Gatavojas nacionālā eposa autora jubilejai

KĀ DZĪVĒ. Latviešu nacionālā eposa Lāčplēsis autoram 22. septembrī – 175. jubileja. Lielajos kapos netālu no viņa atdusas vietas ir puslokā novietoti soliņi, kur laiku lielākoties nosit saulesbrāļi, kuriem par Andreju Pumpuru ir maza nojausma © Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency

Sagaidot eposa Lāčplēsis autora Andreja Pumpura 175. jubileju, Rīgas Latviešu biedrība rīko jubilejas sarīkojumu 21. septembrī biedrības nama Zelta zālē. Dienu vēlāk notiks piemiņas brīdis pie A. Pumpura kapa Lielajos kapos. Vakar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti akceptēja 700 eiro lielu līdzfinansējumu Pumpura jubilejas sarīkojuma organizēšanai.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis Neatkarīgajai sacīja, ka līdz rakstnieka lielajai jubilejai tiks sakārtota A. Pumpura un viņa sievas Edas atdusas vieta Lielajos kapos, kā tas bijis paredzēts, un 22. septembrī pulksten 14 tur notiks atceres brīdis. Pumpura kapavietu savu iespēju robežās ir kopuši Lielo kapu draugi - brīvprātīga domubiedru kopa, kas rīko talkas Lielajos kapos.

Pumpuram veltīto svinīgo sarīkojumu un piemiņas brīdi Lielajos kapos rīko Rīgas Latviešu biedrība, pašvaldības deputāti lēmuši par trūkstošās summas piešķiršanu. G. Gailītis atgādina, ka savulaik Rīgas Latviešu biedrība bija tā, kas organizēja līdzekļu vākšanu, lai uzliktu kapa pieminekli dzejniekam, karavīram un Rīgas Latviešu biedrības domniekam. Kad nauda bija savākta, 20. gadsimta 20. gados kapa pieminekli izgatavoja tēlnieks Kārlis Zāle.

Dzejnieka jubilejas gadā sarīkojums Rīgas Latviešu biedrības namā būs plašākais no visiem, kas šogad tikuši vai vēl tiks rīkoti Latvijā. Tā rīkotāji vēsta: «Sarīkojumā vēlamies atklāt Andreja Pumpura personības spilgtākās šķautnes - gan atgādināt un akcentēt Pumpura devumu latviešu literatūrā un kultūrā, gan pieminēt A. Pumpuru kā karavīru. Īpaša vieta sarīkojumā - latviešu nacionālajam eposam Lāčplēsis, tā nozīmei un devumam tautas nacionālajā atmodā un valstiskuma veidošanā - gan 19. gadsimta beigās, gan nesenā pagātnē - 20. gadsimta astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados, gan šodien.».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais