Lāčplēša autoru šogad sumina iezīmīgāk

LIELAJOS KAPOS. Šodien pulksten 14 tiek rīkots svinīgs atceres brīdis pie Andreja un Edes Pumpuru atdusas vietas Lielajos kapos. Fotogrāfijā fiksēts mirklis otrdien, 20. septembrī, kad tika uzposta līdz tam ne pārāk rūpīgi uzturētā kapavieta © F64

Nacionālā eposa Lāčplēsis autoram Andrejam Pumpuram – 175. UNESCO svinamo dienu sarakstā, kurā ieraksta nozīmīgu personību gadadienas, viņa atceres datums šogad nav iekļauts. Pieņemsim, ka šī ir pusapaļa gadadiena, jo līdz šim ievērojamas Latvijas personības sarakstā iekļautas, ja gadadienas skaitļu virkni noslēdz nulle.

Pirms Andreja Pumpura atceres gadadienām gandrīz apnicīgi tiek jautāts viens un tas pats: vai Lāčplēša idejas ir dzīvas? Jāteic, ka eposa tēls Lāčplēsis dzīvo no sava radītāja neatkarīgu dzīvi un - kāpēc gan ne. Latvijā ir Lāčplēša Kara ordenis, uz kura attēlota Lāčplēša cīņa ar lāci, ir Lāčplēša diena, ko atzīmē 11. novembrī. Šogad klajā nākuši trīs atkārtoti eposa izdevumi, kas noteikti liecina par šīs grāmatas aktualitāti. Pirms pāris gadiem eposam tika veltīti arī komiksi, ko zīmējis vjetnamiešu mākslinieks, kurš apgalvo, ka latviešu valodu apguvis, pateicoties Lāčplēsim. Šodien, dzejnieka dzimšanas dienā, Misiņa bibliotēkā notiek Pumpura 175. gadadienai veltītās pastmarkas pirmās dienas zīmogošana.

Citām tautām bija savi eposi, latviešiem - nebija. Andrejs Pumpurs 1888. gadā Tērbatā pabeidza un III latviešu vispārīgajiem dziesmu svētkiem veltīja eposu Lāčplēsis. Viņš rakstīja: «Tajā esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību. Un esmu naidā raudzījies uz tautas labuma iztirgotājiem... Tur nu manā darbā ir abas puses - Lāčplēsis un Kangars.» Latvijā nacionālā eposa autoru šogad godina vairākos piemiņas pasākumos, no kuriem iezīmīgākais - Rīgas Latviešu biedrības sarīkojums - notika vakar. Tajā atgādināja un akcentēja Andreja Pumpura devumu latviešu literatūrā un kultūrā, pieminēja viņu kā karavīru un īpaši izcēla eposa Lāčplēsis nozīmi pat trīs gadsimtos - 19. gadsimta beigās, kad tas tika uzrakstīts, pagājušajā gadsimtā, sākoties Atmodai un atgūstot valsts neatkarību, un mūsdienās. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis saka - Pumpurs ir bijis saistīts ar Rīgas Latviešu biedrību, tāpēc ir loģiski, ka dzejnieku atceras viņa dzimšanas dienā - 22. septembrī, bet šogad, jā, sarīkojums esot plašāks.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs šodien uzņem gan skolasbērnus, gan Pumpura dzimtas pēcnācējus, gan interesentus, kuri vēlas baudīt literāru pēcpusdienu Andrejam Pumpuram 175. Muzeja direktore Anita Streile uzsver, ka muzeja veidotajos pasākumos Pumpurs, ko pazīst kā dzejnieku, karavīru un mērnieku, tiks cildināts kā cilvēks. Neparasta solās būt Pumpura mazmazmazmeitas smilšu kino mākslinieces Zanes Pumpures Prāmnieces radošā smilšu darbnīca. Māksliniece ir izveidojusi īpašu tematiku krāsojamajam materiālam - Eposs Lāčplēsis un Latvija. Vieni no muzeja apmeklētājiem būs Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas un Birzgales pamatskolas audzēkņi. Pumpura skolas bērni ik gadu dodas arī uz Lielajiem kapiem, un šogad pie dzejnieka un viņa sievas kapavietas iecerēts iestādīt dievkociņu.

Vairāki pasākumi Pumpura un Lāčplēša atcerei notiks Daugavpilī (tolaik Dvinskā), pilsētā, kurā dzejnieks ar ģimeni - sievu Edi, četriem dēliem un meitu - nodzīvoja septiņus gadus. Diemžēl tie bija pēdējie dzejnieka dzīves gadi. Viņš bija ne tikai aktīvs Rīgas Latviešu biedrības dalībnieks, bet arī Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanas iniciators.

Svarīgākais