«Ar negatīvo stresu, no kā mēs visi baidāmies, ir jāmāk pašam tikt galā, jo – par ko uztraukties? Vajag darīt un darīt to labi; dzīvot kādām lietām pāri un neļauties panikai. Ir jāpriecājas! Apkārt notiek tik daudzas foršas lietas – ej un baudi!» aicina Kārlis Anitens.
Gaidot desmito – jubilejas – vasaras sezonu, ceļojošā teātra Muzikālais teātris 7 komanda, kuras sastāvā ir arī Kārlis, jau pavasarī uzstāsies ar jaunu muzikālu programmu stand up komēdijas stilā Brīvdabas izrāžu kokteilis. Pirmo reizi tā būs skatāma 20. martā Ādažu kultūras centrā un pēc tam vēl 15 Latvijas pilsētās.
Muzikālās programmas veidotājs un vadītājs stāsta, ka Brīvdabas izrāžu kokteilis radīts, atskatoties uz deviņās vasarās izspēlētajiem darbiem. Uzvedumā dzirdamās 25 dziesmas izvēlētas, ņemot vērā skatītāju atsauksmes un pašas komandas vēlmes – kuri skaņdarbi pašiem bija nozīmīgi, veidojot iepriekšējās izrādes. Savukārt stand up komēdiju veidā mākslinieki rādīs krāsainākos piedzīvojumus, kādi bijuši šo gadu laikā, jo, kā saka Kārlis: «Esam ceļojošais teātris, tāpēc, lai gan sakām – Latvija maza, piedzīvojumu daudz.» Viņš bilst, ka nav svarīgi – iepriekšējās brīvdabas izrādes ir redzētas vai nav, jo programma būs «ceļojums ceļojoša teātra pasaulē».
Dziesmas uz skatuves izpildīs Jolanda Suvorova, Juris Vizbulis, māsas Legzdiņas, Atis Auzāns un Oranžā kora dalībnieces Olga Stupiņa un Anita Levša, savukārt izrāžu aizkulišu atmiņās dalīsies pats Kārlis, aktrise Anna Šteina un teātra direktors Aigars Dinsbergs.
Notikumu virpulī
«Nekad nešķiet, ka laiks tik ātri paskrējis,» Kārlis īsumā raksturo programmas veidošanas darbu, jo, atskatoties uz pagātnes veikumu, maldīgi šķiet – tas noticis nesen. Redzot pirms deviņiem gadiem rakstītās piezīmes, Kārlis atceras brīdi, kurā to darījis. «Pabeidzot vasaras programmu, tiek pielikts punkts, jo zinām, ka to vairs nespēlēsim, bet domāsim par nākamo. Šoreiz savu vēstures grāmatu ceļam augšā, un ar tagadējo pieredzi ir interesanti paskatīties, cik nepieredzējuši un laimīgi bijām pirms deviņiem gadiem, kad nezinājām, kas ir teātris.»
Kārlis apgalvo, ka nav viens no tiem cilvēkiem, kas ik gadu ar 1. janvāri sāk jaunu dzīvi, jo uzskata – tā ir jādzīvo visu laiku. Tāpēc arī sezonālās apņemšanās viņam nav aktuālas, bet vēlme ikvienā no tām ir viena – atrast mazliet vairāk brīvā laika, jo tā radošajai personībai ir maz – Kārlis ir ne tikai režisors, dramaturgs, aktieris, maģistra programmas students un producents, bet arī fitnesa treneris un ģimenes cilvēks. «Bet esmu pateicīgs liktenim vai pats sev, ka atrodos notikumu virpulī. Man nepatīk dīkstāvji, un es pats nevarētu nedēļām ilgi sēdēt mājās un neko nedarīt. Piemēram, vadot raidījumu Runā Rīga!, ir brīnišķīgi, ka varu piedalīties notikumos un ieraudzīt mūsu pilsētu, mākslu un kultūru no visdažādākajiem skatupunktiem.»
Pedālis grīdā
Kopš pagājušā gada sadarbībā ar mecenātu Ināras un Borisa Teterevu fondu radīts jauns starts Latvijas Radioteātrim. Kārlis ir radioteātra projekta Re!Starts mākslinieciskais vadītājs un saka – lai gan tā darbība nekad nebija apsīkusi, bija iestājies, kā viņš saka, «dežūrrežīms», kas saistīts ar finansiālo līdzekļu nepietiekamību. Atrodoties šādā pozīcijā, tas nevar attīstīties, un aiziet cilvēki, kas pārzina specifisko žanru. Tāpēc, gatavojot jauno formātu, viens no uzdevumiem bija atrast arī jomas profesionāļus, kas pielāgotos radioteātra īpatnībām. «Priecē, ka izdevies atrast brīnišķīgus talantus, kuriem esam parādījuši radioteātra burvību, jo burvība tajā ir liela!» priekā dalās Kārlis un atzīst, ka apjomīgs projekts prasa lielu darbu, bet norāda, ka nav vadītājs, kas visu dara pats. «Man patīk, ka cilvēks jūtas kā saimnieks tajā, ko dara, un apjauš, ka uzmanu viņu, lai tad, ja kaut kas juks un bruks, zina, ka iešu palīdzēt vai teikšu – nu, nu, nu!» Bet, atgriežoties pie radioteātra jaunā starta tēmas, viņš stāsta – tie cilvēki, kas turpināja strādāt arī mazāk aktīvajā laika posmā, ir laimīgi par šodienā sniegto iespēju. «Cilvēks ir sociāli aktīva būtne, un, ja esi miera režīmā, tas ar laiku notrulina spēju darīt. Labāk lai ir stress, bet jūti, ka iekšā strādā motors un, piespiežot pedāli, var uzdot jaudu. Tagad mēs spiežam to pedāli grīdā,» ar smaidu sejā saka Kārlis.
Cilvēku reakcija, sagaidot jauno vai to pašu labi aizmirstu veco, atšķiras, bet tas Kārli priecē. «Pats galvenais – reakcija ir! Jebkura mākslas forma, tai skaitā teātris, nekad visiem nepatiks,» viņš ir pārliecināts. «Apzināmies, ka daudzviet (un īpaši tradicionāli tas ir latviešiem) cilvēki par labām lietām paldies saka reti. Šobrīd radioteātrī mums ir iespēja salīdzināt divas publikas – Latvijas radio 1, kas uzrunā latviešus, un Latvijas radio 4, kura tendēta krievvalodīgo auditorijai. Lai gan stāsti ir līdzīgi abām, krievu klausītāji ir atsaucīgāki pateikt labus vārdus. Saprotu, ka būs cilvēki, kuriem nepatīk, ka radio, kas ziņo par dramatiskiem notikumiem Ukrainā, raida arī daudzsēriju stāstu par skolu. Bet tas ir sabiedriskais radio! Un mūsu sabiedrību veido daudzšķautņainība, bet skola ir viena no tās pamatlietām. Piecas minūtes no mūsu dzīves nav daudz, lai gan tikai retais saprot, cik darba, laika un enerģijas prasa tās uztaisīt.» Radioseriālam Starpbrīdis rīt klausāma pēdējā sērija, un pēc tā ēterā 66 sēriju garumā būs dzirdams Kārļa radītais Konteksti.
Pagātnes vīri, mūsdienīgas situācijas
Viņš stāsta, ka savulaik sācis krāt slavenu personību – Ļeņina, Hitlera, van Goga, Baha u.c. – vēstules, kas pauž sadzīviskas, nevis profesionālas raizes. «Pēc simt un divsimt gadiem viņu oriģinālie teksti mūsu ikdienas sarunvalodā iekļaujas tā, ka tu to pat nepamani, ja tev nepasaka! Mūsdienu pasaulē, kurā dominē internets un tehnoloģijas, interesanti veidojas vēsturiskais materiāls, ko ielieku šodienas sadzīviskās situācijās.» Tāpēc režisors sola, ka radioseriāls Konteksti būs aizraujošs un tikai stāsta beigās klausītājiem atklās, kuras personības rakstīto vēstuli aktieri apspēlējuši mūsdienīgā situācijā. Autors intrigai pačukst, ka pirmajā sērijā būs izmantota Žila Verna – ceļojumu un piedzīvojumu romānu rakstnieka – vēstule mammai, kurā lūdz viņu no kaimiņa noskaidrot, kā naglot dēļus. Tā rakstīta laikā, kad Verns rakstīja romānu 20 000 ljē pa jūras dzelmi, kurā iekļautas rindas par kuģa būvniecību.
Kārlis ir darītājs. Viņš dara daudzas un atšķirīgas lietas, sākot no TRX treniņiem sporta studijā līdz scenārija rakstīšanai TV šovam. «Ķermenis un prāts ir koncentrējies vienā veidolā, ko saucam par cilvēku. Ja dari radošu darbu, tev jāuztur kārtībā arī savs ķermenis, jo tas palīdz nenogurt,» Kārlis komentē divas šķietami nesavienojamas lietas – sportu un radošo darbību. «Esmu sapratis, ja nestrādātu par treneri un neuzturētu sevi formā, nekad dzīvē nevarētu izdarīt pārējās lietas tā, kā gribētu, jo man gluži vienkārši pietrūktu spēka. Šīs lietas ir savienojamas! Nesaprotu, kādēļ mūsdienās valda uzskats, ka cilvēkam, kurš ir radoša personība, jābūt kārnam, bet sportistiem vai melnā darba darītājiem nevar piemist spēja baudīt kultūras lietas! Manuprāt, ikvienam, kurš ir sportists un strādā fizisku darbu, katru vakaru vajadzētu palasīt grāmatu vai paklausīties mūziku, aiziet uz koncertu. Tas padara cilvēku bagātāku!»
