Šosestdien ar koncertu Jelgavā savu nelielo tūrīti pa Latviju iesāk grupa Prāta vētra. Šoreiz centrālo masu mediju radītā spiediena rezultātā šī tūrīte varētu izvērsties visai dīvaini, proti, kā Krievijas militārās aktivitātes netieši atbalstošu mūziķu uzstāšanās dzimtajā zemē.
Pašlaik situācija ap Prāta vētras uzstāšanos Krievijas mūzikas festivālā Našestvije ir uzbužināta šāda: pasākumu atbalstīja Krievijas armija, tur krievu iznīcinātājlidmašīnas demonstrēja savu gatavību kaujas apstākļos, bija iespējams aplūkot krievu tankus, uz vietas bija iespējams pierakstīties brīvprātīgo rindās utt., un šādā pasākumā kā vieni no hedlaineriem jeb galvenajiem māksliniekiem bija mūsu pašu Prāta vētras puiši. Kā tad tā? «Mēs savu mūziku spēlējam cilvēkiem, nevis karogiem un uzskatām, ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai, jo tā ir tiešā saikne ar cilvēkiem sirds valodā,» skaidro prātnieki.
Kas īsti ir Našestvije?
Lai gan pie mums festivāla nosaukums tiek tulkots kā agresīvs – uzbrukums, invāzija vai kas tamlīdzīgs, patiesībā tā ir vārdu spēle, kas atvasināta no festivāla galvenā rīkotāja, raidstacijas Naše radio nosaukuma. Šogad šis pasākums netālu no Maskavas notika jau 15. reizi, apmeklētāju skaits – apmēram 200 000. Trīs dienas un trīs naktis tiek izpildītas krievu roka dziesmas, līdz ar to latviešu Brainstorm (jeb Prāta vētras) pieņemšana šajā kompānijā ir diezgan sensacionāla. Krievijas armija ar saviem demonstrējumiem te piedalās jau trešo gadu, organizatoriem tas ir izdevīgi tāpēc, ka armijnieki nodrošina iespaidīgo aviošovu, kā arī salūtu. Protams, šoreiz iznīcinātāji un tanki tika skatīti pavisam citā griezumā, kā militārās varenības demonstrācijas simbols. No dalības festivālā it kā šā iemesla dēļ atteicās Andrejs Makarevičs ar savu grupu Mašina vremeņi, taču viņam jau ilgstoši ir konflikts ar krievu varas struktūrām, kura dēļ ir atcelti vairāki viņa koncerti. Bet mūsējie piedalījās.
Rudenī tūre Krievijā
Par to, ka Prāta vētra uzstāsies minētajā festivālā, bija zināms jau sen. «Lielākais [grupas pasākums Krievijā] būs Našestvije – milzīgs festivāls, kurā būsim hedlaineri. Tur skatuve tiek būvēta tāda, ar kādu uz Latviju brauc varbūt vienīgi Lady Gaga, – mērogs ir vērienīgs! Rudenī būs tūre [pa Krieviju], paralēli gan notiks citi pasākumi. Parasti šādas tūres dalās pa reģioniem, piemēram, ja braucam pāri Urāliem, tad šajā sarakstā ir Jekaterinburga un citas tuvākās pilsētas. Tā nedēļas vai divu laikā izbraucam konkrēto reģionu. Nekad neesam bijuši Vladivostokas galā – pērn rudenī mums mēģināja organizēt tur koncertus, taču albums vēl nebija ierakstīts, tāpēc izdomājām to labāk atstāt uz šo gadu. Tur būs kādi pieci vai seši koncerti,» vēl pirms albuma 7 soļi svaiga gaisa iznākšanas maija vidū intervijā Neatkarīgās apskatniekam klāstīja grupas ģitārists Jānis Jubalts.
Latviešu grupa – hedlaineri
Fotogrāfs Uldis Siliņš uz festivālu Našestvije dodas gandrīz katru gadu, – viņš tur bija arī tagad. «Mūzika ir mūzika, sports ir sports, politika ir politika. Prāta vētrai tur bija jābūt. Kaut vai to krievu klausītāju dēļ, kuri viņus gaida, mīl un ciena. Prātnieki bija festivāla otrās dienas noslēdzošā grupa jeb hedlaineri. Latviešu grupa – hedlaineri lielākajā Krievijas rokfestivālā! Mēs pat iedomāties nespējam, cik daudz krievu grupu to vēlas sasniegt un cik daudz tās būtu gatavas atdot par šādu iespēju! Tajā brīdī es patiesi biju lepns, ka esmu no tās pašas zemes, no kurienes ir tie puiši uz skatuves. Prāta vētrai bija jābūt tur tāpēc, lai kāds no krievu žurnālistiem varētu preses konferencē rīkotāju galvenajām personām uzdot jautājumu: «Vai Brainstorm uzstāšanās nozīmē to, ka turpmāk festivāla formāts vairs nebūs tikai dziesmas krieviski, bet arī angliski?» Atbilde bija šāda: «Nē, festivāls Našestvije arī turpmāk būs krievu roka festivāls krievu valodā, Brainstorm ir izņēmums.» Prāta vētra aptuveni pusi dziesmu dziedāja krieviski, otru pusi angliski. Ar vienu šādu koncertu šie latviešu puiši izdarīja tik daudz laba Latvijas tēlam, ka es pat nezinu, kurš to spēs atkārtot,» tā Uldis Siliņš. Viņa kā aculiecinieka stāstu un viedokli par festivālu pilnībā lasiet portālā nra.lv.
Dzied klausītājiem, ne tautībai
Ne jau Prāta vētra vienīgie, kuri strādā Krievijas tirgū. «Man nekādu problēmu Krievijā nav – nedziedu taču par karu, bet par to, kas pašam patīk, dziedu klausītājam, ne kādai konkrētai tautībai,» uzsvēra dziedātājs Intars Busulis. Viņš piebilda, ka parasti uzmanīgi skatās, kādā pasākumā piedāvāts uzstāties, taču visu nevar izkontrolēt – gadās, ka kā blakus efekts var parādīties arī Našestvije līdzīgas aktivitātes. «Taču Prāta vētra ir tāda grupa, kas sēj tikai labo. Iespējams, ka minētajā festivālā vajadzēja tieši tādu Prāta vētru, kas stāv pāri visiem tiem automātiem un tankiem,» pieļāva Intars.
Jau ilgstoši Austrumu tirgū darbojas arī Markus Riva, bet viņš bija aplam bailīgs viedokļa paušanā – attiecības ar Krieviju ir sensitīvs jautājums, ja kaut ko ne tā pateiksi, riskē tikt svītrots no šīs valsts mūzikas tirgus. «Es nekomentēšu šo radušos situāciju. Man patīk visa publika, neskatoties uz tautību,» teica Markus. Viņa menedžments šobrīd nobāzējies Ukrainā, arī karjeras virzība notiek Ukrainas teritorijā, lai gan produkts tiek veidots krievvalodīgajai auditorijai. «Esmu absolūti apolitisks cilvēks, arī manā darbībā ir nulle politikas. Būtu muļķīgi neizmantot iespēju virzīties tālāk, ja šāda iespēja ir dota,» tā Markus.
Kāpēc mūziku saistīt ar politiku
Šķiet, pagaidām vienīgais, kurš savā muzikālajā karjerā tieši cietis no politisku uzskatu paudējiem, ir Raimonds Pauls – pirmā Jaunā viļņa laikā viņš saņēma torti sejā. Tiesa, nevis no latviešu nacionālistiem, bet gan no nacionālboļševikiem. «Mūzikai un kultūrai nav robežu: vienu dienu mēs uzstājamies Maskavā, nākamo – Briselē. Kāpēc te pīt kādas politiskās lietas klāt?! Mūsu mākslinieki taču brauc pa visu pasauli. Māksliniekiem ir jābūt brīvībai, kur uzstāties. Taču man tas nav nekas jauns, esmu šādus un līdzīgus uzbrukumus uz savas ādas jau izbaudījis,» stāstīja Maestro. Viņš arī atgādināja, ka savulaik labais tonis bija draudzēties ar Taivānu, nevis Ķīnu, – vai tagad kāds to atļautos? «Ukrainā notika uzbrukums Ani Lorakai un tikai tāpēc, ka viņa bija dziedājusi Krievijā, – tas ir absurds! Igauniete Anne Veski un latviete Laima Vaikule dzied Krievijā, – nu un?! Kāpēc mūziku saistīt ar politiku, nesaprotu!» sašutis bija Raimonds Pauls. Interesanti, ka šobrīd sākas uzbrukumi arī augusta sākumā uz Lucavsalu no Kaļiņingradas pārceltajam festivālam Kubana – tur piedalīšoties pāris grupas, kas uzstājušās arī Krimā. Kādam (kādiem) laikam šāds jandāliņš ir izdevīgs.