RECENZIJA: "Muse” - "Drones”

  Paviesojoties mūzikas veikalā „Randoms” un padzirdot skanam kaut ko nudien labu, radās pašsaprotams jautājums – kas tas ir? Izrādījās, „Muse”. Nevarētu teikt, ka savā septītajā studijas albumā vokālista Metjū Belamija stūrētā britu rokgrupa būtu mainījusies līdz nepazīšanai, tomēr atšķirības ir jūtamas – „Drones” ir krietni „roķīgāks” par tā priekštečiem.

Darbs pie šī albuma sākts jau 2013. gadā, un tad Belamijs ziņoja, ka šis ripulis būšot citādāks nekā albumi „The Resistance” (2009) un „The 2nd Law” (2012) – tajos esot bijis par maz roka, par maz „draiva”, tāpēc esot nepieciešams atgriezties pie sākotnējā skanējuma. Lai to paveiktu, viens no pirmajiem soļiem bija producenta izvēle – pie skaņu pults šoreiz sēdējis slavenais Roberts Džons „Mats” Langs, kas savulaik strādājis arī ar tādiem smagā roka gigantiem kā „AC/DC”, „Def Leppard” un citiem – meistara roka ir uzreiz jūtama. Dziesmu teksti ir mazliet autobiogrāfiski, mazliet iztēles radīti, taču konceptuāli – cauri vijas stāsts par kādu Mēriju, jo tieši šādu dāmu strādājot pie vārdiem iedomājies Belamijs. Interesanti, ka dziesmās iekļauti arī Džona Kenedija viņa nāves dienā teiktās runas fragmenti – tas vēl vairāk rada pietāti pret šo darbu. Britu salās šis ir jau piektais „Muse” albums pēc kārtas, kas kļuvis par Nr.1, savukārt štatos šāds panākums ir reģistrēts tikai pirmoreiz.

PAR. Neapšaubāmi labākais „Muse” disks grupas pastāvēšanas vēsturē. „Muse” gandrīz pilnībā ir atteikušies no sava patosa pilnā simfoniskā skanējuma un pievērsušies ģitarizētas rokmūzikas spēlēšanai – sen bija laiks! „Psycho” varētu pat pretendēt uz grupas visu laiku labākās dziesmas titulu, ja vien šajā apskatnieka subjektīvajā sarakstā priekšā uz mūžīgiem laikiem jau nebūtu „Map Of The Problematique”. Ļoti labas ir arī „Dead Inside” un „Defector”, pēc labākajiem „Muse” paraugiem izstrādātas „Mercy” un „Reapers” (kas par ģitārbliezienu!), ar superīgu noslēgumu var palepoties „The Handler”, veiksmīgi ir arī citi gabali. Ir labs!

PRET. Diemžēl albuma beigas „Muse” ir nočakarējuši – „Aftermath” drīzāk iederētos „U2” repertuārā, bet desmit minūtes garā „The Globalist” ir pamatīgs pārspīlējums, lai gan dziesma ir interesanta. Nav izslēgts, ka „Muse” faniem šis albums varētu arī nepatikt, jo Belamija falsets gan ir saglabājies, taču skanējuma savdabīgums lielā mērā ir zudis.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.