredzēto tehnisko risinājumu drošību, jānovērš iespējama patvaļīga būvniecība, kā arī jebkādas atkāpes no akceptētā būvprojekta. Arī būvniecības noslēguma stadijā, lemjot par būves pieņemšanu ekspluatācijā, pašvaldības būvvalde ir atbildīga par būves pieņemšanu ekspluatācijā tikai tad, ja tā ir uzbūvēta saskaņā ar būvprojektu un normatīvajiem aktiem.
Tās visas ir secīgas drošības pakāpes, kuru ievērošana garantē visas būves un tās atsevišķu daļu drošību lietošanā.
Augstākās tiesas Senāts savā praksē ir atzinis, ka būvprojektētāja atbildība par būvprojekta satura atbilstību neatbrīvo pašvaldību no atbildības - Senāta ieskatā ir absurdi, pamatojoties uz vispārīgo būvprojektētāja atbildību, būvniecības kontroles sistēmā noņemt no pašvaldības jebkādu atbildību par kļūdainu lēmumu, rīcību vai tās trūkumu. Līdz ar būvniecībā iesaistīto projektētāju un būvuzņēmēju atbildību būtu vērtējams, vai arī pašvaldības iestādes nav pieļāvušas kļūdu savas kompetences ietvaros.
"Traģēdija Zolitūdē mudina atgriezties pie jautājuma, vai mūsu valstī ir nodrošināta būvniecības procesa pienācīga uzraudzība," skaidro Bērtaitis, akcentējot, ka jautājums ir par to, vai var justies droši sabiedriskās ēkās.
"Pēdējo gadu pieredze liecina, ka pašvaldības ar šo funkciju pilnībā netiek galā. Valdībai steidzami vajadzētu apsvērt, vai nebūtu vērts atjaunot ekonomiskās krīzes laikā likvidētās Valsts būvinspekcijas darbību, kas līdzās pašvaldībām nodrošināja vienotu valsts līmeņa būvniecības uzraudzību," uzskata advokāts.
Ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala "Maxima" drupās līdz plkst.10.15 atrasti 26 bojāgājušie, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Trīs no bojāgājušajiem ir ugunsdzēsēji.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz plkst.8 apkopotā informācija liecina, ka no negadījuma vietas kopumā bija hospitalizēti 28 cilvēki, bet septiņiem cilvēkiem medicīniskā palīdzība sniegta uz vietas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele aģentūrai LETA teica, ka hospitalizēti desmit ugunsdzēsēji, vēl divi guva vieglas traumas un pēc tam darbu turpināja.
Bukša pastāstīja, ka lielākā daļa cietušo ir gados jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 45 gadiem.
Drupās aprakto cilvēku skaits pagaidām nav zināms. Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere, ugunsdzēsējiem ir "kādu padsmit" cilvēku telefona numuri, kuriem tiek mēģināts zvanīt, taču tiek pieļauts, ka daži no šiem cilvēkiem neatrodas veikala drupās. Glābēji ir apzinājuši visus savus darbiniekus, un ir zināms, ka drupās ugunsdzēsēju vairs nav.
Lai uzzinātu par saviem tuviniekiem, kuri, iespējams, cietuši šajā nelaimē un nogādāti slimnīcā, iedzīvotāji joprojām var zvanīt uz numuriem 67 337 813 un 25 617 442. Bukša pastāstīja, ka šorīt zvani saņemti daudz retāk, nekā tas bija pagājušā naktī. Daudzi dienestam zvanījuši un interesējušies par asins nodošanas iespējām.
Palīdzības sniegšanā bija iesaistītas līdz 24 medicīniskās palīdzības brigādēm. Joprojām notikuma vietā dežūrē vairākas mediķu brigādes, viena no tām sniedz palīdzību glābšanas darbos iesaistītājiem glābējiem un policistiem, kā arī iespējamo cietušo un upuru tuviniekiem, kuri gaida notikuma vietā.
Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi. Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere, glābēji izmanto ne tikai motorizēto tehniku, bet arī ar rokām un lāpstām cenšas attīrīt milzīgo gruvešu kaudzi, lai nesavainotu iespējamos cietušos.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā daļēji sabruka lielveikals "Maxima" Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā. Valsts policijā saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess, notiek tā izmeklēšana.