Atpūta

«Es vienmēr domāju par to, ka cilvēki, nākot uz koncertu, pamet visu pārējo, lai būtu kopā ar mani, tāpēc man ir jādod viss iespējamais, lai viņi aizietu mājup ar labu sajūtu,» saka populārā dziedātāja Laima Vaikule. Gaidot Ziemassvētkus, šajā nedēļas nogalē ar trim ekskluzīviem koncertiem – jauno koncertprogrammu Ar Tevi kopā... – viņa pirmoreiz dosies pie saviem klausītājiem Jelgavā, Valmierā un Saldū.

«Visaptveroša izdevuma par Rīgas Doma vēsturi nav bijis apmēram gadsimtu, iepriekšējais bija vācu valodā – 1912. gadā iznāca Vilhelma Neimaņa grāmata Der Dom zu St. Marien in Riga (Svētās Marijas Doms Rīgā),» saka mākslas zinātniece Elita Grosmane. Apgādā Jumava klajā nākusi Elitas Grosmanes grāmata Rīgas Doms gadsimtu gaitā, kurā apkopota informācija par Rīgas Doma mākslas un arhitektūras vērtībām, to mainību un attīstību vēstures kontekstā.

«Šis darbs man izrādījies liktenīgs – monologu no itāļu rakstnieka Alesandro Bariko sacerējuma ar nosaukumu Novecento, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē Tūkstoš deviņsimtais jeb Divdesmitais gadsimts, es gribēju sagatavot jau tad, kad stājos uz aktieriem. Bet sapratu, ka vēl neesmu tam gatavs, nebija pārliecības, ka es to varu,» atklāj Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels.

Šodien plkst.17 Rātslaukumā tiks prezentēts vides mākslas objekts "Egle", līdz ar ko tiks atklāts arī 8.vides objektu festivāls "Ziemassvētku egļu ceļš", informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Sagaidot Ziemassvētkus, Imanta Ziedoņa muzejs jau tradicionāli aicina uz ikgadējiem fonda Viegli ziemas koncertiem No patikšanas uz patikšanu, kas jau septīto gadu norisināsies Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā.

«Laikā, kad esam tik tuvu gada brīnumainākajam notikumam – Ziemassvētkiem, kad cilvēku sirdis kaut ko gaida, kad domas un prāti ir atvērti gaišajam un labajam, kad liels un mazs patiešām tic un cer sagaidīt ko īpašu, ļaujieties šīm skaistajām izjūtām, ieklausoties brīnišķīgās un neaizmirstamās dziesmās, kuru vārdu autors ir latviešu dzejnieks Māris Čaklais,» aicina Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska.

«Pēc jebkuras bērnu izrādes man vislielākais kompliments ir, ja mazais cilvēks izsaka vēlēšanos konkrēto darbu izlasīt pats,» atzīst režisors Jānis Znotiņš. Ar Alberta Kronenberga darba Mazais ganiņš iestudējumu, kura pirmizrāde ir šodien, viņš debitē Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nu kā vispār drīkst tā rakstīt? Vistīrākā izvirtībā! Tā puritāniski noskaņotā latviešu lasītāju daļa sauc un ne vien sauc, bet arī raksta sašutuma pilnas vēstules par nevienam nezināmās Karīnas Račko romānu Saplēstās mežģīnes, kas nenoliedzami kļuvis par vieglās literatūras sensāciju Latvijā 2017. gadā.

Brīvdienu ceļvedis

«Man šis būs vēsturisks vakars, jo uz mūsu Baltā nama skatuves neesmu dejojusi apmēram divus gadus, un es priecājos, ka man iespējama šāda atgriešanās – savā mīļajā teātrī, uz mīļās skatuves, mīļajās mājās,» saka baletdejotāja Evelīna Godunova.

Diriģents Vasilijs Sinaiskis pieder pie latviešu mūzikas kultūras leģendām. Ja runā par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vēsturi, viņa laiku LNSO no 1975. līdz 1987. gadam pat dēvē par zelta laikmetu.

«Parasti iestudējumi repertuārā ir ilgāku vai īsāku laiku, pēc tam tos noraksta. Sena iestudējuma atjaunojums ir izcils piemērs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Šī izrāde ir pirmatnējā iestudējuma restaurācija, turklāt – ar lielu pietāti,» saka režisors Guntis Gailītis. Piektdien, 1. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā Džakomo Pučīni operas Turandota atjaunojuma pirmizrāde.

«Es gribēju filmēt Japānā, galvenās lomas atveidotāja gribēja filmēties Rīgā, un rezultātā izveidojām stāstu, kurā tas bija iespējams,» saka Māris Martinsons.

«Mūsdienu pasaulē cilvēki tiek vērtēti pēc krāsām, rasēm, viedokļiem, ticībām un reliģijām. Arī mēs sākam norobežoties – mums ir sava kultūra, nenāciet pie mums ar savējo citādo... Bet mēs, cilvēki, taču visi esam vienādi – ar vienu skeleta uzbūvi, ar vienādām smadzenēm un vienu sirdi krūtīs. Mēs visi piedzimstam kā nevainīgi bērni, bet sabiedrības, mediju un kaut kādas mistiskas varas iespaidā tiekam pārtaisīti...» aizdomājas aktieris Māris Bezmers.

Ar pazīstamo teātra kritiķi un pētnieci, Aleksandra Čaka balvas šā gada ieguvēju Silviju Radzobi Neatkarīgā tikās Spēlmaņu nakts nedēļā, lai runātu par viņas grāmatu «Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks, kas bija šā apbalvojuma oficiālais iemesls. Gribējās dzirdēt iespaidus par teātra sezonu un situāciju teātra pētniecībā, jo, pateicoties tieši Silvijas Radzobes neatlaidīgajam darbam un, iespējams, pat spītībai, Latvijā beidzamajos gados tapuši un top nozīmīgi darbi, kas dokumentē viegli gaistošo un ātri zūdošo teātra mākslu.

Brīvdienu ceļvedis

Vakar vakarā Dailes teātrī Eduarda Smiļģa 131. dzimšanas dienā jau 24. reizi norisinājās Spēlmaņu nakts svinīgā ceremonija, kurā tika apbalvoti aizvadītās sezonas labākie iestudējumi un teātra mākslinieki.

Novembra sākumā Liepājas koncertzāle Lielais dzintars atzīmēja otro gadadienu un darīja to ar vērienu, lai arī kamerformātā.

«Tas bija pagājušogad decembrī, kad, satikušies Operas bufetē, sākām runāt, ka varētu padziedāt kopā. Pamēģinājām un secinājām, ka mums ir saskanīgas balsis. Jau iepriekš labi sapratāmies projektos, kuros bijām darbojušies kopā, tāpēc var teikt, ka mūsu trio izveidojās absolūti organiski, bez kastingiem,» saka operdziedātājs, Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvents un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solists tenors Juris Vizbulis.

«Man Saulcerīte nav Latvijas simbols, bet sieviete, kura ir zārkā. Kāpēc sievietei gadiem ilgi būtu jābūt zārkā, bez saules gaismas? Un kāpēc gan vienīgais veids, kā viņu atbrīvot, ir apprecēt viņu? Man šis ir skumjš stāsts,» saka režisors Duda Paiva.

Pirms pāris gadiem veiksmīgi iekoptā tradīcija ar festivāla Kulakova nakts rīkošanu šogad tiks turpināta Vidzemes koncertzālē Cēsis. Pasākums notiks 26. novembrī.

«Mums katram ir vajadzīgs draugs, kurš palīdz realizēt mūsu sapņus, kurš ir tikpat traks vai vēl trakāks nekā mēs paši un ar kuru varam dauzīties pa mākoņiem un justies saprasti. Brālītim tāds ir Karlsons,» saka Operetes teātra soliste, Brālīša lomas atveidotāja Valērija Koļago.