KULTŪRA: Latgalīt, izlīņ nu skapa!

Pylna laika latgalīti (naskaitūt vīnu godu Reigā), sīra meistari Lideju LUBUONI satyku augustā jūs kūpā ar veiru Juri turātajā zemnīku saimisteibā Juri.

Tei ir biologiska lūpkūpeibys saimisteiba ar pīna puorstruodi. Mes runovom latgaliski i pamatā par latgalīšu volūdu. Dīvam žāļ, muna raksteitprasšona itamā volūdā, kuru uzskotu vysaidā ziņā par legitimu i vysūs leimiņūs breivi lītojamu, ir vīnkuorši biedeiga. Par tū tys, kū jius ite redzit raksteitu, pamatā ir Lidejis dorbs.

- Maņ cīši patyka tys, kū jius obi ar Juri sacejot par Latgolu Ciesīs, Lampā. Turpynuosim īsuoktū temu. Dīvam žāļ naasu tai eistai īsavuicejs latgaliski raksteit...

- Ari maņ itys vaicuojums pasaruodeja interesants, kod īvārovu, ka volūdys dola volūduos i navolūduos, pareizuos i napareizuos. Puorlīceiba, ka īryndys latgalīts ir drupeit apdaleits, ilgstūši turāts sovys viesturis i kulturys pakrieslī, nūsastyprynova piec Vyspasauļa 3. latgalīšu saīta Rēzeknē 2012. godā. Dūmovu, kai tai - deļkuo es Latgolā navaru raksteit latgaliski? Izaruodeja, ka naprūtu, jo školā mani tū navuiceja.

A kas nūtyktu, kod cylvāks, kuram ir obys rūkys, vysu dareitu ar vīnu? Tei ūtra atmiertu. Jo jau mums latvīšu volūdai ir divys normātys rokstu tradicejis, deļkuo vysu laiku nūslūguot tik vīnu? Tikai īgivums Latvejai byutu, ka atzeitu par pylnvierteigi lītojamu ari latgalīšu volūdu, kai montuojuma i kulturys nesieju. Na apkarojamu i dozējamu - vīna puslapeņa «Vietējā Latgales avīzē» (vysod prīca i par tū!), pa vuordeņam, pa sižetam kur naviņ... Jo Latgolys radejā tikai puse nu spālātūs dzīšmu ir latgaliski, sokit, kur vēļ cytur lai mes poši i cyti atrūnam tū latgaliskumu? Saīt taida vīnvierzīņa kusteiba. Ari jaunais Latgolys medejs nu Rēzeknis iz Reigu, laikam, nadreikst raideit latgaliski, lai ari tys byutu tikai pošsaprūtamai.

Bīži dzieržam latgalīšus ar Latgolu kvālejūtīs, par Latgolu runojam i rokstam. Viņ... na latgaliski. Ite mes i beidzamēs naīsasuokuši! Vot i vysa myusu bāda! Leidzeibuos runojūt, it kai Maestro Raimonds Pauls, atbraucs iz Rēzeknis Goru, pajimtu nūšu lopys i stuosteitu par sovu muzyku. Emocionalai stuosteitu, bet - nasāstu pi klavīru.

Tai kai myusu saimisteibai ir pīškierta Lauku ceļotāja latvyskuo montuojuma kulturys zeime, paguojušajā godā es īsadrūsynuoju ari biologiskuos sertifikacejis institucejai vajadzeigūs aprokstus īsnēgt latgaliski, iz kuo sajēmem lyugumu izdareit tū vaļsts volūdā! Vaicojūt piec padūma gudruokim pruotim, palykom pi tuo, ka teksts lopā tyka sadaleits divūs stabeņūs, sūpluok obys raksteibys… I otkon naziņa, a kas mes asam, voi na vītejī i sovejī, kas paaudzēs sev nazyna cyta vuorda kai latvīši, voi svešinīki?

Radzūt, cik īrūbežuojumu latgaliskajam, rūnās īspaids, ka asam dereigi tik dzīduošonai i doncuošonai. Bet tys sovā ziņā ir ari lobs parametrys. Deļtuo paļdis vysim, kas muzykys dryvā kužynojās i volūtu tur pi dzeiveibys. I vēļ, gadīņs nu dzeivis, nu Preiļu sīvītis FB īroksta, kur zeimeigi par latgalīšu volūdys statusu nateiši izasoka juos meita - treis tik puiškyni grupeņā, i vīns nu tim runoj «auga, auga rūžeņa» volūdā. Tys tai, lai skumis munā stuostā mozuok.

- Sovulaik Mikeļs Bukšs raksteja: «Kotra tautys kusteiba izabeidz, kod tuos mierki ir sasnāgti.» Voi latgaļu kusteibys mierki i aizdavumi ir sasnāgti?

- Vītā byutu pretvaicuojums, kū myusdīnu latgalīši zyna par kulturys darbinīkim, taidim dedzeigim ideju cylvākim kai Mikeļs Bukšs, Vladislavs Lōcs, Donots Myurinīks (pseidonims Dekters), Stanislavs Škutāns, Jezups Grišāns, Leonards Latkovskis (seniors), Jurs Placinskis, Mareja Andžāne, Ontons Dzeņs, Jezups Leļs, Ontons Rupaiņs, Fraņcs Zeps, Fraņcs Murāns, Norberts Trepša i daudzim cytim, kurim dasaguoja pamest Latveju, bet, paturūt tū sirdī, aktivai struoduot dzimtinis lobā trymdā? A kur vēļ Sibirejis plašumūs izkaiseitī? Voi par tū runoj školā i sabīdreibā, voi ir puormontojameiba idealim i tautys «kustiešonuos»? Voi pirmeit mynātuos «dryskys» ir sasnāgumi? Latgolys Saeimā dorbojās jauns puiss - Armands Muško. I juo mama pasaceja vīnkuorši: «Labi, labi... - agruok vysim vajadzēja bazneicys, a tagad, ka vysi var īt - pustukšys. Taipat i ar volūdu. Īdūs jums volūdu - rokstit, cik tod byus tūs grybātuoju?»

- Es tai vaicoju deļ to, ka jiutu nazkaidu nasadareibu storp latgaļu, rokstu, pietnīcyskū, lingvistiskū montuojumu i, pīmāram, sacynuojumu: «...šudiņ tik nūsaceitai var runuot par latgalīšim kai eipašu grupu» (V. Ščerbinskis) Voi, ka na sovaižuok, tod koč voi itys montuojums nav pīteikams pamats, pīteikama līceiba, lai latgaliskuo deļ sasakustātu, pīmāram, školys?

- Asmu dūmuojuse, kurā šaļtī volūda gaist. It kai kur naviņ vēļ ir, bet latgaliskajam nav dabeigys puormontojameibys saimī, dzymtā, apleicīnē. Laikam izaklausu kategoriska, skaidrys, ka ir ari cereibys spaiteni. Bet tei nav sistema. Īt pruotā radzātais TV nu M. Oltis ceļuojumu raidejuma. Kaidā Āfrikys vaļstī, vīnkuoršā dieļu byuvē ar školys funkceju bārnim vuica na tik oficialū fraņču volūdu, bet ari vītejū. Gribātūs saleidzynuot Latgolu ar lelu kugi, kurā ir izrauts caurums i iudiņs pa mazeitem sycās īškā - zaudejam cylvākus, aizplyust volūda. Nu molys verūtīs - voi bārnuduorzi nav pyrmais pūsmys storp saimi i školu, kur varātu vēļ vysu vērst par lobu? Pyrms cytu volūdu satikšonys, īsapazeit ar latgalīšu volūdu - kuram dzymtū, cytam vīnkuorši vītejū. Beja buodrai dzierdēt sabīdreibā zynoma cylvāka bezspieceibā saceitū, ka duorzeņš ari bārnim nu latgalīšu saimis «izdziess» volūdu. Gryuši nūticēt, bet «napareizeibys» nūvieršonys gens vys veļ dzeivoj školuos. Ari niu jaunuo ābece «Skreineite» gaida i nasagaida skaiteitgribātuoju.

- Fraņcs Kemps jau pyrms kara raksteja, ka «latgalīšu izlūksne nu lauku školu gondreiž izsvīsta...». I, cik pats radzu, tik, munupruot, nav tykts vaļā nu slimeiguos vēļmis voi kotru diskuseju par latgaliskū pataiseit politisku. Acimradzūt da šuo nav saprosts tys, kū ari sovulaik uzsvēre tys pats Kemps. Prūti - runuošonu latgaliski navar uzskateit par demonstraceju pret latvīšu volūdu, ītīpeibu voi kaida separatisma kuļtiviešonys pazeimi.

- Latgalīts, kurs ir nūsastuojs pret latgaliskumu, saceidams, ka tai sorgoj Latveju nu sasaškeļšonys, napadūmoj, ka stypruoka turiešonuos pi sovu tradiceju byutu saskaņā ar vīdūkli, ka tikai daudzveideibā ir spāks i kotrys individs i sovaideiba ir peļnejs cīnu i sapratni.

Bet varam pasavērt i nu cytys pusis. Voi Latvejis vaļsts tik styngrai stuov volūdys sardzē, ka naatbolsta izgleiteibu nivīnā cytā volūtā? Atrodu, ka ir īspiejams vuiceitīs lītaunīku, ebreju, ukraiņu, pūļu i krīvu volūdā... Bet, ja pat sovejū nagribam pīzeit, laikam tūmār ir volūdys i navolūdys. Jo tod, kod grybu runuot i raksteit latgaliski, maņ soka: tu ar sovu volūdu naderi, voi tod naesi latvīte... Bet, ka atīt vieliešonys voi tautys skaiteišona, tod muna latvīteiba ir gona loba.

- Itū «lobumunalobumu» daīt just i Reigā. Satics Reigā kaidu latgalīti, es ceņšūs runuot latgaliski. Ir gadejīs, saceisim, tramvajā redzēt skatīņus, kuri līcynoj, ka mums lobpruot izkuortu iz kokla taidus pat uzrokstus, kaidus sovulaik kuore iz kokla školānim Vitebskys guberņā (Govorit po latišski strogo zapreščajetsja - runuot latvyski styngrai aizlīgts).

- A ite maņ juosoka, ka nikod nu puornūvadnīku naasu sajāmuse taida nūsūdejuma. Taišni pretejai, soka, ka var saprast, tik lobuok juoīsaklausa, pat izlaseit viestulis prūt. Deļ seva naasu atroduse atbiļdis tik iz vīnu vaicuojumu, kai latgalīšim vītejuos volūdys vidē dzeivojūt izadūt nūsaturēt pret volūdu «imūnim» - narunuot? Varbyut iz sirds kai nosta ir tei seņču pīredze, «napareizeibys» zīgeļs? Otkon atsagrīžam pi izgleiteibys, asam tautys daļa bez sovys viesturis i volūdys zynuošonu.

- Tūstorp latgaļu gudrinīki, pietnīki latgaliskū kūp. Par kū jius sasatraucit? Par tū, ka ikdīnys saziņā latgaliskais dominei sarunvolūdys leiminī?

- Es smejūs - jo jau lobpruotuok naudu dūd pietnīceibai, na izgleiteibai, tod ir švakuok, na kai dūmojam. Latgola mani uztrauc, jo tū uztveru kai dzeivu organismu, personificeju, jiutu sevi saaugušu ar jū. Ka jai dora puori, maņ suop. I na vysod izadūd pacīst klusejūt...

- Bet ir taču ari sabīdriskuo darbeiba - Latgolys saeima, kulturys organizacejis...

2012. godā Rēzeknē īsvieteja Latgolys karūgu...

- Kotrys ar sovu pīnasumu ir svareigs. Asu saprotusi, ka mes asam cīši atškireigi. Varbyut tai i labi. Saītu vysi laivā iz vīnu molu, apsaguoztu.

- Pi kuo šudiņ turīs latgalīts Latgolā? Voi ir taidys saimisteibys kai jiusejuo? Kas Latgolā kūpumā ir tys styprais arguments, lai te turātūs?

- Jo jius braucat pa šoseju, izaver, ka naapdzeivuots apvyds, bet tai tūmār nav. Pi myusu pamatā ir lūpkūpeibys saimisteibys i turismys. Vīns nu argumentu, ka saimisteibys ar ES atbolstu ir sasnīgušys zynomu atteisteibys pakuopi, ir tys, ka nūteik paaudžu nūmaiņa, i myusu dāla vīnaudži, divdesmitgadnīki ar interesi īsasaista vysūs dorbūs. Tai radzūt jāgu sovai kluotbyutnei laukūs. Jī ir īškā ari pogosta i nūvoda kulturys nūtykumūs, sabīdriskajā dzeivē. Kai pagaleitis, kas sevi dadzynojūt, Latveju nu austrumu sylda. Varbyut iznas jū iz sovu placu. A cytim varbyt līkos, ka jī viņ imitej Latgolys dzeiveleibu. Deļtuo ari muna ryupe, lai myusu jaunuotni naizmaina seiknaudā, lai jī jiutās saprosti i drūsi par nuokūtni.

- Kuo šudiņ pītryukst tim cylvākim, kas nūsoka Latgolys tālu Latvejā?

- Ilustracejai lobs pīmārs ir bīdreiba Apeirons, kura saprota, ka ir cylvāki ar eipašom vajadzeibom. Pījamam ar sapratni, ka ari latgalīts ir cylvāks ar eipašom vajadzeibom. Bet - namaineigi lobs cylvāks. Lai attaisnuotu izslavātū vīsmīleibu, izceps nu pādejūs sāklys gryudu bulkys. Sovā pazemeigā pīticeibā cytam pīdarūšū vysod vērtēs augšuok. Vīgli īsakļaus cytuos tautuos, jo augši viertej Sadareibys tykumu. Sviņ dzeivi! Var jau byut, ka tai ari juodora, kod nazinim, kas tuoļuok byus. Vetuorsts maņ nazkai saceja: «Nabādoj, itī nav nikaidi syudi. Byus leluoki, itī aizamierss.»

- Kas nūsoka tū, kai Latgolu uztver Latvejā?

- Tod juovaicoj - voi cylvākim, kas niu nūsoka tūni Latgolai (Latgolys planavuošonys regions, nūvodu laiceiguos i goreiguos vierseibys), ir vīnuots redzīņs? Voi jī ir puorskaitejuši, kai literaturzynuotneica Ilona Salceviča saceja - latgaļu tautys beibeli - gruomotu Nr. 1 - Miķeļa Bukša Latgaļu atmūdu? Jo niu varātu aizabyldynuot, ka tei ir šauram lūkam pīejama, varbyut par atkuortuotu izdavumu varātu pasaryupēt myusu vaļsts jubileju gaidūt? Mes kotrys varam pasavērt iz Latgolu caur moto - voi sajiutu, sadzieržu, saradzu Latgolu? Nūkrateit tū sevi pošiznycynojūšū attīksmi, napalikt svešim storp sovejim. Leivuonu nūvods, turpynojūt Aņša Ataola Bierzeņa sabīdryskā kuortā Rudzātu pogostā īsuoktū, varātu byut iniciators Latgolys vītvuordu atdzimšonys kusteibai. Nūjamūt izlyktuos cīmu zeimis, it kai nateiši tyka padūta ziņa: ei, vītejais cylvāk, ni tova volūda, ni vītvuordu montuojums mums nav byutyskai! A Latvejis styprumam vajadzeigi cylvāki laukūs, ar sovu pīdereibys izjiutu. Nu, kū lai soka!? Latgalīt, izlīņ vīnu reizi nu skapa! lzlīņ vysūs leimiņūs!

- Ari Reigā?

- Tys byutu skaistai - praseit tim, kuri gatavejās kaņdidēt nu Latgolys, voi jī zyna latgalīšu volūdu, viesturi, voi var kū pīraksteit latgaliski? Reigā Nacionaluo teatra kasi labi piļdeja izruode Latgola.lv. Nacionaluo teatra lugu konkursā ūtrū vītu ījēme Annys Rancānis dorbs, kas suokūtneji raksteits latgaliski, bet piečuok puorlykts iz latvīšu literarū volūdu. Anna kaidā iņtervejā izasaceja, ka puorlīkūt bejs gryuši saglobuot precizu dorba nūskaņu, ka latgaliskais kolorits eistyn atsakluot varātu viņ latgaliski...

Kluseibā īsadūmovu, ka teatris varātu īstudēt latgaliskū verseju. Byutu skaista duovona Latgolys kongresa symtgadei (2017.), jo viņ ari teatrī navolda attīksme: Anniņ, tavi darbi mums patīk, tikai ne latgaliski...

- Jius uzsverat viersyutņu, vodūņu parauga nūzeimi. Izgleiteibu. Es pīkreitu. Bet kai ir ikdīnā, kaida ir, pīmāram, vacuoku nūzeime?

- Pīmāram, ībrauc munā pogolmā latgalīši. Prosu: «Kaidu sīru ēssit?» «Nu… čymynu..» A sovai atvaseitei soka: «Un kādu tu, bērniņ, ēdīsi?» Voi - siežam Preiļu estradē Patrioti.lg. koncertā. Vysi sauc: «Par Latgolu, par Latgolu…» Tad tīpoš sūpluok atskaņ: «Ņem, bērniņ, naudu, nopērc sev kolu.» I otkol: «Par Latgolu, par Latgolu!» Nu taidā gorā kasdīnā tys pīradzams nu vītys. Bet ir ari pateikami puorsteigumi. Beju poliklinikā. Mamma treis, četru godu vacam puisānam soka: «Velc cepuri galvā!» A bārns atbiļd: «As namaukšu ituos capuris!» Paspīžu jam rūku.