Sestdien Līgatnes dabas takās notiks Noslēpumainā jenotsuņa diena

Pavasaris diez ko nelutina ar siltiem laika apstākļiem, tomēr daba tik un tā mostas. Pēc garās ziemas guļas pamestās lapsu vai āpšu alās pamodušies ir jenotsuņi, tāpēc sestdien, 29. aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu uz Noslēpumainā jenotsuņa dienu Līgatnes dabas takās. Arī savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.

Tiem, kas vēlas izstaigāties svaigā gaisā un, iespējams, ieraudzīt ko neparastu, tieši pusdienlaikā būs iespēja doties gida pavadībā dzīvnieku vērošanas pārgājienā pa dabas takām. Savukārt Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā Pauguri būs iespēja izzināt jenotsuņu noslēpumaino dzīvesveidu, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Arī savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.

«Līgatnes dabas takās mīt trīs jenotsuņi - brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks. Šajā pavasarī visi trīs svinēs septiņu gadu jubileju. Viņi šeit ieradās trīs mēnešu vecumā no Burtnieku puses, kur tie bija atrasti pie izvandītas jenotsuņu alas. Visi brāļi pēc izskata ir līdzīgi, labprāt turas kopā un savā starpā gandrīz nestrīdas. Pēc raksturiem gan brālīši ir atšķirīgi, un to vislabāk var pamanīt reizēs, kad jenotsuņus vēlas apskatīt veterinārārsts. Šādos briesmu gadījumos Pūks mēdz šņākt, rūkt, rādīt zobus un mēģina iekost. Jēcis un Pēcis labprātāk izliekas par beigtiem, pirms tam gan mēģinot dabas taku darbiniekus aizbiedēt ar smaku,» stāsta DAP Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Speciāliste zina teikt, ka Latvijā jenotsuņi sastopami jau teju 70 gadu. Pirmie no tiem ieklīda 1943. gadā no Krievijas, savukārt 1948. gadā Latvijā apzināti tika ievesti 35 šīs sugas īpatņi, lai papildinātu medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņi šeit ir labi iedzīvojušies, un pašlaik Latvijā sastopami gandrīz 40 tūkstošu šīs sugas pārstāvju.

Līgatnes dabas taku jenotsuņi ir diezgan noslēpumaini dzīvnieki. Šie ir vienīgie dabas taku iemītnieki, par kuriem nekad nevar skaidri zināt, kad tie iznāks no savām atpūtas vietām un ļaus apmeklētājiem priecāties par savu glīto izskatu.

Tomēr siltas, saulainas pēcpusdienas Jēcim, Pēcim un Pūkam ļoti patīk, un bieži tie redzami visi trīs rindā sēžot un vērojot apmeklētājus, kas atnākuši ciemos, tomēr Līgatnes dabas taku darbinieki izsaka prognozes, ka noslēpumainie dzīvnieciņi tomēr būs redzami.

***

Jenotsuns

• Jenotsuns ir augumā mazākais suņu dzimtas dzīvnieks Latvijā

• Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu

• Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas snaudā (parasti no oktobra beigām līdz martam)

• Jenotsuņi nemēdz riet. Tie rūc, kad ir nobijušies vai dusmīgi, bet saziņai vienam ar otru izmanto dažādas skaņas, kas izklausās pēc klaigāšanas, svilpšanas vai smilkstēšanas

• Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. To parasti attēlo kā dzīvespriecīgu, nebēdnīgu dzīvnieciņu ar apaļu vēderiņu un muļķīgu sejas izteiksmi, kas vairo labklājību un nes laimi

• Jenotsuņa zinātniskais nosaukums Nyctereutes procyonoides ir atvasināts no grieķu valodas, nycto nozīmē nakts, ereutes nozīmē klejotājs (nakts klejotājs).