Nenosegtās kanalizācijas šahtās Rīgā iekritusi kāda sieviete un zēns, bet Virbu pagastā – vīrietis. Puika ar lauztu kāju aizvests uz slimnīcu, pieaugušie tikuši sveikā bez tik smagām traumām.
Krāslavā, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Rīgā kanalizācijas akās iekrituši suņi un kaķi. Tāda ir augusta statistika, bet, iespējams, visi gadījumi nemaz nav zināmi, ja par tiem netiek ziņots policijai, glābējiem un mediķiem.
Kaut arī kanalizācijas šahtu vākus metāllūžņu uzpirkšanas punktos pieņemt nedrīkst, kur gan citur tie nonāk? Jūlijā SIA Rīgas ūdens (RŪ) galvaspilsētā uzlika 12 vākus pazudušo vietā. Uzņēmumā šaubās, vai pašlaik tie visi atrodas tur, kur būtu jābūt.
Palīdz atrast garnadžus
RŪ Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze atzīst, ka uzņēmuma rīcībā esošos 26 000 čuguna vāku (neskaitot neliela diametra vākus) nosargāt nav iespējams. «Mums ir vairāk nekā 1000 kilometru kanalizācijas tīklu un uz katriem 50 metriem ir jābūt vismaz vienai kanalizācijas akai, bet pieslēgumi ir biežāk. Tātad matemātika vienkārša,» viņš piebilst. Ne jau tikai RŪ vien spiests regulāri novērst metāla zagļu radītās sekas, pērn šo problēmu aktualizēja arī a/s Rīgas siltums.
Tāpēc RŪ iedzīvotājus aicina zvanīt un informēt uzņēmuma dispečerdienestu, ja ir pamanīts bīstams caurums uz ielas vai zaļajā zonā. «Mums tas būtu liels atspaids. Ja cilvēkiem būtu pilsoniskā apziņa, ja viņi nepaietu vienaldzīgi garām, kad redz ko tādu, bet piezvanītu uz 112 vai municipālajai policijai. Nedomāju, ka visus vākus aplasa naktī. Vienmēr liekas, ka ar mani nekas nenotiks, es jau neiekritīšu, un kāpēc man jāzvana, bet vajag padomāt par līdzcilvēkiem. Ja mēs būtu informēti, varbūt pusi no nelaimēm būtu novērsuši,» mudina G. Krauze.
Nesen RŪ atguva vairāk nekā 10 nozagtus kanalizācijas šahtu vākus. Zagļi bija braukuši ar mašīnu, krāvuši guvumu bagāžniekā, bet kāds acīgs cilvēks izsaucis policiju. Uzņēmumā lūdz iespējami precīzi norādīt adresi, kur vaļējā šahta ieraudzīta un vai noticis nelaimes gadījums. Citādi darbiniekiem nākas to meklēt visai plašā apkaimē. Tā notika arī tad, kad tika saņemta ziņa par zēnu, kurš iekritis šahtā un salauzis kāju. RŪ rīcībā nonākusi ļoti aptuvena adrese – Tapešu iela.
Piedāvā risinājumus
G. Krauze uzskata, ka, pieņemot pat ne grozījumus likumā, bet Ministru kabineta noteikumus, varētu vēl striktāk noteikt, kā rīkoties metāllūžņu uzpircējiem. Viņš ierosina noteikt, ka tie drīkst pieņemt lūžņus ar inženierkomunikāciju turētāju organizāciju logo tikai no šīm organizācijām. G. Krauze saka: «Likumu jau nepieņem Rīgai vai Krāslavai, visai valstij tādu vajag.» Iespējams, kāds pārmetīs, ka tā ir uzņēmējdarbības ietekmēšana, bet G. Krauze oponē, ka ir pietiekami daudz tā dēvēto puspelēko uzpircēju, kurus grūti pārbaudīt un atklāt. Viņš rūgti ironizē – kamēr metāllūžņu iepirkuma cenas būs pietiekami pievilcīgas tiem, kuri piepelnās ar tādu lūžņu vākšanu un nodošanu, tikmēr inženierkomunikāciju turētāji viņus uztur un tādējādi risina viņu sociālās problēmas.
Otrs risinājums varētu būt metāla vāku aizstāšana ar citiem materiāliem, kas nebūtu interesanti metāllūžņu vācējiem. Ārzemēs jau izstrādā dažādus variantus. G. Krauze izstādē Berlīnē redzējis eksperimentālu paraugu no polimērbetona. Savukārt Čehijā viņš ieraudzījis, ka metāla vāku vietā zaļajā zonā novietotas betona mucas. Tur konstrukcija izveidota tik droša un asprātīga, ka uz betona karkasa novietoto konusu iesēdina tik dziļi, ka to var izcelt tikai ar speciālu mehānismu. Viņš stāsta, ka zaļajās zonās esot novietoti arī kanalizācijas šahtu pārsegumi no sakausējumiem – kaučuka vai ļoti cietas plastmasas. Uz ielām tādus likt diemžēl nevar, jo tie iztur līdz sešu tonnu smagu svaru, bet Latvijā normatīvi paredz, ka vākam jāiztur 40 tonnu smagums.
G. Krauze pieļauj, ka pēc dažiem gadiem varēs sākt metāla vākus aizvietot ar citu materiālu pārsegumiem. Viņš piekrīt, ka tie būs lieli finanšu ieguldījumi: «Bet kas ir svarīgāks? Ja rēķinām, ka, iekrītot vaļējā šahtā, cilvēks pusmūžā sabendē sevi uz atlikušo mūžu, tad kas ir vērtīgāks – naudas ieguldījums vai cilvēka veselība?»
Jāuztur kārtībā arī privātajiem
RŪ novērojumi liecina, ka metāla zagļi siro pa visu pilsētu. Nevar teikt, ka zog tikai attālāk no centra. Čaka ielu diez vai var dēvēt par nomali, tur ir intensīva satiksme, daudz dzīvojamo māju, bet neliela izmēra vākus, ko uzņēmumā dēvē par kapītēm, zog neaptveramos daudzumos. Zog arī lietusūdens noteku restītes, kas gan nav RŪ pārziņā. Taču tādējādi kanalizācijas sistēmā nonāk gruži un cits piesārņojums, kas jātīra.
RŪ preses sekretārs Artūrs Mucenieks piebilst, ka bīstamas situācijas veidojas privatizētajās teritorijās, piemēram, kādreizējās rūpnīcās. Gan ēkas, gan zeme pieder privātam īpašniekam, kuram jāatbild par to un jāuztur kārtībā, bet tieši tur iekšējie kanalizācijas tīkli ļoti apzagti un kanalizācijas šahtas visbiežāk ir atvērtas. Nereti šādi īpašumi ir ieķīlāti un tagad ir banku īpašums.
***
UZZIŅAI
- Pamanot vaļēju kanalizācijas šahtu, jāzvana uz SIA Rīgas ūdens vienoto bezmaksas diennakts tālruni 80002122. Vēlams minēt precīzu adresi!
- Ja kanalizācijas šahta būs kāda cita dienesta pārziņā, uzņēmuma speciālisti ar to sazināsies. Svarīgi ir ātrāk informēt par bīstamo vietu, lai to var norobežot!
- Kanalizācijas šahtu vākus metāllūžņu uzpirkšanas punktos pieņemt nedrīkst.