3.lapa
Jānis Stībelis pavada nakti pie ugunskura
F64
«Katru gadu svinu citādāk. Agrāk svinēju Vecpiebalgā pie Alauksta. Esmu arī pabijis Siguldā un Turaidā, kur notiek dažādas izdarības seno latviešu stilā. Jāņus cenšos svinēt laukos, prom no pilsētas, jo tie ir svētki, kas jāatzīmē pie dabas krūts. Parasti svinam klasiski ar kādu alus kausiņu, iekuram ugunskuru un uzcepam desiņu. Man ļoti bieži gadās šis nepateicīgais amats, kad pie ugunskura jāņem rokās akordeons un jābūt vakara muzikālajam pavadītājam. Man arī šogad bija vairāki uzaicinājumi koncertēt, tomēr es nepiekritu. Gadā ir tikai divi svētki, kuru laikā es neuzstājos, - Jāņi un Ziemassvētki. Šos svētkus cenšos pavadīt kopā ar ģimeni, nestrādājot. Jāatzīst, ka kādreiz biju aktīvāks svētku plānotājs. Katru gadu man arī dāvina ozollapu vainagu, un, ja braucam uz laukiem, tad cenšamies ar sievu uzvilkt tautas tērpus. Jo tālāk no apdzīvotas vietas, jo labāk, ja ir pļaviņa un ezers, tad vispār ir lieliski. Katru gadu Jāņu naktī metu savu iepriekšējā gada vainagu ugunī, lai sadedzinātu pagātni. Uguns vienmēr ir likusies ļoti maģiska, un, ja ir jautra kompānija, ar kuru pavadīt nakti pie ugunskura, tad ir pavisam forši,» Jāņu svinēšanas paradumus atklāj dziedātājs Jānis Stībelis.
