Dzintara dziesminiece Agnese

Šosestdien, 18. jūnijā, Jelgavā notiks Amigo Dzintara dziesmu aptaujas fināls, kuru vadīs Juris Hiršs, Velga Vītola un Agnese Šīrante. Pēdējā izpelnījusies skatītāju uzmanību ar savām pozitīvisma pilnajām aktivitātēm arī citās frontēs, tāpēc šoreiz par viņu.

Izbaidīsies un būs labi!

Dzintara dziesmas vadītājas amatā Agnese Šīrante ir tikai pirmo gadu, taču jau sevi pierādījusi gana labi, lai paliktu atmiņā. «Man jau pirms kāda gada piedāvāja vadīt šo raidījumu, vai gribētu to pamēģināt, taču tobrīd man LNT bija diezgan liela slodze, sakrita arī citas lietas, tam vienkārši nebija laika. Šogad uzrunāja vēlreiz - padomāju, nu, ja jau tevi uzrunā otro reizi, kāpēc gan to nedarīt?!» tā Agnese, kura ir arī LNT Brokastu žurnāliste, - saprotams, ka slodze ir liela. «Bet man patika. Atkal kaut ko jaunu sev ieguvu. Ņemot vērā to, ka televīzijā strādāju jau vairāk nekā desmit gadu, katrs šāds jauns projekts ir jauna pieredze. Iemācies kaut ko jaunu, uzzini kaut ko jaunu. Man šlāgermūzika ir tuva, jo pati dziedu ansamblī Vēja runa, līdz ar to man šie šlāgermūzikas cilvēki tomēr bija pazīstami, taču tajā pašā laikā tas vienalga ir kaut kas jauns.»

Viena lieta vadīt raidījumu, otra - dzīvajā, Jelgavā, tūkstošiem cilvēku lielas auditorijas priekšā... «Jā, man ir stresiņš!» godīgi atzīst Agnese. «Labestības dienā tiešraidē vadīju zvanu centru, un tas ir kaut kas tāds, ka... Ugunskristības man bija jau akcijā Eņģeļi pār Latviju, bet šoreiz satraukums nebija ne par gramu mazāks. Man tiešām šādos gadījumos satraukums ir pat līdz tādam līmenim, ka trīc rokas un kājas. Reiz, kad mums bija pieslēgums LNT Brokastīm, Armands Simsons teica: ja tu ļoti uztraucies, sasprindzini ceļus, tad vari pārvarēt satraukumu! Savukārt Valters Krauze man Labestības dienā sacīja - ja tu baidies, tad vajag izbaidīties! Ja sevi visu laiku slāpē, tad šīs bailes var pašā nepiemērotākajā brīdī iznākt ārā. Es tiešraidēs ļoti, ļoti uztraucos, un vadīt šo koncertu būs ļoti atbildīgs mirklis. Paļaujos uz to, ka blakus būs Juris [Hiršs], kuram ir milzīga pieredze un kurš vadījis šādus koncertus arī iepriekšējās sezonās, turklāt viņš ir aktieris, kas pieradis būt uz skatuves, - ar Juri ir vieglāk, tas ir atbalsts. Es vēl nezinu, kā būs, taču, jā, satraukums man ir! Ja ierakstā pārsakies, pasaki kaut ko kļūdainā valodā, tad to var izlabot, bet tiešraidē tas vairs nav iespējams. Es gan visu laiku mācos, bet tas nav tik vienkārši.»

Dzied un no sirds

Lai gan Neatkarīgās apskatnieks absolūti nav šlāgermūzikas piekritējs, Agneses Šīrantes un Vēja runas izpildītā dziesmiņa par kumelīšu tēju kaut kā lika pasmaidīt - pozitīvā nozīmē. «Es nepiekrītu tam, ka šlāgeris ir primitīvs, es nepiekrītu, ka tā ir primitīva mūzika,» Agnese kļūst nopietna. «Tā ir viegla, vienkārša mūzika. Kas man to ir licis dziedāt? Piemēram, popmūzika ir žanrs, kurā tev visu laiku ir jāseko līdzi aktuālākajām tendencēm. Ja nezini, kas šobrīd notiek popmūzikā, ja tam neseko, ātri pazaudē savu aktualitāti, - tā nenotiek ne džezā, ne kantri, ne rokmūzikā. Savukārt šlāgermūzika - latvieši ir dziedātāju tauta, bet šīs jomas mūzika ir tāda, kas kaut kā pielīp un kam gribas dziedāt līdzi. Raimonds Pauls nav kautrējies atzīt, ka raksta šlāgermūziku, to izpilda daudzi iemīļoti mūziķi, piemēram, Laima Vaikule vai Normunds Rutulis. Manuprāt, šis sadalījums vispār nav pareizs, tad jau var teikt, ka arī Laura Reinika Es skrienu ir šlāgerdziesma! Kur tad ir tā robeža, kad dziesma vairs nav šlāgeris?! Taču konkrēti man - dziedu tāpēc, ka man mūzika ir pavisam cita vide, es tā labāk jūtos. Izdziedoties riktīgi no sirds, es jūtos labāk. Esmu vispār no tiem cilvēkiem, kas, ja grib raudāt, tad raud, ja grib dziedāt, tad dzied. Man tad nākamajā dienā ir daudz foršāks garastāvoklis.»

Uz latvju mūzikas skatuves Vēja runas vokāliste nonākusi nejauši. «Dzīvē viss kaut kā pats no sevis saliekas. Mācījos mūzikas skolā, biju parasts muzikāls bērns, patika dziedāt un dejot. Viss sākās ar maziem konkursiņiem, bet tad lēnām, lēnām aizvirzījās tālāk. Iepazinos ar cilvēkiem studijās, tā palēnām viss notika. Nekad neesmu plānojusi būt dziedātāja, Latvijā šajā jomā ir daudz, daudz talantīgākas par mani, bet tā kaut kā sanāca. Šis ir kā papildu virziens, kurā sevi varu realizēt un kas man ļauj kā cilvēkam justies labi. Ja man [pēc koncerta] nāk klāt cilvēki un saka, ka mana uzstāšanās patikusi, ir baigi foršā sajūta! Esmu mācījusies dziedāt pie profesionāliem pedagogiem, taču nevienā brīdī neesmu saukusi sevi par profesionālu dziedātāju - tas gan.»

Grasās kļūt par motociklisti

Agnese Šīrante ir meitene no Aizkraukles, nonākšana līdz LNT gaiteņiem arī bijusi nejauša. «Es nekad nedomāju, ka studēšu žurnālistiku vai strādāšu televīzijā, - tur nonācu caur pastarpinātiem cilvēkiem. Pirmais projekts, kurā esmu strādājusi, bija Dāvida šovs - tur biju redaktore. Mani tolaik uz TV5 paaicināja Niks Volmārs un Māris Ozoliņš, un kā jaunai meitenei tas bija izaicinājums, jo biju Latvijas Kultūras koledžā pabeigusi masu svētku režisoru kursu un paralēli strādāju kādā aģentūrā, kur nodarbojos tieši ar šo nozari, un pilnīgi netīšām kādā pasākumā ietrāpījos ar Niku, kur viņš piedāvāja šādu iespēju. Uzreiz teicu, ka nezinu, kā tas ir strādāt televīzijā, taču gribu pamēģināt. Un jau pēc nedēļas strādāju televīzijā! Pēc tam jau esi šajā virpulī iekšā, un kolēģi redz, ka tev padodas un patīk, tad griezies līdzi tam laika ritulim un jauniem projektiem. Tā tas ir gājis un novedis mani līdz tam, kur es šobrīd esmu, - līdz LNT Brokastīm, līdz Labestības dienai.»

Ikdienā Agnese ir gādīga mamma savam astoņus gadus vecajam Artim. «Mūsdienās bērna audzināšana nav ne traucēklis, ne šķērslis karjerai vai personīgajai izaugsmei, - viss ir iespējams. Ja kāds saka, ka viņam var traucēt bērns, tās ir pilnīgas muļķības - vai nu esi nepareizajā vietā un dari nepareizās lietas, vai kaut ko pats nespēj savā dzīvē sakārtot. Artis man bieži bijis līdzi uz filmēšanām, dažkārt piedalījies arī sižetos. Es neesmu pret to, jo, manuprāt, tā arī bērnam ir jauna un aizraujoša pieredze, var daudz ko uzzināt,» nosaka žurnāliste. Viņai LNT Brokastīs sanācis piedalīties arī dažādos izmēģinājumos, no kuriem šis un tas ir iekritis sirdī, piemēram, supošana jeb airēšana uz sērfošanas dēļa. Taču visam laika nepietiek, Agnesei joprojām sirdī sapnis par motobraukšanu. «Jā, man pagaidām tam nav atlicis laika, vasara ir īsa, Latvijā labā laika nav daudz. Atzīšos, ka man ir arī mazliet bail, taču gribētu to iemācīties. Es šo domu neesmu atmetusi. Aiziešu pie instruktoriem, ja viņi man teiks, ka labāk to nevajag, tad - nevajag. Es zinu, ka krīt visi, no tā man bail,» atzīstas Agnese, tomēr kaut kā ne mirkli nav šaubu, ka viņa braukt ar moci tomēr pamēģinās. Tāpat kā otru savu sapni - loka šaušanu. «Esmu šāvusi ar loku, man tas padodas. Es visas šīs lietas pamēģinu, veidojot stāstus LNT Brokastīm, un tad saprotu, kas man padodas un patīk, tad varu mēģināt to vēlreiz. Mums ir tā iespēja būt daudz kur notikumu epicentrā un daudz ko izmēģināt uz savas ādas, pēc tam izvēloties, varbūt kaut kas ir noderīgs arī pēc tam, ārpus darba. Bieži vien pēc tam secini, ka esi atklājis kaut ko jaunu, ko tādu, ko droši vien nekad nebūtu atklājis, ja nebūtu šāda darba.»

AGNESE ŠĪRANTE

• Dzimusi 1983. gada 28. janvārī

• Izglītība: Aizkraukles 2. vidusskola, Latvijas Kultūras koledža, kultūras menedžeris-masu svētku režisors, Baltijas Starptautiskā akadēmija - kultūras projektu vadība

• Darba pieredze: TV5 raidījumi Dāvida šova redaktore, Mans mīļais draugs veidotāja un vadītāja, Katrīnes palīdzības formula - redaktore, labdarības akcijas Labestības diena un Eņģeļi pār Latviju radošās komandas sastāvā, strādājusi pie tādiem projektiem kā Dziedošās ģimenes, Dvīņi dzied, Mazo dziesmas Latvijai, Gada varonis, Precamies?!?, Eksperiments u.c. Šobrīd raidījuma LNT Brokastis radošās komandas sastāvā un raidījuma Dzintara dziesmas vadītāja

• Hobiji: mūzika, grāmatas, patīk ķimerēties, izgatavot rotas un dāvanas, patīk izmēģināt ko jaunu, piemēram, šaut ar loku. Patīk gatavot un pavadīt laiku ar savu dēlu Arti