Ķemeru sanatorijas izsole nenotiek

Šodien paredzētā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija ieradies neviens pretendents, novēroja aģentūra LETA.

Sanatorijas un citu maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" ("Ominasis") nekustamo īpašumu un kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 3 905 901 lats.

Maksātnespējas administrators Ainars Kreics tagad diviem "Ominasis" nodrošinātajiem kreditoriem - Privatizācijas aģentūrai un arhitektu birojam "Arhiidea" - nosūtīs piedāvājumu iegādāties īpašumu par izsoles sākumcenu. Atbilde tiem jāsniedz divu nedēļu laikā.

Ja nodrošinātie kreditori nevēlēsies sanatoriju pirkt, administrators izsludinās otro izsoli, kurā sākumcena būs tāda pati, tikai solīšana notiks ar lejupejošu soli.

Kreics sacīja, ka abu nodrošināto kreditoru prasījumi ir visai nelieli, tādēļ viņš šaubās, vai tie būs gatavi pirkt sanatoriju par izsoles sākumcenu.

Otrā izsole, visticamāk, notiks novembrī. Prakse pierāda, ka otrajā izsolē dalībnieku vienmēr ir vairāk nekā pirmajā, piebilda administrators.

Vienlaikus Kreics gan izteica cerību, ka īpašumu iegādāsies Jūrmalas pašvaldība, ja tai izdosies saņemt finansējumu no Valsts kases.

Jūrmalas dome izsolē piedalīties nebija gatava, līdz ar to, visticamāk, nepiedalīsies arī otrajā, tomēr pašvaldība var īpašumu iegādāties līdz izsolei, norādīja administrators.

Kā ziņots, "Ominasis" kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam par 4,6 miljoni latu.

Jūrmalas dome vēlējās sanatorijas iegādei finansējumu aizņemties no Valsts kases, taču Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome prasīja pašvaldībai izpildīt virkni priekšnosacījumu, kas netika izdarīts.

Pēc tam administrators izsludināja īpašumu pirmo izsoli.

Kā ziņots, 1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa pasludināja "Ominasis" par maksātnespējīgu

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais