Speciālās vajadzības saistībā ar mācīšanās traucējumiem Latvijā netiek labi atpazītas, un bieži šie bērni tiek nosūtīti mācīties speciālajā izglītības iestādē vai klasē bērniem ar intelekta attīstības traucējumiem, šodien, prezentējot indikatorus iekļaujošai skolai, akcentēja "Latvijas Vecāku foruma" koordinatore Jana Simanovska.
"Speciālās vajadzības ir dažādas - gan fiziski traucējumi, gan garīgās attīstības traucējumi, gan mācīšanās traucējumi. Svarīgi saprast, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem intelekts ir normālā līmenī, vienkārši neirobioloģisku iemeslu dēļ smadzenes apstrādā informāciju savādāk. Latvijā ir deviņas speciālo vajadzību grupas, no kurām tikai divas ir bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, pārējiem intelekta līmenis netraucē apgūt vidējās izglītības programmu," uzsvēra Simanovska.
"Latvijas Vecāku forums" šodien prezentēja mērķus un indikatorus, pēc kuriem varētu noteikt, vai un cik lielā mērā Latvijas skolu vide ir droša un cieņpilna, kā arī iekļaujoša bērniem ar speciālajām vajadzībām. Pamatojoties uz šiem mērķiem un indikatoriem, vecāki plāno papildināt atzinumu par Izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam.
Vecāki izstrādājuši procesa indikatorus, kas raksturo, kādas procedūras, tiesību akti valstī īsteno iekļaujošu izglītību, un situācijas indikatorus, kas raksturotu un palīdzētu novērtēt situāciju, tostarp pamatojoties uz statistiskajiem datiem. Izstrādājot indikatorus, viņi vadījušies pēc ANO konvencijas par bērnu tiesībām un konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Attiecībā uz iekļaujošu skolu galvenās pamatnostādnes, kas iekļautas vecāku izstrādātajos mērķos un indikatoros, ir - visiem bērniem ar īpašām vajadzībām ir iespēja dzīvot ģimenē un apgūt izglītību; īpašās vajadzības tiek laikus atpazītas; visiem bērniem ar speciālām vajadzībām tiek piedāvāts individualizēts atbalsts, atbilstoši viņa vajadzībām; valsts maksimāli tiecas uz iekļaujošo izglītību, respektējot katra bērna vajadzības un tiesības uz izvēli; vecāki (un arī bērni atbilstoši savam attīstības līmenim) tiek iesaistīti bērna izglītošanas procesā.
Simanovska arī minēja, ka pašreizējā sistēma veicina pašvaldību vēlmi bērnus iekārtot speciālajos bērnudārzos un speciālajās internātskolās, jo tad par atbalsta sniegšanu bērnam maksā valsts. Viņa minēja, ka patlaban Latvijas skolu vidi nevar uzskatīt par iekļaujošu, jo maz bērnu ar īpašām vajadzībām mācās vispārizglītojošajās skolās, jo trūkst atbalsta.
Savukārt attiecībā uz drošu un cieņpilnu skolas vidi kā būtiskākās mērķu un indikatoru pamatnostādnes noteiktas, ka ikviens bērns skolā ir pasargāts no vardarbības pazemojumiem, diskriminācijas; skolām ir nodrošināti resursi (finansējums un metodiskais atbalsts) drošas vides veidošanai; situācija skolās tiek uzraudzīta, uzlabojumi tiek vadīti; skolas administrācija, personāls, bērni un vecāki apzinās savu atbildību par drošu vidi skolā, atpazīst draudus, zina, kā rīkoties.
"Latvijas Vecāku foruma" koordinatores vietniece Kristīne Dūdiņa norādīja, ka attiecībā uz drošu skolu ir svarīgi, lai ikviens bērns justos droši un būtu pasargāts no vardarbības. Viņa skaidroja, ka drošā skolā ir laba psihosociālā vide, kur katrs skolnieks var justies drošībā un sociāli piederīgs, tā ir brīva no vardarbības, diskriminācijas, apcelšanas, atstumšanas.
"Svarīgi, lai sabiedrībā saprastu, kas tad ir vardarbība - vai tikai kaušanās, ievainošana līdz asinīm, vai tomēr arī apsaukāšanās, pāridarījumi, atstāšana novārtā, apcelšana, izstumšana, kas ir cilvēktiesību pārkāpumi," sacīja Dūdiņa.
Viņa akcentēja, ka svarīgi, lai būtu monitorings drošībai skolā, jo tas ir pirmais solis, lai kaut kas mainītos un lai uzskats, vai skola ir droša, nebalstītos tikai uz savu subjektīvo viedokli un stereotipiem.
Kā ziņots, gan Pasaules Veselības organizācijas 2012.gadā publiskotais pētījums, gan vairāki Latvijas institūciju pētījumi liecinot, ka mūsu valsts skolu vide ir nedroša, ievērojami biežāk notiek vienaudžu savstarpēja apcelšana un vardarbība. Savukārt par atsevišķiem ilgstošas apcelšanas un vardarbības gadījumiem var uzzināt plašsaziņas līdzekļos un sadarbībā ar vecākiem, norāda vecāku organizāciju pārstāvji. Arī speciālās izglītības jomā Latvija 2010.gadā Pasaules Bankas ziņojumā tika kritizēta saistībā ar segregēto speciālo skolu sistēmu, iesakot izmantot vispārizglītojošo skolu priekšrocības bērniem ar speciālām vajadzībām.
Pētot Latvijas situāciju un pētījumos pamatotu labo praksi citur pasaulē, vecāku organizācijas izstrādājušas mērķus un indikatorus, pēc kuriem būtu iespējams noteikt, cik Latvijas skolas ir drošas un iekļaujošas.