Lielupes Baltā kāpa, Raunas Staburags, Inčukalna Velnala: noteiks jaunus dabas pieminekļus
 
©f64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”. Tas precizē dabas pieminekļu robežas un nosaukumus, aktualizē administratīvo iedalījumu, kā arī nosaka piecus jaunus dabas pieminekļus.

Latvijā kopš 2001.gada ir apzināti 178 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš norāda: “Mērķis ir precizēt pieminekļu robežas un aktualizēt administratīvo iedalījumu, lai dabas pieminekļu robežas valstī atbilstu mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām, jo spēkā esošās shēmas ir novecojušas un robežas noteiktas, pamatojoties uz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kartogrāfiskā materiāla. Izstrādātais noteikumu projekts precizē 69 dabas pieminekļu robežas, 19 dabas pieminekļu nosaukumus kā arī nosaka piecus jaunus dabas pieminekļus, kas tādējādi ļaus sabiedrībai labāk iepazīt nacionālās dabas bagātības.”

Raganu klintis (Ape, 2.8ha) - Lielākais devona Amatas svītas smilšakmeņu atsegums Apes novadā. Samērā nelielajā teritorijā atrodas pieci avoti, ietverot četras nišas, kā arī vairākus pazemes ūdeņus, kuri nonāk zemes virskārtā.

Staiceles dzelzs avoti (1.92ha) - Salacas kreisā krasta nogāzes gravās esoši avoti ir bagāti ar dzelzs savienojumiem. Tiem nonākot virszemē, oksidēšanās rezultātā veidojas nogulsnes - okers. Unikālās un biezās okera nogulsnes (biezumā pārsniedz 1,5m) bagātīgi piepilda avotu gravu.

Jūrmalas Baltā kāpa (453ha) - Augstākais un platākais mūsdienu kāpas atsegums Lielupes krastā, kas orientēts šķērsām kāpu valnim. Kāpas valnis ar to ietverošajām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām ir 4,5 km garš. Daļa no plānotā pieminekļa Jūrmalas pilsētas teritorijā jau patlaban ir noteikts kā vietējas nozīmes dabas piemineklis.

Inčukalna Velnala (3,05ha) - Latvijas mērogā nozīmīgs dabas objekts, kur atsedzas līdz 10 metrus augsti un 50 metrus gari Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi un ir izveidojusies ievērojama izmēra pazemes erozijas ala.

Raunas Staburags (1,55ha) - Nogāžu un piekājes tipa saldūdens kaļķiežu iegulas veidošanās vieta. Unikāls dabas veidojums. Pēc Staburaga appludināšanas vienīgā vieta Latvijā, kurai ir līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem.