Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 12% salīdzinājumā ar 2022.gada 2. ceturksni un sasniedza 1525 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe pagājušajā gadā nopelnījis 94 794 eiro, liecina viņa ienākumu deklarācija.
Saskaņā ar NASA oficiālo informāciju un vairākiem mediju avotiem (tostarp "Fortune", 2026. gada aprīlis), amerikāņu astronautu alga gadā parasti sasniedz aptuveni 152 000 USD pirms nodokļu nomaksas (apmēram 140 000 eiro) jeb 12 667 USD mēnesī. Tas ir vidējais rādītājs pieredzējušiem astronautiem GS-13/GS-14 līmenī (General Schedule – federālā darbinieku algu skala). Daži avoti min diapazonu no aptuveni 90 000 līdz 160 000 USD gadā atkarībā no pieredzes, izglītības un dienesta ilguma. Augstākais līmenis (GS-15) var sasniegt pat 180 000–195 000 USD.
Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2025. gadā Latvijā bija par 16,8% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Iepriekš uz laiku līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai no amata atstādinātajam Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) Administratīvā departamenta direktoram Arvim Širakam Valsts policija (VP) kā drošības līdzekli piemērojusi noteiktas nodarbošanās aizliegumu, aģentūru LETA informēja VDAA.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas Ineses Astaševskas ("Kuldīgas novadam") ienākumi pērn palielinājušies par 4%, sasniedzot 62 397 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
No 2025. gada datiem izriet, ka Baltijas algu līderis vairs nav Igaunija – augstākā vidējā bruto alga reģionā šobrīd ir Lietuvā. Latvija joprojām atpaliek no abām kaimiņvalstīm. Jautājums – cik ātri šo starpību var samazināt.
Čīles uzņēmuma "Consorcio Industrial de Alimentos" (CIAL) darbinieks grāmatvedības kļūdas dēļ saņēma algu, kas bija 330 reizes lielāka par viņa parasto algu, un tiesa viņam ļāva paturēt šo naudu, ziņo "Daily Mirror".
Palēninoties algu pieaugumam un finansiālajam spiedienam, arvien vairāk strādājošo Igaunijā meklē papildu ienākumu iespējas, liecina “cvkeskus.ee” un Algu informācijas aģentūras (“Palgainfo Agentuur”) veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 4500 dalībnieku, raksta “Postimees”.