Kad mūsu Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē par labākajiem tika atzīts dīvainais veidojums Aarzemnieki ar tikpat dīvaino dziesmiņu Cake To Bake, šo rindu autors rakstīja, ka šāds rezultāts ir pļauka veselajam saprātam.
Taču izrādās, ka uz Eiropas vidējā skatītāja fona mūsu balsotāji vēl ir ļoti saprātīgi un muzikāli izglītoti ļaudis...
Par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju šogad kronēta Austrijas pārstāve (vai pārstāvis) Končita Vursta ar dziesmu Rise Like A Phoenix, kas pārliecinoši apsteidza pie mums lielākās simpātijas ieguvušo Nīderlandes duetu, kā arī zviedrieti. Par bārdaino dāmu vai/un Eirovīzijas desiņu (Wurst vācu valodā – desa) sauktā Končita pati bija pamatīgi pārsteigta par šādu konkursa iznākumu, tāpēc, rezultātus uzklausot, varēja tikai nemitīgi paldiesoties un asaroties garajās skropstās, bet pateicības runas vietā pavēstīt vien to, ka «vakars ir veltīts visiem, kas tic brīvībai, vienotībai un mieram».
Kāpēc Končita uzvarēja? Tas šoreiz ir jautājums astrologiem, numerologiem, psihoterapeitiem un tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem, jo muzikāli loģiska izskaidrojuma šim fenomenam nav: pa ilgiem laikiem šajā konkursā tiešām bija vairākas dziesmas, kuras nākamajā rītā nez kāpēc bija palikušas atmiņā un brīvi dungojās līdzi, bet Rise Like A Phoenix starp tām nebija. Atmiņā palikusi vien Vurstas balss (tā tiešām bija spēcīga, taču ne jau galvastiesu pārāka par citiem), krāšņā kleita un... vēl krāšņākā bārda. Kopenhāgenā uz vietas pabijušie gan stāstīja, ka tur Končitai esot bijis vērojams pamatīgs atbalsts – dāmas līmējušas sev klāt bārdas, kungi tās centušies piefrizēt pēc Eirovīzijas desiņas modes, taču ne jau tur esošās seksuālās minoritātes varēja tik spēcīgi nosliet balsotāju domu svaru kausus par labu savējiem visā Eiropā. Turklāt šīs Eirovīzijas rezultāts nav seksuālās revolūcijas iznākums, jo 1998. gadā konkursā jau uzvarēja transseksuālis – Izraēlas pārstāve Dana International, dzimusi kā Jerons Koens, tagad kļuvusi par Šeronu Koenu. Tiesa, šai dziedātājai nebija bārdas, toties bija laba dziesma (Diva)...
Jāatzīst, ka Končita bija pielikusi lielas pūles savas dziesmas popularizēšanai – viņa bija arī Rīgā un uzstājās Eirovīzijas fanu kluba organizētajā pasākumā. Patiesībā Končita ir 25 gadus vecs puisis Toms Noivirts, kurš jau vairākus gadus uzstājas kā dāma un izvēlējies sev šādu pseidonī
mu – Končita Vursta. Bārdainajai dāmai ir savs TV šovs, Austrijā viņa ir pieprasīta persona dažādos smalkos burziņos. Kad vajag, viņš sevi mēdz pasniegt arī kā puisi, taču nu droši vien kādu laiku tas vairs nebūs nepieciešams – jāšaubās, ka austrietis Toms Noivirts varētu gūt tik lielus panākumus kā bārdainā dāma Končita Vursta... Esot Rīgā, viņa par sevi atstāja visai labu iespaidu gan ar teicamo dziedājumu, gan ar labo humora izjūtu, gan atsaucību komunikācijā ar medijiem. Kāpēc sievietei (ja viņa tāda ir) vajadzīga bārda? «Tā ir sava veida brīvība. Ar bārdu es parādu, ka mums ir tiesības būt tiem, kas mēs vēlamies būt. Nevienam nav tiesību otru cilvēku nosodīt viņa izskata dēļ. Man ir tiesības būt sievietei ar bārdu. Un vienalga, ko par to domā citi. Es jūtos lieliski, būdama sieviete ar bārdu, un tās ir manas tiesības,» žurnālam Vakara Ziņas pauda Vursta, uzstājoties Rīgā.
Uzvara ir uzvara – Končita to nenopirka, bet ieguva skatītāju balsojuma un žūrijas vērtējuma rezultātā (starp citu, pirms konkursa visu zinošie bukmeikeri viņu ierindoja tikai 11. vietā). Austrijai pirmo vietu un 12 punktus deva 13 valstis, vēl septiņas piešķīra desmit punktus un otro vietu. Arī Latvija Eirovīzijas desiņu neatstāja bez ievērības – piektā vieta, seši punkti. Pie mums gan visaugstāk tika vērtēts simpātiskais duets no Nīderlandes (prognozēs – tikai 22. vieta!), kas bija viens no jaukākajiem šā konkursa pārsteigumiem. Aiz viņiem – Armēnija, Zviedrija, Ukraina, Austrija, Norvēģija, Spānija, Somija, Krievija un Ungārija.
Te nu īsti laikā ir sniegt informāciju par to, cik (ne)labi kārtējo reizi klājies mūsu Aarzemniekiem – kā zināms, Latvija finālā netika jau sesto gadu pēc kārtas. Izrādās, ka tik traki nemaz nav: ja pēdējos gados mūsējie kopvērtējumā palikuši trešie no beigām, tad šoreiz pratuši apsteigt krietni vairāk valstis. Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā publicētie rezultāti liecina, ka savā pusfinālā kūku cepēji ar 33 punktiem ierindojušies 13. vietā (aiz viņiem Beļģija, Albānija un Moldova), bet otrajā pusfinālā 33 punktus ir salasījusi Maķedonija, bet pat tik daudz nav ienācies Izraēlas un Gruzijas rēķinā. Ir bijis sliktāk.
Eirovīzija lielā mērā ir konkurss, kurā diemžēl tiek vērtētas ne tikai dziesmas – ja parasti tas skar balsojumu par kaimiņzemēm (kaut vai tā saucamais Balkānu mafijas jautājums, kas gan šogad nebija aktuāls), tad šoreiz tas aktualizējās saistībā ar Krievijas–Ukrainas militāro konfliktu. Nudien bija žēl māsu Tolmačevu no Krievijas, kurām priecāšanos par saviem rezultātiem droši vien krietni pabojāja skatītāju svilpieni: tie gan bija veltīti ne jau viņām, bet Krievijai, taču tomēr... Interesanti, ka TV tiešraidē svilpieni bija dzirdami tikai kaut kur līdz balsojuma pusei, bet vēlāk pēkšņi nez no kurienes uzradās Krievijas atbalstītāji (tā šķita, sēžot pie TV ekrāniem), taču uz vietas pabijušie apgalvoja, ka Kopenhāgenā ūjināšana un svilpšana Krievijas rezultātu paziņošanas laikā nav rimusies līdz pat konkursa beigām – laikam kāds kārtējais ES politkorektuma piemērs. Starp citu, krievi iedeva Ukrainai septiņus punktus, Ukraina krieviem – četrus.
Rezumējot – ko darām ar Eirovīziju, vai vērts piedalīties šādā balagānā un, ja ir vērts, tad kā? «Grupas Aarzemnieki uzstāšanos starptautiskajā dziesmu konkursā Eirovīzija 2014 vērtējam pozitīvi. Par pozitīvu iespaidu liecina arī skatītāju uzmundrinošās atsauksmes sociālajos tīklos un klātienē koncertā. Latvijas Televīzija analizēs Eirovīzija 2014 darba rezultātus un pieņems lēmumus, kuros virzienos vajadzētu pilnveidoties un mainīties,» tā LTV valdes loceklis programmas attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs. Paanalizēt vajadzētu gan, jo šogad nešķita, ka pašai LTV šis starptautiskais konkurss interesētu (tāds informācijas bads nav piedzīvots kopš peidžeru laikmeta!), taču diez vai vajadzētu mūziķiem liegt iespēju sevi atrādīt starptautiskā arēnā. Kā panākt to, lai nākamgad uz Eirovīziju no latvju zemes netiktu aizsūtīts, piemēram, divgalvains teļš vai androgīnais modelis Jaroslavs – tas jau ir cits jautājums.
***
Eirovīzija 2014
1. Austrija 290
2. Nīderlande 238
3. Zviedrija 218
4. Armēnija 174
5. Ungārija 143
6. Ukraina 113
7. Krievija 89
8. Norvēģija 88
9. Dānija 74
10. Spānija 74
11. Somija 72
12. Rumānija 72
13. Šveice 64
14. Polija 62
15. Islande 58
16. Baltkrievija 43
17. Lielbritānija 40
18. Vācija 39
19. Melnkalne 37
20. Grieķija 35
21. Itālija 33
22. Azerbaidžāna 33
23. Malta 32
24. Sanmarīno 14
25. Slovēnija 9
26. Francija 2