LU profesore izdod grāmatu, lai izskaidrotu, kāpēc amerikāņi ir tādi, kādi viņi ir

 
©Arnis KLUINIS

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesores Lilitas Zemītes rakstu krājums "Rietumu pasaule modernajos laikos: vēstures problēmas" ir centrēts izskaidrot to, kāpēc amerikāņi ir tādi, kādi viņi ir.

Grāmatu grezno pieticība, sākot ar tās apjomu, salikšanu no iepriekš jau publicētiem darbiem un noformējumu bez neviena attēla pat ne uz grāmatas vāka. Mazliet vairāk nekā divu simtu lappušu ietvaros autore un izdevniecība las.ām ir centušās, lai grāmatu būtu vērts lasīt gan satura, gan satura pasniegšanas dēļ. Ļoti būtiski, ka akadēmiskiem tekstiem pienācīgi daudzās avotu norādes izvietotas katrā lappusē, nevis rakstu vai grāmatas beigās. Teksti tiešām akadēmiski solīdi un neizbēgami pieblīvēti ar uzvārdiem un citiem vārdiem, kādus vairākums grāmatas lasītāju ieraudzīs pirmo reizi mūžā, bet tie pasniegti lasītājiem ļoti draudzīgi veidotās frāzēs. Lasītājiem nedraud nepieciešamība doties meklēt šo vārdu skaidrojumu bibliotēku vai interneta resursos. Pietiek uzmanīgāk iepazīties ar grāmatu, lai pamanītu, ka uz jautājumiem, kādi varētu rasties par grāmatā norādītajiem (uz)vārdiem vai faktiem vienā kontekstā, ir sniegtas arī atbildes un skaidrojumi citos kontekstos.

Publicitātes foto

Autores izvēle stāstīt nevis par kaut ko citu, bet tieši par Amerikas Savienotajām Valstīm un amerikāņiem no šīs tautas izcelsmes skatpunkta sasaucas ar Latvijas komunistu avīzē Cīņa 1973. gada 16. janvārī publicēto norādījumu, ka «pirms diviem gadu desmitiem, kad pazīstamais angļu profesors Arnolds Toinbijs pasludināja, ka Savienotajām Valstīm mūsu laikmetā vajadzēšot pildīt Senās Romas civilizācijas nesējas misiju, viņš aiz okeāna iemantoja orākula slavu». Par šīs civilizācijas priekšposteni tagad kļuvusi ASV kara bāze Ādažos kā garantija Latvijas Republikas pastāvēšanai. L. Zemīte liek manīt, ka īsti droša šī konstrukcija nav, kopš «afrocentristi ir spējuši panākt vairāku ASV štatu skolu un koledžu mācību programmu izmaiņas, stipri samazinot Eiropas un pat ASV vēsturei atvēlēto stundu skaitu un nesamērīgi palielinot citu pasaules reģionu un īpaši Āfrikas vēsturei veltīto laiku. Turklāt Eiropas vēsturē uzsvars likts uz visu nepievilcīgo: despotiem, tirāniem, kariem, teroru» (181. lpp.). Tad kāpēc likt amerikāņu jaunekļiem riskēt ar savām dzīvībām šādu barbaru dēļ? Latviešiem ir vismaz jāsaprot šāda domu gaita, lai paliktu cerības to kaut mikroskopiskā mērā iespaidot mums labvēlīgā virzienā.