VAKARA ZIŅAS: Slavenību attiecības ar alkoholu
Vīns, konjaks vai šņabis – kam dot priekšroku saviesīgos pasākumos, prezentācijās vai mājas ballītēs, to, viesojoties «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis», atklājuši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki.
Valteru Krauzi ar dzērieniem nevar pārsteigt
«Man nav ko slēpt, baigi gudrs iedzerot nepalieku,» runājot par alkoholisko dzērienu lietošanu, savā joku stila manierē saka pasākumu un šovu vadītājs Valters Krauze. «Es neesmu saldu dzērienu cienītājs, un man nepatīk tekila. Manai garšas sistēmai tas neder.» Valters nomēģinājis arī dažādus kokteiļus un atzīst, ka ar dzērienu kartēm viņu grūti pārsteigt. Labāk tīra manta, lai gan arī tad vajagot padomāt, cik liels muļķis var palikt un cik garas brīvdienas priekšā. «Pirms pasākuma vadīšanas man reizēm saka – nu tad, māksliniek, jums 50 gramu. Bet labāk izdarīt savu darbu un tad dzert,» nosaka Valters un piebilst: «Jā, ir jau man arī bijuši grēki, nevaru noliegt.» Viņš pats savulaik sešus gadus nostrādājis par viesmīli un atceras, ka lielākā dzeramnauda, ko viņam pirms 20 gadiem samaksājuši, bija 100 dolāru. «Tie gan bija citi laiki,» viņš bilst, atceroties krogus publiku. «Interesanti bija vērot, kā pie galdiņa sēž iemīlējies pārītis un skatās viens otram acīs, pie cita galdiņa savukārt diezgan atturīgi – vīrs un sieva, bet vēl pie trešā – draudzenes, kurām nauda ir tikai tējai. Un viņas sēž vienu, divas stundas un neko citu nepasūta, bet galdiņu brīvu nav, ārā stāv seši cilvēki, kas būtu ēduši gan pirmo, gan otro, gan kaut ko arī iedzēruši.» Savulaik viņš pārzinājis un izstaigājis daudzus krogus, tāpēc tagad restorānu un kafejnīcu pasēdēšanas vietā priekšroku dod mājas viesībām draugu lokā. Gana daudz Valters novērojis arī, vadot dažādus pasākumus. «Ir viena daļa cilvēku, kuri pasākumu nodzīvo vienā stundā – sadzeras, saēdas un tā vietā, lai atpūstos mierīgi un skaisti, izdara to tempā, un jau pēc brīža sievas sāk stutēt sadzērušos vīrus un vest uz mājām. Pasākums viņiem ir beidzies.» Valters atzīst, ka pirms katra pasākuma ir satraucies un pirmās trīs minūtes aizrit ar sausu muti. «Taču tad viss aiziet,» atzīst Valters, piebilstot, ka vienīgais viņa komplekss pasākumu vadīšanā esot angļu valoda. «Es atsakos vadīt pasākumus angliski, jo nejūtos tik stiprs. Es varu aizbraukt ekskursijā, sarunāties, nopirkt visu, ko vajag, angliski, bet es nedomāju angliski. Tas ir mans komplekss.»
Petropavlovska priekšroku dod vodkai
Kad Alla Petropavlovska vēl studēja žurnālistos, reiz, pēc kāda «tusiņa» pārrodoties mājās, viņa iekāpa dušā ar kažoku mugurā. Bezbēdīgajos jaunības gados, līdzīgi kā daudziem, gājis jautri. «Savu izdzēru studiju laikā,» tagad smaidot saka 55 gadus vecā žurnāliste un žurnāla «Lilit» galvenā redaktore Alla Petropavlovska. Runājot par grādīgo dzērienu izvēli šodien, Alla Petropavlovska nosaka: «Vīns man negaršo, no tekilas otrā dienā sāp galva, bet, kad gribas iedzert, tad tikai vodku. Tiesa, pavisam maz. Un tad ir jābūt arī rupjmaizītei ar sviestiņu, ķilaviņai, lociņam. Tā, lai ir skaisti un ar baudu.» Alla uzskata, ka alkohols ne vienmēr vajadzīgs, lai risinātu sarunas vai rosinātu diskusijas. «Man ir draugi, ar kuriem varam nosēdēt un nopļāpāt vairākas stundas bez stiprajiem dzērieniem un nemanīt, kā aizsteidzies laiks.» Allas aizraušanās ir ceļojumi. Reizēm, kad viņa ieiet veikalā un ierauga jaunu, smuku kleitu, viņa tās cenu mēdz pārrēķināt lidmašīnas biļetē un nereti kāroto mantu atliek atpakaļ, priekšroku dodot ceļojumam. «Man ļoti patīk ceļot, daru to vismaz vairākas reizes gadā, gribu paspēt redzēt pēc iespējas vairāk, jo dzīve ir tik īsa.»
Juris Dimiters izvēlas konjaku
68 gadus vecais scenogrāfs, gleznotājs, plakātu veidotājs Juris Dimiters, kurš sevi dēvē par kristīgo komunistu un vienmēr izcēlies ar saviem sociāli asajiem izteikumiem, piemēram: «Mūsos ir ideāli un augstākas tieksmes, bet tā cūkas pakaļa vienmēr velk atpakaļ», atzīst konjaku «Ararats» vai «Balto stārķi». «Ražotāji spiesti to saukt par brendiju, bet patiesībā tas ir konjaks,» skaidro Dimiters. Mākslinieks smej – ja Kivičs pie viņa atnāktu un vēlētos iegādāties kādu darbu, tad par labu konjaku viņš to atdotu. Savulaik viņš kā ievērojamu vecāku – gleznotājas Džemmas Skulmes un aktiera Artūra Dimitera – dēls baudījis dažādus padomju laika labumus. Un ne tikai materiālos – apēdamos vai izdzeramos. Tiesa, Dimiters jau jaunībā sapratis, kas ir labas lietas, tajā skaitā, arī to, cik vērtīgs ir konjaks. Taču māksliniekam tolaik bijusi arī priekšrocība tikt uz ārzemēm. «Mammai par mani vajadzēja galvot, un es varēju aizbraukt, lai saņemtu savu nopelnīto prēmiju par plakātiem. Pēc tam par šo naudu ārzemēs nopirku divus fotoaparātus, jo man ļoti patika fotografēt,» atzīst Dimiters. Laiki mainījušies, Dimitera uzskati un ieradumi – ne. Labs konjaks ir un paliek labs konjaks.
Uldis Dumpis iedzer ar mēru
Izcilais un tautā mīlētais Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis smej, ka jaunībā dzēris šņabi un mīlējis meitas, bet tagad tikai retu reizi paceļ kādu stiprā glāzīti. «Ar gadiem klāt nācis prāts un negribas vairs tik daudz to sīvo. Bišķi jau gan varot kādu vīnu vai tīru mantu viesībās vai citā pasākumā, bet... Tagad visu ar mēru,» saka aktieris. Vairs neesot tās pārgalvības kā jaunībā un nedomāšanas, kas būs nākamajā dienā. Tiesa, toreiz arī bijuši citi laiki, cita kompānija, ēverģēlības un cita veselība, bet tagad gribas vairāk sevi saudzēt, jo pēc nodzīvotiem 70 gadiem aktiera galvenā atziņa ir: «Dzīve ir ļoti īsa.» Tāpēc lielāku baudu par alkoholiskajiem dzērieniem viņam tagad sagādā ceļojumi kopā ar kundzi Dainu. «Mēs cenšamies aizbraukt uz ārzemēm, cik bieži vien var, pavasarī bijām Holandē, nu gribas to pasauli redzēt,» viņš nosaka.