Piektdien, 22. jūnijā, Cēsīs notiks kauju rekonstrukcijas, militārās tehnikas demonstrēšanas un izglītošanas pasākums Latvijas Uzvaras diena, kas tiek rīkots par godu pirms 99 gadiem notikušajām Cēsu kaujām – pirmajam izšķirošajam pagrieziena punktam Latvijas Neatkarības karā. Pasākums iekļauts Latvijas valsts simtgades svinību programmā.
Cēsu kauju rekonstrukcija notikusi arī iepriekšējos gados, bet šoreiz tā būs vērienīgāka un veidota kā teatralizēts uzvedums, sākums pulksten 13. Pasākuma režisors un scenārija līdzautors Normunds Pucis norāda, ka kauju rekonstrukcija tiks parādīta, izstāstot Latvijas vēsturē izšķirošos notikumus no Cēsu Skolnieku rotas brīvprātīgā skatpunkta. «Stāstījums būs integrēts kaujas rekonstrukcijas uzvedumā,» stāsta Normunds Pucis. Skolnieku rotas brīvprātīgā lomā iejutīsies Valmieras drāmas teātra aktieris Ģirts Rāviņš. Komponists un skaņu režisors Jānis Brunovskis speciāli kaujas rekonstrukcijai komponējis mūziku un veidojis skaņu noformējumu.
Lai nodrošinātu maksimālu uzveduma autentiskumu, kaujas rekonstrukciju veidos biedrības Latviešu karavīrs dalībnieki kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kadetiem.
Sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, Zemessardzi un NBS Instruktoru skolu Cēsu pils parkā būs izvietotas vēstures izziņas teltis, militārās atrakcijas un stafetes ar simbolisku iespēju pierakstīties Skolnieku rotā. Tāpat pasākumā būs iespējams aplūkot NBS un sabiedroto militāro tehniku, kā arī uzdot jautājumus. Cēsu pils parkā notiks arī vēsturnieku, pasniedzēju un sabiedriskās domas līderu publiska diskusija, kuras galvenā tēma ir «Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?». Pasākumu Latvijas Uzvaras diena papildinās vīru kopas Vilki koncerts un Zemessardzes pūtēju orķestra muzicēšana.
Starp citu, šodien pie dzelzceļa tilta pāri Raunai notiks arī vēsturisko Cēsu kauju ainu uzņemšana filmai Dvēseļu putenis, jo 1919. gadā jūnijā tieši pie šī dzelzceļa tilta latviešu kājnieku pulks ar igauņu karavīru papildspēku apturēja vācu uzbrukumu. Latvijas Neatkarības karā tas bija nozīmīgs pagrieziena punkts ar tālejošām sekām. Iespēja filmēt Cēsu kauju ainas pie dzelzceļa tilta pāri Raunai ir unikāla, jo tā ir autentiska cīņu vieta. Raunas
tilts ir īpašs ar to, ka tas ir augstākais dzelzceļa tilts Latvijā - aptuveni 24 metri virs upes ūdens līmeņa.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās, tās notika 1919. gada jūnijā starp Igaunijas armijas vienībām un Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulku, no vienas puses, un Niedras valdībai pakļautā Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām, no otras puses. Varoņu dienā, 22. jūnijā, apvienotais latviešu un igauņu karaspēks uzsāka plašu uzbrukumu visā frontē un sagrāva daudz spēcīgākos vācu un landesvēra karapūļus. Šī Latvijas un Igaunijas spēku apvienošana abām tautām svarīga mērķa sasniegšanai bija un ir pirmais piemērs mūsu tautu vēsturē, un ir vērā ņemams paraugs mūsu nākotnei.
