2018.gada ziemā un pavasarī vairākās Latvijas pilsētās izskanēja ekskluzīvs muzikāls projekts - komponista Jāņa Lūsēna un dziedātājas Inetas Rudzītes radītais dziesmu cikls "Manā varā".
Bet vēl viena Inetas aizraušanās ir franču dziesma jeb šansoni. “Franču šansoni ir viens no iemesliem, kāpēc apgūstu franču valodu. Šim žanram ļoti svarīgs ir saturs, vārdi. Izpildītājam jābūt tur iekšā, jājūt personīgi. Man patīk mūzikā runāt par galvu reibinošu un nelaimīgu mīlestību, skaistu satikšanos, arī skumju šķiršanos, par dzīves mirkļiem, kas tuvi un pazīstami ikvienam.”
Ineta stāsta, ka franču šansonu vēstures saknes meklējamas tālajos viduslaikos. Tā bija mūzika, ko dziedāja gan galmos, gan parastā tauta uz ielām. Par jūtu mirkļa gaistošo burvību, par dienisķo, dramatisko, neizskaistināto dzīvi visapkārt. It kā draiski, ar vieglumu un neslēptām skumjām. Šansonam rakturīgi, ka klausītāji, pat nezinot valodu, spēj emocionāli notvert un izprast dziesmā paustās dramatiskās jūtas. Ineta savu koncertprogrammu ir izveidojusi kā stāstu ceļojumu, aizvedot klausītāju niansētā muzikālā franču dziesmas pasaulē, īpaši piedomājot par atmosfēru un vēstījuma noskaņu.
Koncertprogramma, kurai dots nosaukums “La Vie en Rose” jeb dzīve rožainā gaismā, izskanēs 20. aprīlī koncertzālē “Baltais flīģelis”, pavadījumu atskaņos akordeonists Kaspars Gulbis, pianists Edgars Jass un kontrabasists Norberts Skraucis. 28.aprīlī viņus dzirdēsim Skrundas muižā un 11.maijā Bīriņu pilī, plkst. 19.00. Biļetes iespējams iegādāties Biļešuparadīzes kasēs.
Par Inetu Rudzīti
Ineta Rudzīte, lai gan laiku pa laikam dziedājusi jau no agras jaunības, savu profesionālas solistes karjeru sākusi salīdzinoši nesen, un viņas paveiktais kalpo par neapgāžamu pierādījumu tam, ka ja ir skaisti sapņi un gatavība daudz un neatlaidīgi strādāt, nav nekādu šķēršļu, lai sasniegtu savu mērķi.
Tikko klajā nācis Inetas otrais mūzikas albums ar Jāņa Lūsēnu mūziku “Manā varā”. Māksliniekus iedvesmojusi dažādu paaudžu latviešu dzejnieču dzeja, ko īpaši šim notikumam atlasījusi Nora Ikstena - no Vizmas Belševicas līdz Ingai Gailei. Ciklu caurvij stāsts par sievietes dauzveidīgo būtību un pretrunīgo spēku, kas atklājas esot mātei, sievai, mūzai, dievietei, arī mīļākajai un būrējai, kuras varā ir viss. Jānis Lūsēns atzīstas: „Sieviete man vienmēr bijis liels noslēpums, līdz galam neatklāta pasaule. Nezināmais vienmēr ir satraucošs, īpaši - kāda nezināma vara, kas valda pār mums, vīriešiem”.
Jāpiebilst, ka Inetas Rudzītes samtainajai un poētiskajai balsij īpašu pieskārienu devusi Islande, kas uzticējusi Inetai savas valsts goda konsules amatu Latvijā. Iespējams, tāpēc dzima doma, albumu ierakstīt ne tikai latviski, bet dzeju tukot un iedziedāt visās Ziemeļvalstu valodās.