Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav dalāms, kā to vēlētos biroja vadītājam Jaroslavam Streļčenokam netīkamie korupcijas pētnieki no nevalstiskajām organizācijām.
Tā uzskata lielākā daļa Neatkarīgās aptaujāto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas biedru.
Pēc tam, kad ar jaunu sparu uzjundīja konflikts starp J. Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, aizvien skaļāk tiek piesaukta ideja, ka birojs būtu jāsadala korupcijas apkarotājos un teorētiķos. Nevalstisko organizāciju eksperti uzskata, ka šādi gan tiktu atrisinātas savstarpējās biroja darbinieku ķildas, gan uzlabots darbs korupcijas novēršanā un apkarošanā. Tomēr korupcijas nevalstiskajiem pētniekiem šajā jautājumā atrast ietekmīgus domubiedrus pagaidām neizdodas.
Par to, ka birojs vismaz pagaidām nav dalāms, aizvadītajā nedēļā vienojās arī premjerministrs Valdis Dombrovskis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bet pirmdien šādu pozīciju pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu vēlreiz apliecināja J. Streļčenoks.
Balstoties uz tēzi, ka konflikts starp KNAB darbiniekiem izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, nolemts veidot starpinstitūciju darba grupu KNAB nolikuma pilnveidošanai.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kura pirms jautājuma nodošanas Saeimā izvērtē biroja vadītāja kandidatūras, vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) jau iepriekš paudis viedokli, ka biroja vadībai jāpārstāj savā starpā kašķēties un beidzot jāsāk strādāt.
Arī kādreizējais KNAB vadītājs un tagadējais komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs (Vienotība) ir pārliecināts, ka birojs ir spējīgs uz kvalitatīvu darbu arī tagad: «KNAB ir spēcīgs tieši ar to, ka ir vienota iestāde un var vērsties pret korupciju visos iespējamos veidos. Vajag labāku sadarbību starp apkarotājiem un novērsējiem. Lai informācija par robiem praksē un likumdošanā būtu pieejama abām pusēm. Ja būs atsevišķas iestādes, tad šaubos, vai šāda sadarbība būtu iespējama.»
Uzmanību tam, ka, sadalot KNAB divās iestādēs, būtiski pieaugtu no budžeta nepieciešamais finansējums, pievērš Kārlis Seržants (ZZS): «Ideja par sadalīšanu nozīmē, ka būs vajadzīgs vismaz par 30% lielāks finansējums. Nezinu, vai šajos apstākļos būtu labi mētāties ar naudu. Man liekas, ka biroja kapacitāte arī šobrīd ir diezgan pietiekama, ņemot vērā, cik ir darbinieku. Tādēļ vispirms jāmēģina sakārtot to, kas ir.»
Tiesa, arī komisijā, kā jau demokrātiskā valstī pienākas, eksistē viedoklis, kas atbalsta KNAB funkciju pārdalīšanu, un šā viedokļa atbalstītājs ir bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs). Atgādinot, ka viņš jau izsenis ir bijis pret biroja veidošanu, J. Ādamsons stāsta, ka korupcijas apkarošanu augstākajos varas ešelonos varētu uzticēt Drošības policijai, kas ar šo pienākumu veiksmīgi tikusi galā līdz biroja nodibināšanai. Savukārt preventīvo pasākumu un administratīvo aktu bāzes izstrādi varētu atstāt pašam KNAB.
«Es iestājos pret KNAB izveidošanu, jo tas ir politiski motivēts veidojums, un līdz šim brīdim neesmu savu viedokli mainījis, jo, izveidot veselu aparātu viena nozieguma veida apkarošanai, nav prāta darbs,» uzsver J. Ādamsons.