«Par to, ko mēs šodien gribam. Jo gribas ne tikai aiziet līdz darbam, laikus atnākt mājās, paēst vakariņas, pagulēt un atkal iet uz darbu. Katrs taču domā par to, ko spēs izdarīt, ko aiz sevis atstās,» tā par savu Adventes ciklu elektriskajai ģitārai un zēnu korim saka komponists un ģitārists Kaspars Zemītis. Cikla Gaismu gaidot pirmatskaņojums rīt, 8. decembrī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, festivāla Eiropas Ziemassvētki atklāšanas koncertā.
Koncertā, kurā piedalīsies Kaspars Zemītis un Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, būs iespēja arī doties muzikālā ceļojumā uz renesanses laika Angliju, kur sakņojas zēnu kora dziedāšanas tradīcijas, - programmā tiks «šķirstīta» tā laika mūzika. Kaspars Zemītis atzīst, ka viņam izdevies izprovocēt Mārtiņu Klišānu, kurš arī izpildīs vienu dziesmu, un solo izpildīs arī Kaspara Zemīša jaunākais dēls Jēkabs, kurš ir Rīgas Doma zēnu kora dalībnieks. «Šajos solo numuros parādīsim senatnīgo Ziemassvētku gaidīšanu - kad cilvēki savācās mājās, iededza sveces un muzicēja. Un koncerta šajā daļā es spēlēšu klasisko ģitāru,» saka Kaspars Zemītis. Savukārt koncerta otrajā daļā Kaspars Zemītis spēlēs elektrisko ģitāru, piedaloties paša komponētā dziesmu cikla Gaismu gaidot pirmatskaņojumā. Komponists stāsta, ka šis cikls vienlaikus bijis gan pasūtījums no Rīgas Doma zēnu kora, gan paša iniciatīva, pat iedvesma. «Sākot darbu pie šī cikla, man bija, ja tā var teikt, minstināšanās ar tekstiem, jo man ļoti gribējās, lai šis cikls atspoguļotu Ziemassvētku gaidīšanu, bet lai tas būtu saprotams gan tiem, kas iet uz baznīcu un svin Kristus bērniņa piedzimšanu, gan arī cilvēkam, kurš neiet uz baznīcu un svin, iespējams, latviešu tradicionālos saulgriežus. Reiz nejauši uzdūros Normunda Beļska dzejas grāmatiņai Vēstules uz bruģa, kurā arī atradu to, ko meklēju, jo tajā ir šis tas no kristīga skatījuma un ir arī laicīga lirika. Rezultātā ciklā ir iekļautas dziesmas ar Normunda Beļska vārdiem, bet cikls sākas ar Akvīnas Toma lūgšanu O Salutaris,» stāsta komponists.
Jau sācies klusais Adventes laiks, bet mūziķim tas ir ļoti darbīgs, pat grūti esot visu paspēt. Pavasarī, kad plānojis darbus gada nogalei, domājis, ka visu varēs paveikt mierīgi un bez steigas, taču tagad jāpriecājas par to, ka laikus, jau vasarā, sācis strādāt pie visiem projektiem, citādi tagad būtu ļoti grūti. «Šis ir tāds laiks, kad cilvēki grib dzirdēt mūziku, un esmu priecīgs, ka koncerti ir izpārdoti, baznīcas ir pilnas ar cilvēkiem, kas grib dzirdēt mūziku. Un es esmu laimīgs pat tad, ja esmu baigi noskrējies un neesmu labi izgulējies,» smaidot nosaka Kaspars Zemītis.
Lai vai cik blīvs ir darbu grafiks, mūziķis cenšas svētdienu rītos kopā ar ģimeni - sievu un visiem trim bērniem - apmeklēt dievkalpojumu Torņakalna draudzē. Tas ir minimums, ko cenšos - svētdienā aizbraukt līdz baznīcai un būt kopā ar ģimeni. Nevienu jau ar varu nevar piespiest, bet arī mani vecākie dēli labprāt nāk uz baznīcu, turklāt - diena ir pietiekami gara, var paspēt arī citas lietas izdarīt,» saka ģimenes galva.
