VAKARA ZIŅAS. Režisors Kārlis Anitens dodas tūristiem netipiskos pārgājienos
«Man patīk ziema, taču vēlos, lai šajā cilvēcei sarežģītajā ziemā būtu emocionāla sajūta, ka pavasaris ir tuvumā. Gribu ticēt, ka cilvēces pavasaris ir tepat aiz kalna – lai pārtrauktu stindzinošās kara šausmas; lai atlaistu trakās krīžu važas; lai iedotu gaismu, kur virzīties tālāk. Ir būtiski nostiprināt šo ticību emocionālam cilvēces pavasarim,» saka režisors Kārlis Anitens.
Laikus izdarīti darbi
«Man nepatīk strādāt steigā un vispār nepatīk haoss. Tāpēc visus savus radošos projektus sāku realizēt laikus, lai vismaz mēnesi, pirms notikums nonāk pie skatītājiem, tas patiesībā jau būtu pilnībā gatavs. Tas ļauj ikvienam iesaistītajam savu darbu pie projekta izdarīt kvalitatīvi un bez steigas.»
Meitas
«Manas meitas nu jau ir izaugušas, jo Sārai tūlīt būs jau 16 gadu, bet Sonorai 18. Taču, līdzīgi kā vectēvs, es viņas aizvien sauc par mazajām mīlulītēm. Man ir bijis svarīgi, lai meitas izaug par krietnām latvietēm. Audzināšana ir devusi rezultātus - meitas ir Latvijas patriotes ne tikai vārdos, bet arī darbos.»
Gaismas un skaņu uzvedumi
«Kad pandēmija uz krietnu laiku pārvilka svītru tradicionālajiem pasākumiem un teātrim, iemācījos radošo potenciālu realizēt Latvijā maz īstenotā mākslas formā - skaņas un gaismu uzvedumos. Tās nav vienkārši spuldzītes un fona mūzika - tas ir stāsts, teātra izrāde, kurā vienā veselumā saplūst divi galvenie aktieri - gaisma un skaņa. Vislabāk šādu izrāžu veidošanā saprotos ar Latvijas Nacionālā teātra gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu.»
Pārgājieni
«Nu jau četrus gadus reizi mēnesī kopā ar savu labu draugu, kādreizējo kolēģi no sporta kluba «DCH Studija» Armandu Sukutu un piecpadsmit domubiedriem dodos pārgājienos pa Latvijas purviem. Tie notiek gan ziemā, gan vasarā. Purvu bridēji iet pa vietām, kur cilvēks kāju, iespējams, nav spēris daudzus desmitus gadu. Purvi Latvijā ir tik skaisti un dažādi. Nu jau divus gadus ar šo pašu grupu dodos arī tālākos izbraucienos - no purviem grupa dodas kalnu pastaigās Tatros vai Alpos.»
Teātra klubs «Austrumu robeža»
«Jau studējot Kultūras akadēmijā režiju, sapratu, ka klasiskais teātris nav mans aicinājums. Man patīk veidot izrādes, kurās skatītājs faktiski kļūst par izrādes dalībnieku - konkrētu tēlu vai tēlu grupu. Jau piecpadsmit gadu strādāju kā režisors un aktieris vecākajā privātajā teātrī Rīgā «Austrumu robeža». Jaunākais veikums tajā ir bulgāru rakstnieka Staņislava Stratijeva lugas «Autobuss» iestudējums, kurā uz skatuves kopā ar mani darbojas arī Anna Šteina, Zane Vaļicka, Zane Burnicka, Līga Robežniece un Madars Zvagulis. Šos aktierus saucu par savējiem, jo kopā paveikts daudz interesantu darbu.»
Brīvais laiks laukos
«Kad vien iespējams, dodos uz savas dzimtas lauku mājām Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novadā. Kopā ar vecākiem un māsu Maiju turu godā savas dzimtas mājas, un mans galvenais uzdevums ir rūpes par pļavām un mežiem īpašumā.»
Velosipēds
«Rīgā labprāt pārvietojos ar velosipēdu, jo tā iznāk gan ātrāk, gan lētāk. Lai gan jaunā domes vadība pati sevi slavē par lielisko saimniekošanu, veloinfrastruktūra un kopējais ielu stāvoklis Rīgā aizvien ir diezgan štruntīgs, tādēļ mans velosipēds ir tāds, kas «iet pāri» jebkādiem negludumiem. Jau trīs gadus braucu ar īpaši resnu riepu velosipēdu «Fat Bike», kas paredzēts braukšanai pa pludmali, mežu, sniegu un Rīgu.»
Pusdienu gatavošana
«Man patīk gatavot ēst, bet tikai ar vienu noteikumu - ja ir pietiekami daudz laika, lai nesteigtos. Virtuvē eksperimentēju ar dažādiem produktiem un garšu kombinācijām, bet par labāko recepšu grāmatu saucu pasaules pavārmākslas pieredzi «TikTok» sociālajā tīklā.»
Ziepju vārīšana
«Nu jau gadu darbojoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā deinstitucionalizācijas procesā kā sižetu veidotājs par cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanos kopējā sabiedrības dzīvē, esmu apciemojis daudzus dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas. Alūksnē kopā ar dienas aprūpes centra ļaudīm pie pieredzējušas ekspertes mācījos ziepju gatavošanas mākslu. Šī nodarbe mani tiešām aizrāva, tāpēc radīju pats savu ziepju līniju «Režisētās ziepes», kurā katrs ziepju gabaliņš ir kā avangardisks mākslas darbs. Ziepju masu gan negatavoju pats, bet izvēlos kvalitatīvus Lielbritānijā ražotus izejmateriālus.»
Līvbērzes amatierteātris «Radi»
«Pirms diviem gadiem pirmo reizi mūžā piekritu vadīt amatiermākslas kolektīvu. Manā vadībā Līvbērzes amatierteātris «Radi» ir uzņēmis Latvijai neraksturīgu amatierteātru darbības virzienu un veidojas par komēdijas trupu, kas ar ironijas un satīras palīdzību runā par sabiedrībā aktuāliem tematiem. Kolektīvs tiekas divas reizes nedēļā, un ārpus teātra visi kļuvuši par labiem draugiem.»