AS­TRO­LO­GA PA­DOMS. Ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da fi­lo­zo­fi­ja un organisma attīrīšana

 
©Pixabay

Katram savs dzīves gājums, iespējas un riski, ko atklāj cilvēku astroloģiskās kartes. Ja nedarām to, kas mums dzīvē jādara, tad var rasties dažādas problēmas, tostarp arī veselības vai liekā svara. Astroloģijai par to ir savs redzējums.

Ar sa­vu pie­re­dzi un ie­tei­ku­miem da­lās ser­ti­fi­cē­ta as­tro­lo­ģe, «Ho­ro­sko­pu pa­sau­les» va­dī­tā­ja Mā­ra Ošu­ro­ka, ku­ra daudz ko pār­bau­dī­ju­si, strā­dā­jot ne ti­kai ar klien­tiem, bet arī pa­ti ar se­vi.

«Nesen bi­ja at­nā­cis klients, kurš dau­dzus ga­dus cī­nī­jies ar sva­ra pro­blē­mu, kas bū­tis­ki ie­tek­mē­ju­si vi­ņa pri­vā­to dzī­vi, at­tie­cī­bas, ra­dī­ju­si kom­plek­sus. Vai­ru­mā ga­dī­ju­mu cil­vē­ku in­di­vi­du­āla­jās as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs par to ir no­rā­des, ta­ču šo­reiz to bi­ja vi­sai maz, un cē­lo­ņi bi­ja jā­mek­lē daudz dzi­ļāk. Tē­ma par sva­ra pro­blē­mām ir ap­jo­mī­ga un sa­rež­ģī­ta,» sa­vu stās­tī­ju­mu sāk Mā­ra Ošu­ro­ka.

Kad cil­vēks cen­šas «uz­krāt re­zer­ves»

Vi­sām Ze­mes sti­hi­jas zī­mēm (Vēr­ši, Me­žā­ži, Jau­na­vas - red.) ir ten­den­ce uz­krāt se­vī lie­ko. Jo vai­rāk strā­dā­ju ar klien­tiem, jo vai­rāk šī te­ori­ja ap­stip­ri­nās. Me­žā­žiem tas var­būt nav tik rak­stu­rī­gi, bet Jau­na­vām un Vēr­šiem no­teik­ti. Vēr­ši tur­klāt ir arī dzī­ves bau­dī­tā­ji, kur sa­vu lo­mu spē­lē šīs zo­di­aka zī­mes val­do­šā pla­nē­ta Ve­ne­ra. Vēr­šiem pa­tīk kaut ko garš­īgu ap­ēst vai ie­dzert. Jau­na­vas sa­vu­kārt as­tro­lo­ģi­jā ir sais­tī­tas ar ve­se­lī­bas tē­mu un daž­kārt ig­no­rē to, ka dzī­vē va­ja­dzē­tu ne ti­kai ie­vē­rot ve­se­lī­gu dzī­ves­vei­du, bet to po­pu­la­ri­zēt un, ie­spē­jams, strā­dāt ve­se­lī­bas vai skais­tum­kop­ša­nas jo­mā pro­fe­si­onā­li. Tā vie­tā vi­ņas no­dar­bo­jas ar grā­mat­ve­dī­bu vai ju­ris­pru­den­ci un tad ne­var sa­prast, no ku­rie­nes lie­kais svars. At­šķi­rī­bā no pā­rē­jām Ze­mes sti­hi­jas zī­mes ir arī kon­ser­va­tī­vā­kas un to pār­stāv­jiem ir grū­tāk dzī­vē kaut ko mai­nīt. Ta­ču ti­kai pēc tā dē­vē­tās Sau­les zī­mes vien se­ci­nā­ju­mus iz­da­rīt ne­var, ir jā­redz cil­vē­ka as­tro­lo­ģis­kā kar­te ko­pu­mā - ku­ras sti­hi­jas ie­tek­me ir spē­cī­gā­ka un kā­das ir ci­tas kom­bi­nā­ci­jas.

Da­rīt to, kas dzī­vē jā­da­ra

Kā­pēc es pa­ti pie­vēr­sos sva­ra un ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da tē­mai? Ap 30 ga­diem cil­vē­ka dzī­vē ir sva­rīgs laiks, jo dar­bo­jas Sa­tur­na cikls, or­ga­nis­mā uz­krā­jas ne­iz­man­to­tās re­zer­ves, var ie­stā­ties trīs­des­mit­gad­nie­ku krī­ze. Sā­ku ar­vien vai­rāk in­te­re­sē­ties par or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu, ko jau ie­priekš bi­ju mā­cī­ju­sies. Kad cil­vēks iz­iet cau­ri kā­diem pār­bau­dī­ju­miem, viņš spēj no­dot ne­pie­cie­ša­mo in­for­mā­ci­ju arī ci­tiem cil­vē­kiem, tā bi­ja arī ar ma­ni.

Ir skaidrs, ka lie­kā ener­ģi­ja cil­vē­kos uz­krā­jas, un, pirms dot pa­do­mus, ku­rā Mē­ness die­nā ko da­rīt, ir jā­sap­rot, vai cil­vēks dzī­vē da­ra to, kas vi­ņam bū­tu jā­da­ra. Sva­ra pie­au­gums var sais­tī­ties ar psiho­lo­ģis­kām pro­blē­mām. Ja cil­vē­kam, kā tau­tā sa­ka, uz­aug bie­za āda, tad pie­aug arī svars. Tas ir kā aiz­sar­dzī­bas slā­nis pret ap­kār­tē­jo pa­sau­li un ne­gā­ci­jām. Ša­jā ga­dī­ju­mā lie­kais svars ne­sa­gla­bā­jas uz vi­su dzī­vi un mēs to va­ram ri­si­nāt.

Tā­tad var teikt, ka sva­ra pie­au­gu­mam ir vai­rā­ki ie­mes­li - at­tie­cī­gas no­rā­des un ten­den­ces at­bil­sto­ši ho­ro­sko­pam, dzī­ves pe­ri­ods ap 30 ga­du ve­cu­mu un psiho­lo­ģis­ki mo­tī­vi. Bet pats gal­ve­nais - ne­iz­man­to­tā ener­ģi­ja un re­zer­ves. Ja cil­vēks ne­strā­dā at­bil­sto­šā pro­fe­si­jā, viņš ne­var iz­man­tot sa­vu po­ten­ci­ālu.

At­ka­rī­bā no no­slo­dzes kā­du piec­u ki­lo­gra­mu ro­be­žās svars dau­dziem mai­nās ļo­ti bie­ži. Un, ja cil­vēks vis­pār ne­no­dar­bo­jas ar pie­mē­ro­tām un at­bil­sto­šām lie­tām, tad sva­ra pro­blē­ma būs gan­drīz vien­mēr. Te nav ru­na par «sē­do­šu dar­bu». Nav sva­rī­gi, ka cil­vēks sēž, bet gan tas, ko viņš sē­žot da­ra, ar ko viņš no­dar­bo­jas. Kā jau pa­ras­ti, «viss ir cil­vē­ka gal­vā». Ne­var vi­sus ie­likt vie­nā stan­dar­tā, un nav di­ētas, kas der pil­nī­gi vi­siem.

Pa­tie­sī­bā sen es­mu sa­pra­tu­si, ka di­ēta ne­ko ne­at­ri­si­nās. Ja nu vie­nī­gi tās ir sī­kas pro­blē­mas, kad, pie­mē­ram, jā­tiek iek­šā klei­tā. Bet ne ci­tā­di. Tā­pat arī - ja ir pie­sār­ņo­tas ak­nas vai nie­res, tad to ne­var at­ri­si­nāt ar ke­fī­ru, ba­nā­niem vai skrie­ša­nu pa me­žu. Es­mu pa­ti tam vi­sam gā­ju­si cau­ri.

Kā at­tī­rīt or­ga­nis­mu

Pret sva­ra pro­blē­mām pa­līdz or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­na, ko var mē­ģi­nāt veikt ar di­ētām, su­lu kū­rēm vai ba­do­ša­nos. Ti­kai jā­sap­rot, ka ba­do­ša­nās un di­ēta ir di­vas at­šķi­rī­gas lie­tas. Daž­kārt ar di­ētām var pa­nākt tie­ši pre­tē­jo, past­āv tā dē­vē­tais «yo-yo» efekts. Cil­vēks vi­su lai­ku ir ba­dā un grib ēst, un nav sva­rī­gi, ka tā var­būt ir di­ēta, kad jā­ēd ik pēc di­vām stun­dām - vie­nā rei­zē rī­si, ot­rā jo­gurts un tā tā­lāk. Kuņ­ģis strā­dā vi­su lai­ku, un ie­spē­jams pat pre­tējs pro­cess. Or­ga­nis­mam ir paš­aiz­sar­dzī­ba, un tas cen­šas uz­krāt re­zer­ves. Ne­re­ti pēc di­ētas ie­tu­rē­ša­nas svars diez­gan ātr­i at­grie­žas, jo iek­šē­jie or­gā­ni jau nav at­tī­rī­ti.

Or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­na ar ba­do­ša­nos ir liet­de­rī­gā­ka, tās lai­kā kuņ­ģis it kā «aiz­mieg», un to var veikt arī cil­vē­ki, kam ir kā­das kuņ­ģa pro­blē­mas. Ba­do­ša­nās lai­kā at­tī­rās iek­šē­jie or­gā­ni - nie­res, ak­nas u.c. Ta­ču tas jā­da­ra pa­rei­zi, kon­sul­tē­jo­ties ar spe­ci­ālis­tu. Ir jā­zi­na, kā to da­rīt, lai ne­ras­tos pro­blē­mas. Ba­do­ša­nās pro­cess nav vie­na die­na, kad cil­vēks dzer ti­kai ūde­ni. Pro­cess ilgst vis­maz 20 die­nas, bet vē­la­mais il­gums ir 30 die­nas. Es­mu vei­ku­si ba­do­ša­nās kū­res, mak­si­mā­lais il­gums 42 die­nas.

Ta­ču var ie­tu­rēt arī vien­kār­ši at­slo­dzi vai di­ētu, un pro­ce­sa uz­sāk­ša­nai vis­pie­mē­ro­tā­kā ir 11. vai 27. Mē­ness die­na vai tad, kad Mē­ness at­ro­das Vēr­ša, Jau­na­vas vai Sva­ru zī­mē, dil­sto­šā fā­zē. Ja cil­vēks rei­zi mē­ne­sī vē­las ie­vē­rot at­slo­dzi, tad vē­lams iz­vē­lē­ties kā­du no ie­priekš mi­nē­ta­jām Mē­ness die­nām, bet vis­la­bāk, ja var at­rast lai­ku, kad sa­krīt vai­rā­ki no mi­nē­ta­jiem fak­to­riem. Ne­va­ja­dzē­tu di­ētu sākt pē­dē­jā dil­sto­ša Mē­ness fā­zes die­nā, jo tad jau tū­līt ie­stā­jas jauns Mē­ness un viss at­nāk at­pa­kaļ. Ja ir vēl­me ie­plā­not vai­rā­kas at­slo­dzes die­nas, tad to var da­rīt maz­liet pēc pil­nās Mē­ness fā­zes, sā­kot no 16. Mē­ness die­nas. Vie­nu at­slo­dzes die­nu cil­vēks īpa­ši ne­iz­ju­tīs, bet ap tre­šo die­nu var sākt sā­pēt gal­va, var būt slik­ta dū­ša. Un tad cil­vē­ki sa­ka: «To ne­va­jag da­rīt!» Kā­pēc tā no­tiek? Jo cil­vē­ki to da­ra ne­pa­rei­zi. Tre­ša­jā die­nā or­ga­nis­ma sār­ņi, šla­kas ra­da paš­sa­in­dē­ša­nos, var ras­ties arī bai­ļu sa­jū­ta. Tā­pēc pirms tam or­ga­nisms jā­at­tī­ra un pa­rei­zi jā­sa­ga­ta­vo­jas, bet vēl­reiz uz­sve­ru, ka tad jā­kon­sul­tē­jas ar spe­ci­ālis­tu, paš­iem eks­pe­ri­men­tēt ne­va­jag.

Ze­mes sti­hi­jas zī­mēm ie­sa­ku ne­lie­tot uz­tu­rā tā­du pār­ti­ku, kas or­ga­nis­mā il­gi sa­da­lās vai ra­da vē­de­ra uz­pū­ša­nos. Vē­lams ēdie­nam likt klāt kli­jas, sēk­li­ņas, kas pa­līdz vi­su iz­va­dīt no or­ga­nis­ma. Cil­vē­kiem va­ja­dzē­tu pēc ie­spē­jas ma­zāk uz­tu­rā lie­tot sā­li, un vēl jo vai­rāk kom­bi­nā­ci­jā ar ūde­ni. Past­āv uz­skats, ka die­nā jā­iz­dzer di­vi lit­ri ūdens. Ma­na pie­re­dze rā­da, ka šis uz­skats «ne­strā­dā», past­āv in­di­vi­du­ālie fak­to­ri. Šķid­rums var ne­iz­da­lī­ties, un ro­das pro­blē­mas. Pa­tie­sī­bā šī tē­ma, par ko mēs šo­dien ru­nā­jam, ir ļo­ti sli­de­na. Ie­spē­jams, būs daudz «par» un daudz «pret» vie­dok­ļu.

 

Abonē