Madonas reģionālās vides pārvaldes darbinieki sestdien kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem apseko piesārņotos Ičas un Aiviekstes upju posmus un pēta, vai ir iespējams noteikt kādu piesārņojošo jeb toksisko vielu klātbūtni ūdenī, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.
Tiek pieļauts, ka piesārņojuma koncentrācija vairs nav pietiekama, lai noteiktu šo vielu klātbūtni, bet apsekošana ir viens no piesardzības pasākumiem.
Pagaidām vēl aizvien av zināms piesārņojuma un zivju bojāejas cēlonis. Stašāne sacīja, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" izstrādājis plānu līdz pat otrdienai, lai pārbaudēs pakāpeniski izslēgtu tās vielas, kas noteikti nav piesārņojuma cēlonis. "Ar izslēgšanas metodi varētu pievirzīties tuvāk tam, kas tad varētu būt šī kaitīgā viela," piebilda Stašāne.
Viņa klāstīja, ka ir iesaistīti vairāki dienesti un arī pašvaldības, kas apziņo cilvēkus par situāciju un piesārņojuma vietām, izliek brīdinājuma zīmes par ūdens nelietošanu, nemakšķerēšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbojas ar pašvaldībām, iesaistīta Veselības ministrija, Veselības inspekcija, bet Pārtikas un veterinārais dienests sagatavos informāciju par piesardzības pasākumiem, ko nogādās iedzīvotājiem personīgi uz katru apkārtnes māju.
Tāpat Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes darbinieki kopā ar Valsts policiju joprojām turpina meklēt piesārņojuma avotu, pārbaužu teritorija tiek paplašināta, lai pārbaudītu visas iespējas, kā piesārņojums varēja nonākt upē.
"BIOR" vadītājs Aivars Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka analīzes pagaidām neko nav apstiprinājušas, taču ir saraksts ar vielām, kuru klātesamība tiek pārbaudīta ūdens paraugos. Viņš minēja, ka piektdien veiktas pārbaudes uz pesticīdu koncentrāciju ūdenī, bet sestdien tiek testēta toksisko elementu, smago metālu, dzīvsudraba un citu vielu klātbūtne.
Jau ziņots, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai uzskaitītas 374 upē redzamas bojāgājušas līdakas, 88 asari un citas zivis kopumā 60 kg apmērā. Pārbaudēs vizuāli novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.
Šāda zivju koncentrācija, iespējams, saistīta ar Ičas upes grunts reljefu un straumi. Tālāk pa straumi no minētās vietas redzamo bojāgājušo zivju skaits pakāpeniski samazinājies, līdz izzudis pavisam līdz Vērdes upes ietekai. Citos Ičas posmos zivju bojāeja nav konstatēta.
Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, paņemti ūdens paraugi un tiek pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskas vielas. Taču pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.
Lai arī piesārņoto ūdeņu platība ir palielinājusies, patlaban piesārņojums no Ičas upes ir izplatījies līdz pat Aiviekstei, piesārņojuma koncentrācija ir samazinājusies.