IZSTĀDE. Latvietis ir vērotājs, klusais tvērējs

 
PA VIENAM. Muzeja digitālās komunikācijas speciāliste Anna Dzene atklāj, ka cikla Viena fotogrāfa stāsts video ir pieejami mobilajā lietotnē, izmantojot LNMM aplikāciju, arī facebook un youtube, bet būs apskatāmi pakāpeniski – katru nedēļu tiks pievienots jauns video. «Video stāsti ir kompakti, tikai četras minūtes ilgi, jo mūsdienās visiem ir laika deficīts.» Speciāliste atzīst, ka vislabāk būtu, ja šos video stāstus skatītos vienlaikus ar ekspozīciju, jo autori stāsta tieši «par kolekcijā iekļautajiem darbiem, par to laiku, kad tas tapa» ©Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas visjaunākā sadaļa ir fotogrāfiju ekspozīcija. Nupat izveidots video projekts Viena fotogrāfa stāsts, kurā astoņās video sērijās var uzzināt vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem.

LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 20. gadsimta 80. gados un jo īpaši 90. gados - pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kā uzsver mākslas zinātniece Elita Ansone, «Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pamatu fotogrāfijas kolekcijai lika fotogrāfes Intas Rukas dāvinājums 2009.-2010. gadā. Tā bija apjomīga fotogrāfa Egona Spura darbu izlase. Desmit gadu laikā 20. gadsimta otrās puses -

21. gadsimta kolekcijā notikusi mērķtiecīga fotogrāfiju grupas veidošana, kas, lai arī vēl ir tapšanas procesā, no 2016. gada, kad muzejs tika atvērts pēc rekonstrukcijas, iekļauta LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā.» Elita Ansone atgādina, ka kolekcijā iekļautie darbi nav radušies ar mērķi tikt eksponētiem muzejā, tomēr «ārkārtīgi koncentrētā kolekcija ļoti daudz pastāsta par to laiku, par fotogrāfiju, un par to, kā šeit, Latvijā, skatījāmies uz savu vidi un saviem cilvēkiem. Un apmeklētājiem ir ārkārtīgi liela interese par šo ekspozīcijas daļu, esam nolēmuši vēl vairāk paplašināt fotogrāfijas ekspozīcijas daļu, iespējams, tas varētu būt nākamā gada rudenī».

Kolekcija, kurā sākotnēji bija Egona Spura, Māras Brašmanes, Zentas Dzividzinskas, Andreja Granta, Intas Rukas un Gvido Kajona darbi, šī gada pavasarī jau tika papildināta ar Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša darbiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsver - lai gan LNMM vēsturiski fotokolekcija netika veidota, «pēdējos desmit gados, it sevišķi pēdējos pāris gados, muzejs ļoti mērķtiecīgi vērsis uzmanību fotokolekcijas papildināšanai. Pēdējā laikā arī retrospektīvā skatījumā vienu pēc otra apzinām fotogrāfu sniegumu, mēģinām veidot fotogrāfiju komplektus un izvietot tos ekspozīcijā».

Video projekts Viena fotogrāfa stāsts ir turpinājums 2017. gadā aizsāktajam izglītojošam projektam Vienas gleznas stāsts. Tajā video formāta minisērijās ir iespēja tuvāk uzzināt par atsevišķiem 20. gadsimta otrajā pusē veidotiem mākslas darbiem, kas aplūkojami muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Viena fotogrāfa stāsta astoņas sērijas vēstī par laiku un cilvēkiem, kas to veidojuši - tie ir personīgi vēstījumi par darbu tapšanas vēsturi, to radīšanas laiku, idejām, tematiskajām līnijām un tēliem. Lai raksturotu 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma periodu Latvijas mākslas fotogrāfijā, projektam Viena fotogrāfa stāsts izvēlēti astoņi autori un viņu LNMM ekspozīcijā pārstāvētie darbi. Ar personīgiem stāstiem par fotouzņēmumu tapšanas vēsturi, to radīšanas laiku un idejām iepazīstina paši mākslinieki - Gunārs Binde (1933), Gunārs Janaitis (1934), Māra Brašmane (1944), Andrejs Grants (1955), Gvido Kajons (1955) un Inta Ruka (1958). Egona Spura (1931-1990) darbus komentē fotogrāfa dēls Egīls Spuris un tuvs draugs Andrejs Grants. Savukārt ieskatu Zentas Dzividzinskas (1944-2011) daiļradē sniedz fotomākslinieces meita Alise Tīfentāle un ģimenes draugs - gleznotāja Laima Eglīte.

Laikā, kad fotografē un savu ikdienu dokumentē sabiedrības lielākā daļa, vienlaikus aug arī interese par fotogrāfiju kā mākslas žanru. Māra Lāce zina teikt, ka ne tikai LNMM, bet arī tajos muzejos, kuros jau «no 20. gadsimta vidus tika uzskatīts, ka fotogrāfija ir līdzvērtīgs mākslas medijs, tieši tāds pats kā viss pārējais, palielinās fotogrāfiju īpatsvars kolekcijās, jo skatītājus arvien vairāk uzrunā dokumentālā klātbūtne, ļoti lielais ticamības aspekts». Uz jautājumu, vai cilvēkus interesē dokumentētais laiks, ko viņš pats nav piedzīvojis, vai arī - tas, kā konkrētais mākslinieks ir saredzējis šo pasauli, ko tajā saskatījis, Māra Lāce atbild: «Gribētu teikt - abējādi. Protams, cilvēkus interesē tas, ko viņš nav piedzīvojis, bet Mākslas muzejā apmeklētāji grib redzēt to, kā autors ir tvēris to laiku. Latvietis ir vērotājs, klusais tvērējs.»

Fotogrāfs Gunārs Binde uzskata, ka «projekts Viena fotogrāfa stāsts palīdz savest kopā mākslas baudītāju ar tās radītāju, turklāt video, kuros mākslinieks stāsta par saviem darbiem, arī man sniedz iespēju apmeklēt muzeju ne tikai kā vienkāršam ekspozīcijas skatītājam, bet kā līdzradītājam». Savukārt Andrejs Grants atzīst: «Aizkustinoši, ka esam kļuvuši par vēstnešiem no pagājušā gadsimta un tāpēc, ka fotogrāfija ir dokumentējošs medijs, kas vēsta par to, ko pieraduši saukt par realitāti. Lielā mērā tā arī ir - ja ir nofotografēts, tātad tas tā ir bijis. Turklāt, dzīvam esot, nonākt muzejā - tas ir liels gods, pat greznība. Jaunā paaudze, kas vairāk ir mērķauditorija šim LNMM projektam, prasa modernās komunikācijas formas, un muzejs iet šo ceļu. Ir ļoti vērtīgi nākt tuvāk jaunatnei, kas uz vēsturi un realitāti drusciņ citādi skatās, un runāt viņiem saprotamā valodā.»

No 2020. gada janvāra Viena fotogrāfa stāsta ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies radošas tikšanās ar projektā iesaistītajiem autoriem.

 

Abonē