IDEJAS brīvdienām - ko darīt, kurp doties
Brīvdienu ceļvedis
MŪSDIENU INDIJAS RAŠANĀS
Apgādā Zvaigzne ABC nesen klajā nākusī Viktora Ivbuļa grāmata No indiešu civilizācijas vēstures. Kā radusies mūsdienu Indija varētu būt laba lasāmviela ne tikai tiem, kas iecerējuši ceļojumu uz šo eiropiešiem tik pievilcīgo zemi. Nav noslēpums, ka eiropiešiem Indija jau izsenis bijusi dažādu teiksmu un nostāstu apvīta zeme. Šodien vien nepilnas diennakts lidojums šķir mūs no neparastās zemes ar tās tempļiem, cietokšņiem un mošejām, garšvielām bagātajiem ēdieniem, rietumnieku vēlmēm pielāgotā Austrumu garīguma un senajām ieražām, kam joprojām ir liela loma vietējo ikdienā. Visi šie iespaidi veido krāšņu mozaīku, taču ar personiskiem iespaidiem vien nepietiek, lai izprastu un ieraudzītu kopainu. Grāmatas autors lielāko daļu mūža veltījis dažādu Indijas vēstures un kultūras aspektu pētniecībai. Šajā darbā autors pievēršas galvenokārt Indijas vēsturei, aplūkojot kultūras un sabiedriskos procesus no pirmajām civilizācijām līdz 1947. gadam. Lasītājs var iepazīt senās civilizācijas, Indijas vēsturē nozīmīgus domātājus, izcilākos literātus, reliģijas un sabiedrības reformatorus, uzzināt, kā briti pakāpeniski pārņēma varu subkontinentā un kā, attīstoties indiešu nacionālajai pašapziņai, vienotā Indija sašķēlās divās neatkarīgās valstīs - Indijā un Pakistānā.
ZIEMASSVĒTKI TEPAT AP STŪRI
Drīz sāksies Advente, arī Ziemassvētki nav pārāk tālu, un tie, kas visu parasti dara laikus, varētu izmantot iespēju apmeklēt Ziemassvētku rotājumu darbnīcu, ko 26. novembrī pulksten 12 rīko Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Tajā būs iespēja uzzināt, kā zemnieki rotāja savus mājokļus pirms vairāk nekā 100 gadiem; kāda varēja izskatīties zemnieka māja, saposta godiem jeb svētkiem, un vai 19. gadsimta beigās jau katrā mājā rotāja eglīti un kādi bija tradicionālie telpu rotājumi. Nodarbības dalībnieki varēs veidot telpu dekorus - gan no salmiem, gan no citiem mūsdienās pieejamiem materiāliem. Līdzīgi pasākumi notiks Jaunmoku pilī 26. novembrī, 3., 10. un 17. decembrī, tajos no dabā atrodamiem materiāliem taps vainagi, mājas un eglīšu rotājumi, kā arī gaismeklīši. Tur varēs rast ierosmi, kā pagatavot savu Adventes vainagu no salmu pamatiņa līdz čiekuru mežģīņu un žāvētu ābolu šķēlīšu rotājumiem, kā no pavisam parastām ezera niedrēm radīt gaisīgus, gaisa plūsmās virpuļojošus puzurus, kā jūras malā salasīti priežu čiekuriņi ar māksliniecisku pieskārienu var kļūt par šīs ziemas gaumīgāko telpu rotājumu.
SUĢESTĒJOŠS SKAISTUMS KOPĀ AR SINFONIETTA RĪGA
Piektdien, 24. novembrī, Lielajā ģildē Normunds Šnē un kamerorķestris Sinfonietta Rīga klausītājus aicina iepazīt skaistuma atšķirīgās un daudzveidīgās izpausmes. Suģestējoši noslēpumains ir amerikāņu postminimālista Džona Adamsa skaņdarbs Shaker Loops, titulētās somu komponistes Kaijas Sāriaho Grāla teātris, kurā solista lomā iejutīsies koncertvakara viesis - izcilais krievu vijolnieks Aleksandrs Sitkoveckis ir sava veida muzikālais teātris, kurā galvenā loma iedalīta vijolei. Savu otro piedzimšanu pēc panākumiem Sansusī festivālā piedzīvos Platona Buravicka enerģijas caurstrāvotais opuss Demontāžas estētika, savukārt Vīnes klasiķa Jozefa Haidna 49. simfonija koncerta noslēdzošajā daļā vēstīs par kādu notikumu, kas plašākai publikai paliek noslēpumā tīts. Par šā koncerta programmu diriģents Normunds Šnē saka: «Ļaujoties pārdomām par šā koncerta programmu, neizbēgami nākas domāt par skaistumu. Kaut gan ir neiespējami definēt šo jēdzienu, jo par to mums katram ir cita un ļoti individuāla izpratne. Skaistums šajā vakarā būs ļoti atšķirīgs.»
KADRIĻAS LŪZNAVAS MUIŽĀ
Piektdien, 24. novembrī, pulksten 19 Lūznavas muižā notiks nu jau par tradīciju kļuvusī Kadriļu nakts, kurā, turpinot aizrautīgi iesākto kadriļu dejošanas popularizēšanu Latgalē, arī šoreiz tiks dejotas latviešu un citu tautu kadriļas, radot 20. gadsimta sākuma saviesīgo notikumu sajūtas. Kadriļu naktī piedalīsies folkloras kopas Dandari, Vīteri un Dziga. Popularizējot Latvijas mazākumtautību, šoreiz ebreju, nemateriālo kultūras mantojumu, Kadriļu naktī varēs apgūt divu ebreju kadriļu norises, kuras muzikāli izspēlēs klezmermūzikas grupa L’Chaim. Kadriļu balli muižā atbilstoši pasākuma stilistikai vadīs «balles maršals», darbosies arī radošās darbnīcas, kurās taps 20. gadsimta sākuma stilistikā zīmēti portreti un dāmas, kuras nebūs paspējušas, varēs izveidot tā laika frizūras. Dejot kadriļas aicināts ikviens interesents - dejas tiks mācītas uz vietas, tādēļ iepriekšēja pieredze nav obligāta. Balles dalībnieki gan tiek lūgti ievērot 20. gadsimta sākuma ģērbšanās stilu.
Kadriļa ir deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājas viens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojas četrstūrī. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām tā bija viena no pašām populārākajām balles dejām. Tās pirmsākumi rodami angļu «lauku deju» tipa dejās. Vēlāk to krietni pārveidoja un pilnveidoja Francijas deju skolotāji. Tā kļuva arvien iecienītāka, pārgāja arī uz Vāciju un nostiprinājās, vēlāk jau kļuva izplatīta daudzās Eiropas tautās. Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda, ka kadriļas bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadriļas bija inteliģences dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur - godos, ballēs, krogos un danču vakaros.
SPĪTNIECES SAVALDĪŠANA LIELAJĀ TEĀTRĪ
Svētdien, 26. novembrī, pulksten 17 kino Citadele ir iespēja noskatīties Maskavas Lielajā teātrī iestudētā Dmitrija Šostakoviča baletu Spītnieces savaldīšana, kura pamatā ir Viljama Šekspīra slavenā luga par to, ka skaistās un maigās Biankas roku nav izredzes iegūt nevienam, kamēr pie vīra nebūs izdota vecākā māsa - spītīgā Katarina. Iestudējuma horeogrāfiju veidojis franču horeogrāfs Žans Kristofs Majo. Jauniestudējums veidots īpaši Lielajam teātrim un nav skatāms citviet.
PĀRDOMAS PAR VĒSTURISKO ROMĀNU
Ja brīvdienās neizdodas izbrīvēt laiku nekādu veidu izklaidēm, tad nākamajā nedēļā, 29. novembrī pulksten 18, Ojāra Vācieša muzejā notiks diskusija par vēsturisko romānu, kurā piedalīsies Nora Ikstena, diskusiju vadīs Arno Jundze. Romānu sērija Mēs. Latvija, XX gadsimts iemantojusi lielu popularitāti lasītāju vidū, daudzi no sērijas romāniem tikuši nominēti un saņēmuši Latvijas Literatūras gada balvu. Un šajā tikšanās reizē tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par romānu tapšanas gaitu, vēsturiskā romāna lomu latviešu literatūrā, laikmeta un autora attiecībām, grāmatu sērijas nozīmi Latvijas kultūrainavā. Noras Ikstenas romāns Mātes piens aptver laika posmu no Otrā pasaules kara līdz 20. gadsimta 80. gadiem un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem.