RECENZIJA: Izlase ''Gadalaiki. Rudens. Saksofons''

© Publicitātes foto

Noslēdzies latviešu instrumentālās mūzikas albumu sērijas "Gadalaiki" gadu ilgušais maratons (vai maksisprints) - nācis klajā šīs sērijas noslēdzošais ripulis, kuru ieskaņojis saksofonists Zintis Žvarts, sadarbībā ar producentiem Artūru Palkeviču un Gaiti Lazdānu.

Jaunajā albumā iekļauts ducis skaņdarbu, no kuriem lielākā daļa ir visiem jau pazīstamas dziesmas, piemēram, Laura Reinika “Sirds sadeg neparasti”, Imanta Kalniņa “Dūdieviņš”, Raimonda Paula “Nenāciet klāt man rudenī” un “Kā senā dziesmā (Nāk rudentiņš)”, Zigfrīda Muktupāvela “Vakara vējā”, Aigara Krēslas “Pēc lietus”, Mārtiņa Freimaņa “Sapņu pārdevējs”, Ulda Stabulnieka “Tik un tā”, Ainara Virgas “Ozolam” u.c. Sērijas idejas autors un izpildproducents Guntars Račs: “Ideja ir ļoti vienkārša. Man nav nekādu šaubu, ka latviešu komponētās melodijas ir konvertējamas visā pasaulē. Viss ir atkarīgs no valodas un izteiksmes līdzekļiem. Šajā gadījumā ir visā pasaulē visiem labi saprotamas melodijas, kā arī iemīļoti instrumenti - klavieres, ģitāra, stīgas un tagad arī saksofons. Domāju, ka šis lieliskās melodijas patiks klausītājiem kā Rīgā, tā Honkongā, Maskavā vai Ņujorkā.” Jāatgādina, ka šajā sērijā jau iepriekš tika izdoti albumi “Gadalaiki. Ziema. Klavieres”, kuru ierakstījis pianists Normunds Kalniņš, “Gadalaiki. Pavasaris. Ģitāra”, kuru ieskaņojis ģitārists Rihards Lībietis, kā arī “Gadalaiki. Vasara. Stīgas”, kuru Normunda Kalniņa vadībā ieskaņojuši īpaši ierakstam izveidots stīgu ansamblis no Liepājas simfoniskā orķestra mūziķiem kopā ar pavadošo grupu.

PAR. Šis nenoliedzami ir interesantākais albums “Gadalaiku” sērijā, un te lielākais nopelns ir Palkevičam ar Lazdānu un viņu programmēšanas talantam - paklausieties kaut vai dziesmu “Nenāciet klāt man rudenī”, par ko viņi ir pārvērtuši šo Laimas Vaikules izpildījumā pazīstamo hitu! Uzslavas arī Žvartam, kura saksofons liek domāt nevis par rudeni, bet to, ka kādreiz, pēc daudziem mēnešiem, latvju zemi apspīdēs arī saule (varbūt).

PRET. “Latviešu komponētās melodijas ir konvertējamas visā pasaulē” - tiešām? Un tieši šīs? Nu, var jau būt…

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais