PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Svi­nam ar mē­ru! Ko gai­dīt no ie­dzē­ru­ša Auna, Vēr­ša un ci­tiem?
 
©Ilze Zvēra/F64

Svēt­ku laiks dau­dziem ne­iz­bē­ga­mi sais­tīts arī ar grā­dī­go dzi­ru, kas uz kat­ru ie­dar­bo­jas ci­tā­di. Viens ie­dzer svi­nī­bās glā­zi vī­na, ci­tam va­jag vēl un vēl. Kāds kļūst fi­lo­zo­fisks, ci­tam velk uz kaš­ķi. Cil­vēks, kurš ik­die­nā ne­spēj vār­du pār lū­pu pār­spļaut, kļūst sa­bied­rī­bas dvē­se­le, bet ru­nā­tī­gais draugs pār­vēr­šas muļ­ķī­gā se­vis ka­ri­ka­tū­rā. Cits var līk­smot trīs die­nas, un – ne­kas, ci­tam pēc di­vām vī­na glā­zēm ot­rā die­na ir no­rak­stī­ta.

Pa­stāv saik­ne starp al­ko­ho­la ie­dar­bī­bu un zo­di­aka zī­mi, ku­rā cil­vēks dzi­mis. Un, ja bru­ņo­jas ar šīm zi­nā­ša­nām, var ie­mā­cī­ties ne­vis dzert, bet ie­dzert - pie­klā­jī­gi un bez se­kām sev un ap­kār­tē­jiem. Pus­pa­jo­kam, pus­no­piet­ni, bet - kat­rā jo­kā ir da­ļa pa­tie­sī­bas!

AUNS

Ie­dzer pār­sva­rā jaut­rī­bas pēc, jo rā­mi sē­dēt pie gal­da nav vi­ņu da­bā. Auns ir no tiem, kas vien­mēr pie­pra­sa ban­ke­ta tur­pi­nā­ju­mu. Ie­dzē­ru­šu Aunu velk uz «va­roņ­dar­biem». Vī­rie­ši kļūst ne­uz­ma­nī­gi un pa­rup­ji, sie­vie­tēm no­vē­ro­ja­ma pār­spī­lē­ta ko­ķe­tē­ri­ja. Kad Auns pie­dzē­ries, ir īs­tais brī­dis da­būt no vi­ņa to, ko jums va­jag, ja ci­tas me­to­des nav no­strā­dā­ju­šas.

Var kļūt ag­re­sīvs, bet, Sau­lei le­cot, lūgs jums pie­do­ša­nu (ja ne­būs aiz­mir­sis).

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Priekš­ro­ku dod «Asi­ņai­na­jai Mē­ri­jai», dži­nam ar greip­frū­tu, vis­pār stip­ra­jam al­ko­ho­lam - šie pie­dzī­vo­ju­mu mek­lē­tā­ji no eks­pe­ri­men­tiem kok­tei­ļu jo­mā at­sa­kās. Ie­tei­cams šam­pa­nie­tis (di­vas trīs glā­zes) vai sauss bal­tvīns mē­ra ro­be­žās, bet sar­kan­vīns jā­at­stāj ci­tiem - mo­cīs gal­vas­sā­pes.

UZ­MA­NĪ­BU!

Ne­lie­dziet sev ne­daudz at­pūs­ties, bet stre­su gan ne­no­ska­lo­jiet ar spir­to­ta­jiem dzē­rie­niem. Ie­dzer­ša­na jums ir bīs­ta­ma: tā bur­tis­kā no­zī­mē gāž no kā­jām un mu­di­na uz ne­prā­tī­gu rī­cī­bu, tā sa­kot, at­laiž vis­as brem­zes. Jūs ta­ču arī skaid­rā prā­tā pa­ras­ti vis­pirms rī­ko­ja­ties un tad do­mā­jat, bet rei­bu­mā brem­žu nav, un prā­ta arī nav, pa­li­cis ti­kai spars. Tā­tad - pār­mē­rī­gi ne­aiz­rau­jie­ties un dzē­rie­nu mar­kas arī ne­jau­ciet, ci­tā­di būs «tu ma­ni cie­ni?» un «de­jo­jam vis­i!» va­ri­an­ti. Ap­kār­tē­jiem sa­vu­kārt jā­pie­ska­ta, lai ba­dī­gais Auns rei­bu­mā ne­sa­vai­no gal­vu vai se­ju.

SMĪ! SKAR­BAIS RĪTS

No sā­ku­ma jā­at­ce­ras (ne­re­ti ar ap­kār­tē­jo pa­lī­dzī­bu), vai nav kas sa­strā­dāts un vis­pār - no ku­rie­nes šie no­brāz­tie pirk­stu kau­li­ņi? Ja tik tra­ki nav, ve­se­lī­bas at­gū­ša­nai no­de­rēs pir­tis, sau­nas, spor­tis­kās ak­ti­vi­tā­tes nor­mas ro­be­žās. No zā­lī­tēm - roz­ma­rīns.

VĒR­SIS

Vēr­sim pa­tīk ie­dzert ne­stei­dzī­gi, kom­for­tab­lā vi­dē, pa­tī­ka­mā at­mo­sfē­rā. Viņš ir gard­ēdis un la­bi jū­tas pie ba­gā­tī­gi klā­ta gal­da, va­dot lai­ku sa­ru­nās ar jau­kiem cil­vē­kiem, ie­dze­rot prie­ka un bau­das dēļ. Jo vai­rāk tiek pa­tē­rēts al­ko­hols, jo Vēr­sis kļūst sa­bied­ris­kāks un bei­gu bei­gās jaut­rā prā­tā var do­ties pēc kār­tas ap­cie­mot vi­sus ra­dus un drau­gus, tur­klāt lab­prāt arī uz­dzie­dās vai uz­de­jos - viens pats vai ko­pā ar kā­du.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Priekš­ro­ku dod deg­vī­nam, ab­sin­tam, kon­ja­kam, de­ser­ta vī­niem, da­žā­diem kok­tei­ļiem. Vēr­sis ne vien­mēr iz­ce­ļas ar iz­smal­ci­nā­tī­bu, bet viņš ir lie­lisks de­gus­ta­tors un spēj no­vēr­tēt vī­nus, īpa­ši vi­ņam pa­tīk vī­ni ar pie­sā­ti­nā­tu gar­šu un aro­mā­tu. Mē­re­nos dau­dzu­mos ie­tei­cams ver­muts un bren­dijs.

UZ­MA­NĪ­BU!

Vēr­sis var at­ļau­ties pie­da­lī­ties drau­dzī­gās pa­sē­dē­ša­nās pie pu­de­les la­ba al­ko­ho­la, bet ne­rī­ko­jiet sa­cen­sī­bas ar no­sau­ku­mu «es va­ru iz­dzert vai­rāk ne­kā pā­rē­jie»!

Mier­mī­lī­gais Vēr­sis pār­vēr­šas par ne­val­dā­mu bul­li, ja kļūst pa­tie­si nikns, bet lie­lā rei­bu­mā par ie­mes­lu tam var būt pat sī­kums, tā­pēc ap­kār­tē­jiem viņš jā­sar­gā no ie­sais­tī­ša­nās kon­flik­tos. Arī lab­da­bī­gi no­ska­ņots Vēr­sis spēj bal­lī­ti pār­vērst ju­cek­lī - vi­ņa pla­ša­jai da­bai var kļūt par šau­ru, un viņš vē­lē­sies sa­pu­ri­nāt kom­pā­ni­ju. Tā­dos brī­žos la­bā­kais ir ātr­i pa­lūgt Vēr­sim ko uz­dzie­dāt.

SMĪ! SKAR­BAIS RĪTS

No rī­ta Vēr­šiem jaut­rī­ba vairs nav ne prā­tā... La­bā­kās zā­les - iz­braukt pie da­bas, pa­stai­gā­ties (ne­aiz­mir­stot ap kak­lu ap­likt šal­li). Sil­ta­jā ga­da­lai­kā pa­vi­sam la­bi ir pa­ru­ši­nā­ties dār­zā. Pa­lī­dzēs pie­na pro­duk­ti, Vēr­sim kal­cijs no­de­rēs. Var arī pa­kū­pi­nāt ka­di­ķi vai ie­dzert ka­diķ­ogu uz­lē­ju­mu (un ar to nav do­māts džins).

DVĪ­ŅI

Dau­dzus Dvī­ņus ie­dzer­ša­nas kā tā­das ne­in­te­re­sē. Vi­ņi, lie­to­jot grā­dī­gos dzē­rie­nus pat lie­los dau­dzu­mos, īpa­ši ne­mai­na sa­vu uz­ve­dī­bas sti­lu - pār­sva­rā tā­pat vien pļā­pā. Al­ko­hols vēl vai­rāk pa­pla­ši­na Dvī­ņu jau tā pla­šo ap­zi­ņu.

Ne­re­ti vi­ņi pār­steidz ap­kār­tē­jos ar trā­pī­giem iz­tei­cie­niem, ie­nes kom­pā­ni­jā vieg­lu­mu un, tā sa­kot, so­ci­ali­zē ie­dzer­ša­nas pa­sā­ku­mu. Sie­vie­tēm Dvī­ņiem pie­mīt ma­ģis­ka spē­ja sek­mī­gi flir­tēt, tur­klāt ar vai­rā­kiem pre­tē­jā dzi­mu­ma pār­stāv­jiem vien­lai­kus.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Lab­prāt dzer alu, bal­tvī­nu, cit­ro­nu li­ķie­ri. No­vēr­tēs vieg­lus sau­sos bal­tvī­nus, mus­ka­ta vī­nu - ne­lie­lās de­vās tie ir pat ie­tei­ca­mi. Ne­re­ti mēdz pa­sū­tīt to pa­šu, ko ci­ti, jo bie­ži vien dzer kom­pā­ni­jas pēc. Mīl eks­pe­ri­men­tēt.

UZ­MA­NĪ­BU!

Die`s pa­sarg Dvī­ņiem kun­ga dū­šā uz sa­vu gal­vu pie­dzī­vo­ju­mus mek­lēt! Tie gan at­ra­dī­sies, jā, bet ne­pa­vi­sam ne tā­di, kā do­māts. Drau­giem jā­pa­sar­gā iz­klai­dī­gie Dvī­ņi arī no ne­lai­mes ga­dī­ju­miem.

Tā kā Dvī­ņi pat kriet­nā dzē­ru­mā gan­drīz tā­di pa­ši vien ir kā skaid­rā prā­tā, nav jē­gas tē­rēt nau­du un no­lie­tot or­ga­nis­mu. La­bāk at­slā­bi­nā­ties un at­pūs­ties, al­ko­ho­la vie­tā iz­man­to­jot ko ve­se­lī­gā­ku - in­te­re­san­tas sa­ru­nas, mū­zi­ku, de­jas.

SMĪ! SKAR­BAIS RĪTS

Ja Dvī­ņi kriet­ni pa­līk­smo­ju­ši, ot­ra­jā rī­tā tie mo­dī­sies ar kār­tī­gām gal­vas­sā­pēm un nīg­ru vie­dok­li par ap­kār­tē­jo, ne­ap­šau­bā­mi - rie­bī­go, pa­sau­li. Ne­pie­cie­šams kār­tī­gi iz­gu­lē­ties: pa­lī­dzēs ķi­me­ņu tē­ja, iz­brau­ciens ar div­ri­te­ni un sir­dij tu­va mū­zi­ka.

VĒ­ZIS

Vē­zim vis­pār ne­va­ja­dzē­tu dzert - ne­ko un ne­kā­dos dau­dzu­mos. Tur­klāt Vē­zis pa­ras­ti pats lie­lis­ki zi­na, ka no grā­dī­gā vi­ņam ne­kā la­ba ne­būs, to­mēr tur­pi­na pie­plakt glā­zī­tei, bet pēc tam grimst no­žē­lā. Kad vis­i sme­jas par kā­du anek­do­ti, Vē­zis, tie­ši pre­tē­ji, var ie­slīgt grūt­sir­dī­bā. Ne­re­ti vi­ņam šķiet, ka di­vas kār­tī­gas vī­na glā­zes pie va­ka­ri­ņām vai pie­cas pu­de­les alus pēc dar­ba va­rē­tu būt lie­lisks lī­dzek­lis pret die­nas uz­trau­ku­miem. Vē­ža pār­vald­nieks Mē­ness at­bild par or­ga­nis­ma šķid­ru­miem un spē­cī­gi ie­tek­mē emo­ci­jas, tā­pēc ie­dzē­ru­šas šīs zī­mes sie­vie­tes var slīkt asa­ru plū­dos vai pat krist his­tē­ri­jā. «Kas ir pie­dzē­ries? Es es­mu pie­dzē­ries?» - kla­si­ka, kas var at­kār­to­ties ik pēc da­žām mi­nū­tēm. To­mēr jā­sa­ka, ka Vē­zis cen­šas se­vi kon­tro­lēt un pār­stei­dzo­šā kār­tā var kļūt arī par jes­tru va­ka­ra va­dī­tā­ju.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Vē­zim tīk bur­bons, ver­muts, rums, sal­die li­ķie­ri, pa­tīk arī alus un karst­vīns, bet ne­var teikt, ka tie nāk par la­bu, īpa­ši tad, ja tiek ie­dzerts pa­vai­rāk. Ja nu Vē­zis pa­tie­si grib pie­da­lī­ties svēt­kos un tos sev ne­sa­bo­jāt, vis­la­bāk ap­ro­be­žo­ties ar ma­zu gra­ķī­ti bran­dvī­na vai glā­zi kva­li­ta­tī­va ver­mu­ta. De­rēs arī glā­ze ris­lin­ga, to­ka­jie­ša vai mus­kat­vī­na. Bet la­bāk jau to­mēr ne­ko.

UZ­MA­NĪ­BU!

Tā kā Vē­zim ir ļo­ti smal­ka dvē­se­les kon­sti­tū­ci­ja un ne­pa­re­dza­ma psi­he, vi­ņam pret al­ko­ho­lu jā­at­tie­cas ļo­ti uz­ma­nī­gi. Pat alus uz jū­tī­go Vē­zi var ie­dar­bo­ties ne­lā­gi - pirm­kārt, sa­bo­jā­sies ga­ra­stā­vok­lis, otr­kārt, mai­gais kuņ­ģis arī var re­aģēt vi­sai ak­tī­vi, īpa­ši ga­dos jaun­ajiem Vē­žiem. Sva­rī­ga ir kom­pā­ni­ja - ap Vē­zi jā­būt lab­vē­lī­giem ļau­dīm.

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Ne­pie­cie­šams ilgs miegs, vē­lams sa­vā is­ta­bā un sa­vā gul­tā. Ja ap­kār­tē­jie mo­cī­sies pa­ģi­rās, Vē­zis arī ju­tī­sies slik­ti, lai gan pa­šam tik tra­ki ne­maz ne­būs. Pa­lī­dzēs pien­skā­bie pro­duk­ti, me­li­sas tē­ja, ūdens pro­ce­dū­ras, jū­ras gaiss.

LAU­VA

Lau­va pa­ras­ti zi­na sa­vu mē­ru, jo ne­cieš zau­dēt paš­kon­tro­li. Tas gan ne­no­zī­mē, ka šis zi­nā­mais mērs tiek ie­vē­rots. Ja nu viņš dzer, tad pa­ras­ti - daudz. Sa­dzē­ries Lau­va var pār­kāpt vi­sus li­ku­mus, var būt līksms un vēt­rains. Viņš ir dāsns un dzī­vo ar vē­rie­nu. Starp Lau­vām gan nav re­tums tā­di, kas no sā­ku­ma ne­jūt bau­dī­ju­mu no al­ko­ho­lis­ka­jiem dzē­rie­niem, jo ne­ko se­viš­ķu ta­jos ne­sa­ska­ta, bet vē­lāk tā­pēc, ka ne­ko ne­at­ce­ras. Lau­vu ne­re­ti var sa­stapt pie­ņem­ša­nās, bur­zi­ņos, rau­tos, vie­tās, kur ap­gro­zās daudz cil­vē­ku.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Tīk kla­sis­kā «skrū­ve», ķir­šu li­ķie­ris, bur­bons. Lai iz­vai­rī­tos no pa­ģi­rām, ie­tei­cams dzert krāš­ņus un efek­tī­vus dzē­rie­nus, ku­rus daudz iz­dzert ne­var, pie­mē­ram, anī­sa šņa­bi, gra­pu, smal­kus vī­nus, kā arī cu­ku­ru sa­tu­ro­šus dzē­rie­nus.

UZ­MA­NĪ­BU!

Lau­vām bie­žāk de­rē­tu at­ce­rē­ties, ka vi­ņas jau no da­bas ir sil­tu­ma un gais­mas avots, tā­pēc ne­būt nav jā­ķe­ras pie grā­dī­ga­jiem, lai bū­tu kom­pā­ni­jas dvē­se­le. Bet, ja nu to­mēr tā­da vēl­me ir, tad ie­tei­cams stin­gri ie­vē­rot mē­ru. Pirm­kārt, tā­pēc, ka liels al­ko­ho­la dau­dzums ir pa­pil­du slo­dze sir­dij, kas Lau­vam jau tā ir ju­tī­gā vie­ta, otr­kārt - dze­rošs un, vēl vai­rāk, pie­dzē­ries Lau­va kļūst ne­daudz glups un zau­dē au­to­ri­tā­ti sa­bied­rī­bas acīs, bet Lau­vam tā ir ļo­ti bū­tis­ka. Ti­kai viens lieks mal­ciņš šķir zvē­ru ka­ra­li no prā­tā pa­vā­ja mēr­ka­ķa. Nav ie­tei­cams arī smē­ķēt vien­lai­kus ar al­ko­ho­la lie­to­ša­nu.

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Ie­priek­šē­jā va­ka­ra «ka­ra­lis Lau­va» ir pār­vēr­ties par žē­li pīk­sto­šu ka­ķē­nu, kļu­vis kluss un kaut­rīgs. «Mo­tors» ni­ķo­jas, ro­kas trīc, ne­ko ne­gri­bas. Pa­tie­si - Lau­vas grū­ti pār­cieš pa­ģi­ras, un rei­zēm nā­kas pat ķer­ties pie vieg­lām sirds­dra­pēm. Ve­se­lī­bu pa­lī­dzēs uz­la­bot cit­rus­aug­ļi, pie­mē­ram, cit­rons ar cu­ku­ru, ne­liels mal­ciņš kon­ja­ka. No­de­rēs sil­ta van­na ar ķi­me­nēm un roz­ma­rī­nu. Va­sa­rā - ne­lie­la sau­les pel­de, zie­mā - ne­stei­dzī­ga slē­po­ša­na.

JAU­NA­VA

Jau­na­vas zī­mē dzi­mu­šie ir bur­tis­ki ra­dī­ti tam, lai bur­zi­ņos ie­vies­tu kār­tī­bu. Pa­ti Jau­na­va dzer aku­rā­ti, ie­tu­rē­ti, ar iz­jū­tu, pret al­ko­ho­la lie­to­ša­nu at­tie­cas ra­ci­onā­li un diez­gan at­bil­dī­gi. Var­būt tā­pēc, ka ļo­ti rū­pē­jas par sa­vu ve­se­lī­bu. Tās re­ti var sa­stapt bā­ros un ban­ke­tos, to­ties, ja vi­ņām to­mēr nā­kas pil­dīt sa­bied­ris­kos pie­nā­ku­mus, da­ra to ļo­ti iz­smal­ci­nā­ti, kaut arī bez lie­la en­tu­zi­as­ma.

Dau­dzas Jau­na­vas ir strik­tas al­ko­ho­la pre­ti­nie­ces. Arī tās, kas lie­to dzē­rie­nus ar grā­du, ne­re­ti priekš­ro­ku dod gar­dam bez­al­ko­ho­lis­kam dzē­rie­nam. Tie­sa, ja Jau­na­vas kār­tī­gi pie­dze­ras un ir «uz viļ­ņa» - uhhh! Dažs labs iz­gā­jiens vēl il­gi klī­dīs ļau­žu va­lo­dās un var pat ie­kļūt žan­ra kla­si­kā.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Ja ie­pa­tī­kas kāds dzē­riens, ne ti­kai no­bau­dīs vis­as tā va­ri­āci­jas, bet arī iz­stu­dēs tap­ša­nas vēs­tu­ri un ga­ta­vo­ša­nas teh­no­lo­ģi­ju. Mīl iz­smal­ci­nā­tus dzē­rie­nus, uz­lē­ju­mus, dār­gus vis­ki­jus un kon­ja­kus, īpa­šus la­bas kva­li­tā­tes dzē­rie­nus, pie­mē­ram, mā­jas kal­va­do­su. Ie­tei­cams bau­dīt sau­so vī­nu - pie­sā­ti­nā­tu sar­ka­no vai vieg­lu bal­to. Ja ve­se­lī­ba ļauj un ir at­bil­stī­ga kom­pā­ni­ja, par ļau­nu ne­nāks ne­daudz kon­ja­ka.

UZ­MA­NĪ­BU!

Ja zem­ap­zi­ņa ne­brī­di­na, ka la­bāk ne­dzert, tad der at­ce­rē­ties, ka Jau­na­vām ak­nas uz al­ko­ho­lu re­aģē īpa­ši ju­tī­gi... Un tā­pēc, ja nu ne­esat at­tu­rīb­nieks, no­teik­ti jā­ie­vē­ro mērs. Stip­ros vī­nus ie­tei­cams vis­pār svīt­rot no dzē­rie­nu kar­tes. Jeb­ku­ra pār­mē­rī­ba var at­sauk­ties ar gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­miem. Šad tad ie­dzē­ru­šas Jau­na­vas var kļūt ne­jau­kas un ne­tak­tis­kas. SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Sma­gas pa­ģi­ras nav rak­stu­rī­gas. Spē­kus pa­lī­dzēs at­gūt at­tī­ro­šas tē­jas, pie­na pro­duk­ti, pi­par­mēt­ru dzē­riens. Vē­la­ma at­pū­ta vie­nat­nē. Par la­bu nāks iz­brau­ciens uz lau­kiem vai pa­stai­ga kal­nos.

SVA­RI

Sva­ri ir es­tē­ti. Sva­rī­ga ir mē­ra un līdz­sva­ra iz­jū­ta, kaut ne vien­mēr to ie­vē­ro. Daudz da­ra, lai uz­tu­rē­tu sa­vu tē­lu, un dzer ne­re­ti arī tie­ši tā­dēļ. To­mēr tiem nav sve­ša zi­nā­ma iz­smal­ci­nā­tī­ba. Sva­riem pa­ras­ti ir la­ba gau­me un viegls, sa­bied­risks rak­sturs. Jeb­ku­ru pa­sē­dē­ša­nu at­bal­sta un ne­re­ti kļūst par pul­ci­ņa dvē­se­li vai cen­trā­lo asi, ap ku­ru viss un vis­i grie­žas. Sva­ri nav ne­maz tik lie­li ie­dzer­ša­nas mī­ļo­tā­ji, bet, tā kā vi­ņiem vi­sur ir pa­zi­ņas un vi­ņi bie­ži lai­ku pa­va­da sa­bied­rī­bā, mēdz to da­rīt kom­pā­ni­jas pēc. Var krist ga­lē­jī­bās, bet, ga­diem ri­tot, līdz­sva­ru to­mēr at­rod un mēdz at­teik­ties no al­ko­ho­la vis­pār vai dot priekš­ro­ku re­tā­kai, mē­re­nā­kai un kva­li­ta­tī­vā­kai ie­dzer­ša­nai bau­dī­ju­ma un at­pū­tas dēļ.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Lab­prāt no­gar­šo ko jaun­u un ne­pa­ras­tu. Priekš­ro­ku dod bren­di­jam, šam­pa­nie­tim, kon­ja­kam, la­bam deg­vī­nam. Ie­tei­cams lie­tot plūm­ju vī­nu un jaun­os vī­nus.

UZ­MA­NĪ­BU!

Sva­ri mēdz «at­laist gro­žus», tā­pēc ir ie­spē­ja ie­kļūt da­žā­dās ne­pa­tik­ša­nās vai mo­cī­ties «mo­rā­la­jās pa­ģi­rās». Vī­rie­šu kār­tas pār­stāv­jiem tas ne­re­ti ir tā­pēc, ka vi­ņi flir­tē ar sa­va la­bā­kā drau­ga mei­te­ni, bet sie­vie­tes - ar sa­va pui­ša la­bā­ko drau­gu. Va­ka­ra tur­pi­nā­jums vieg­li var pār­vēr­sties vēt­rai­nā kais­les nak­tī. Ēša­nā un dzer­ša­nā jā­ie­vē­ro mērs, lai ne­no­slo­go­tu ak­nas un nie­res, tur­klāt Sva­ru or­ga­nisms nav pā­rāk iz­tu­rīgs.

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Ja dzerts pār mē­ru, Sva­rus gai­da vis­a ne­pa­tī­ka­mo sa­jū­tu bu­ķe­te: ne­la­bums, gal­vas­sā­pes, rei­bo­ņi, sirds­klau­ves, de­pre­sīvs no­ska­ņo­jums, ner­vo­zi­tā­te un ci­tas dis­kom­for­ta iz­paus­mes, ko Sva­ri skaid­rā prā­tā ne­cieš. Pa­lī­dzēs rā­ma at­mo­sfē­ra, lie­la krū­ze no­mie­ri­no­šas tē­jas, daudz ūdens, kva­li­ta­tīvs sekss un ve­se­lī­ga pa­stai­ga vai miegs svai­gā gai­sā. La­bas būs arī to­ni­zē­jo­šas van­nas ar ķi­me­nēm, roz­ma­rī­nu un ba­zi­li­ku.

SKOR­PI­ONS

Skor­pi­onam pa­tīk ie­dzert, pat ļo­ti pa­tīk. Ti­kai - ja tas tiek da­rīts tā kār­tī­gi... Ai, ai, ai, un vis­pirms jau sev pa­šam! Skor­pi­oniem pa­ras­ti ir di­vas rei­bu­ma sta­di­jas: vai nu de­pre­si­ja un rie­bums pret se­vi un līdz­cil­vē­kiem, vai arī gal­vu rei­bi­nošs, ero­ti­kas caur­strā­vots flirts. Lie­lis­ki at­ce­ras vi­su, kas pa­sā­ku­mā no­ti­cis, un, starp ci­tu, ko kurš vi­ņiem ir tei­cis. Ne­kad ne­sa­kiet Skor­pi­onam, ka nu jau būs ga­na dzerts, jo tas iz­rai­sīs pret­re­ak­ci­ju. Un iz­dzert Skor­pi­ons var ļo­ti daudz.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Lab­prāt dzer sar­kan­vī­nu, sa­kē, šam­pa­nie­ti, kon­ja­ku, smal­kus li­ķie­rus. Ie­tei­cams ne­pār­spī­lēt ar dzē­rie­niem, lai ne­do­tu va­ļu pār­spī­lē­tām emo­ci­jām, un ap­ro­be­žo­ties ar glā­zi šam­pa­nie­ša vai la­ba mus­kat­vī­na.

UZ­MA­NĪ­BU!

Ne­sa­mē­rīgs al­ko­ho­la pa­tē­riņš var ie­grūst Skor­pi­onu da­žā­dās ne­pa­tik­ša­nās. Viņš zau­dē kon­tro­li pār emo­ci­jām, ku­ru vi­ņam ne­trūkst, lai gan skaid­rā prā­tā Skor­pi­ons ir ko­rekts un ie­tu­rēts. Rei­zēm iz­skaid­ro­ša­nās dzē­ru­mā var ne­ga­tī­vi ie­tek­mēt at­tie­cī­bas ar tu­va­jiem cil­vē­kiem. Tur­klāt al­ko­hols gan ir sek­sa ie­naid­nieks, bet iz­vir­tī­bu draugs. Ja vēl ņem vē­rā tiek­smi ne­ie­vē­rot pie­sar­dzī­bu rei­bi­no­šu vie­lu ie­spai­dā... La­bāk lē­ni mal­kot sa­vu dzē­rie­nu un uz vis­pā­rē­jām ēver­ģē­lī­bām no­rau­dzī­ties no ma­las, ne­ap­drau­dot sa­vu lai­mi un lab­klā­jī­bu.

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Tā kā Skor­pi­oni la­bi at­ce­ras, kas no­ti­cis nak­tī, un ne vien­mēr tas ir kas, hmm, mo­rā­li at­bal­stāms, var pār­ņemt ne­lie­la de­pre­si­ja un tiek­sme iz­spē­lēt kā­du drā­mu. Slik­tu paš­sa­jū­tu pa­ras­ti ne­ņem vē­rā.

STRĒL­NIEKS

Brī­vī­bu mī­lo­šais Strēl­nieks vi­su da­ra sa­va prie­ka pēc, arī ie­dzer. Īs­ti epi­kū­rie­ši, lai gan rei­zēm tas var būt bīs­ta­mi, pār­sva­rā jau pa­ša ve­se­lī­bai. Lie­to ti­kai to, kas at­bilst pa­ša gau­mei, tā­pēc uz­spiest ci­tu vie­dok­li ir ne­ie­spē­ja­mi. Ne­daudz kun­ga prā­tā esošs Strēl­nieks var šķist ne­tak­tisks, to­mēr tas nav ne­kas ļau­ni do­māts - pa­tie­sī­bā tas ir ie­dzim­tais tie­šums. Pa­ras­ti Strēl­nieks ir kom­pā­ni­jas dvē­se­le, in­te­re­sants, in­te­li­ģents sa­ru­nu biedrs un pie­tie­ka­mi uz­ti­cams pa­va­do­nis, lai do­tos uz ne­zi­nā­mu bal­lī­ti. Strēl­nieks ir no tām zī­mēm, ku­rām val­do­šā pla­nē­ta ļauj diez­gan ilg­sto­ši lie­tot al­ko­ho­lu bez re­dza­ma kai­tē­ju­ma ve­se­lī­bai, tas gan ir bīs­ta­mi, jo ātr­i var aiz­šļūkt pa sli­de­no ta­ci­ņu.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Stip­rie un pār­lie­ci­nā­tie Strēl­nie­ki dzer šņa­bi vai ko tik­pat stip­ru, mai­gie un ro­ta­ļī­gie dod priekš­ro­ku bru­tam, šam­pa­nie­tim. Ie­cie­nī­ti ir arī kok­tei­ļi, mar­tī­ni. Ie­tei­ca­mi - vi­su vei­du vīn­ogu vī­ni.

UZ­MA­NĪ­BU!

Strēl­nieks ir kom­pā­ni­jas cil­vēks un pa­ras­ti ie­dzer prie­ka pēc. To­mēr ne­va­ja­dzē­tu pā­rāk bie­ži tuk­šot glā­zi un ša­jā zi­ņā ap­steigt ci­tus! At­ce­rie­ties, ka ļo­ti dau­dzi ta­lan­tī­gi šīs zī­mes pār­stāv­ji ir pār­ag­ri no­dzē­ru­šies. Ja bal­lī­tē par daudz uz­ņemts uz krūts, Strēl­nie­ka sla­ve­nais op­ti­misms var iz­gaist, tā vie­tā ie­stā­ties vi­sai drūms no­ska­ņo­jums, un svi­nī­bas būs sa­bo­jā­tas. Nav ie­tei­cams līdz­te­kus al­ko­ho­la lie­to­ša­nai pār­ēs­ties, īpa­ši tas at­tie­cas uz trek­niem ēdie­niem.

SMĪ! SKAR­BAIS RĪTS

Gal­va dro­ši vien sā­pēs pēc kār­tī­gas bal­lī­tes, un sa­gu­rums arī būs. Paš­sa­jū­tu uz­la­bos kāds ābols vai žā­vē­tu ābo­lu tē­ja, kar­sta bie­šu zu­pa. Kad lie­lais sa­gu­rums būs pār­gā­jis, at­li­ku­šo die­nas da­ļu var iz­braukt vai aiziet ne­lie­lā ek­skur­si­jā.

ME­ŽĀ­ZIS

Pēc sa­vas bū­tī­bas Me­žā­zis ir vien­pa­tis, un vi­ņam daudz grū­tāk uz­tu­rēt at­tie­cī­bas ar ļau­dīm ne­kā vai­ru­mam ci­tu zo­di­aka zīm­ju pār­stāv­ju. Bie­ži vien pa­sā­ku­mos, lai gan uz­tu­rē­sies ne­tā­lu no ie­tek­mī­giem ļau­dīm, būs klu­si un ie­tu­rē­ti, vē­ro­jot pa­sā­ku­mu no ma­las. Al­ko­hols Me­žā­zim ir sa­va vei­da «so­ci­ālā smē­re», lai viņš va­rē­tu pie­slēg­ties bur­zi­ņam un kļū­tu ne­daudz dzī­ve­lī­gāks. Tad nu gan viņš var jus­ties kā īs­ta rok­zvaig­zne, ne­at­ka­rī­ga un ha­ris­mā­tis­ka... Pa­ras­ti gan prot ie­tu­rēt mē­ru.

Me­žā­zis bie­ži pa­kļauts de­pre­sī­vām no­ska­ņām, tā­pēc al­ko­ho­lā mū­žī­gi kaut ko mek­lē - vai nu ie­dves­mu, vai aiz­mir­ša­nos. Kad ne­pa­līdz ne šis, ne tas, Me­žā­zis il­gu lai­ku var ne­lie­tot stip­ros dzē­rie­nus vis­pār.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Vie­na īpa­ši ie­mī­ļo­ta dzē­rie­na Me­žā­žiem nav, arī eks­pe­ri­men­tus vi­ņi ne­mīl, tā­pēc pa­ras­ti priekš­ro­ku dod kla­sis­ka­jām vēr­tī­bām - vī­nam, vis­ki­jam, dži­nam ar to­ni­ku, bet svēt­kos - šam­pa­nie­tim. Ie­tei­ca­mi ir sau­sie sar­kan­vī­ni (kā ape­ri­tīvs) un sau­sie bal­tvī­ni - pie de­ser­ta vai tā vie­tā.

UZ­MA­NĪ­BU!

Vai­rums Me­žā­žu mīl vien­tu­lī­bu, ku­ru rei­zēm lab­prāt da­la ar kā­du mē­ri­ņu. To­mēr gri­bē­to at­slā­bu­mu šā­da «sa­bied­rī­ba» ne­nes, un ar to Me­žā­ži at­šķi­ras no ci­tiem. Pro­blē­mas, cie­nī­ja­mie Me­žā­ži, tā­pat pa­liks tās pa­šas, bet tum­šās krā­sas ti­kai sa­bie­zēs! Tā­pēc dzert, īpa­ši vie­nat­nē, fak­tis­ki ir bez­jē­dzī­gi. To­mēr dau­dzi šīs zī­mes pār­stāv­ji, ne­sa­snie­dzot eifo­ri­ju un aiz­mir­ša­nos, iz­mi­sī­gi tur­pi­na dzert un dzert, ne­zi­not mē­ru. Re­zul­tāts - mai­gi sa­kot, slik­ta paš­sa­jū­ta, bez­iz­ejas iz­jū­ta un vis­as pa­sau­les skum­jas.

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Me­žā­ža gars ir spē­cī­gāks par ķer­me­ni, tā­pēc dro­ši vien būs mē­re­ni dzē­ris un lai­kus gā­jis gu­lēt. Tā kā viņš maz guļ, augš­ā būs viens no pir­ma­jiem. Iner­ces pēc pa­sū­ro­sies, bet, vis­ti­ca­māk, ne­kas traks vi­ņam nav. Ja nu to­mēr ir, tad jā­do­das pa­stai­gā uz prie­žu si­lu, vē­lams ko­pā ar kā­du, kas prot uz­la­bot omu, jo smiek­li Me­žā­zim ir la­bā­kās zā­les.

ŪDENS­VĪRS

Bie­ži ar prie­ku pie­da­lās da­žā­dās «pa­sē­dē­ša­nās», bet tas no vi­ņa pra­sa lie­lu sprie­dzi, tā­pēc šad tad vien­kār­šī­bas la­bad sa­ka: «Es ne­dze­ru.» Ūdens­vī­ram ap­kārt pa­ras­ti ir daudz pa­zi­ņu un viņš lab­prāt uz­tu­ras sa­bied­rī­bā, bet ta­jā pa­šā lai­kā mīl arī no­šķir­tī­bu. Viņš var būt re­dzams jaut­ru svi­nī­bu vi­dū do­mī­gi mal­ko­jam dzē­rie­nu, kla­bi­nām por­ta­tī­vo da­to­ru vai vien­kār­ši grem­dē­ja­mies pār­do­mās. Ta­jā pa­šā lai­kā viņš lie­lis­ki jūt vi­su, kas no­tiek ap­kārt. Lab­prāt sēž la­bā kom­pā­ni­jā, ne­mīl auk­stu­mu un trok­sni.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Tā kā ir zi­nāt­kārs un ori­ģi­nāls, pa­sū­tīs tā­dus dzē­rie­nus un kok­tei­ļus, par ku­ru ek­sis­ten­ci ap­kār­tē­jie pat ne­no­jauš. No deg­vī­na la­bāk at­teik­ties, bet ne­lie­lās de­vās ie­tei­cams ļo­ti labs vis­kijs, kon­jaks vai mus­kat­vīns.

UZ­MA­NĪ­BU!

Kaut arī ie­dzē­ris Ūdens­vīrs ir pat ap­bu­rošs, jā­at­ce­ras, ka vi­ņa ner­vu sis­tē­ma no spir­to­ta­jiem ļo­ti cieš, jo vi­ņa ie­ras­tais pa­va­do­nis ir sprie­dze. Ja dzerts pār mē­ru, pār­ņem ne­pa­ma­to­ta trauk­sme. Ātr­i pie­rod pie al­ko­ho­la; lai at­slā­bi­nā­tos un uz­tu­rē­tu par se­vi pār­lie­ci­nā­ta cil­vē­ka ie­spai­du, bie­žāk lie­to ar­vien lie­lā­kas al­ko­ho­la de­vas, kas pa­līdz ar­vien ma­zāk, un bei­gās ris­kē pār­vēr­sties nei­ro­ti­ķī ar trī­co­šām ro­kām un grī­ļī­gu gai­tu.

SMĪ! SKAR­BAIS RĪTS

Pa­ģi­ras jau tā traus­la­jai ner­vu sis­tē­mai, pro­tams, par la­bu ne­nāk. Tā vien kā­ro­jas ie­mest kā­du gra­ķī­ti at­vieg­li­nā­ju­mam, bet tas no­ve­dīs vien pie ne­pār­rau­ja­ma ap­bur­tā lo­ka... La­bāk ie­līst sil­tā van­nā ar krū­zi pi­par­mēt­ru tē­jas vai ļau­ties kā­dai no­mie­ri­no­šai ne­tra­di­ci­onā­lai te­ra­pi­jai. Klu­sums un vie­nat­ne nāks ti­kai par la­bu.

ZI­VIS

Sap­ņot nav kai­tī­gi - tāds va­rē­tu būt Ziv­ju mo­to, un tās veik­smī­gi «aiz­peld» no se­vis, me­to­ties rei­bu­ma mu­tu­lī. Ne­re­ti mēdz de­gus­tēt vi­su, kas at­ro­das uz gal­da, jaukt mar­kas, uz­dzert alu deg­vī­nam. Un pēc tam - aizzzzzziet! Ot­rā rī­tā pa­ras­ti «lī­mē fil­mu» un uz­trau­cas, vai nav sa­da­rī­ju­si ne­pa­tik­ša­nas. Rei­zēm ir. Vis­pār Zi­vīm, tā­pat kā Vē­žiem, la­bāk ne­dzert ne­maz, kaut vai tā­pēc, ka Zi­vis ne­jūt ro­be­žas, tur­klāt, iz­ejot vis­as pie­ra­du­ma sta­di­jas, tikt va­ļā no slik­tā ie­ra­du­ma Zi­vīm būs ļo­ti grū­ti. Ir ci­ta ver­si­ja - Zi­vis nav at­ka­rī­gas no al­ko­ho­la, bet no sa­vām rai­zēm, ku­ras mē­ģi­na ta­jā slī­ci­nāt.

DZĒ­RIE­NU IZ­VĒ­LE

Zi­vīm gar­šo bal­zams, karst­vīns, mo­hi­to. Ie­tei­ca­ma glā­ze sau­sā vī­na, viegls kok­tei­lis uz sī­ru­pa vai aug­ļu su­las bā­zes.

UZ­MA­NĪ­BU!

Pa­sā­ku­mā jā­rau­gās, ko uz­kost, un tiem no­teik­ti ne­va­ja­dzē­tu būt šau­bī­giem sa­lā­ti­ņiem vai sē­nēm - būs slik­ti. Jā­at­tu­ras no mar­ku jauk­ša­nas.

Šīs mai­gās būt­nes pie al­ko­ho­la pie­rod ļo­ti ātr­i, un at­ka­rī­ba ir klāt. Pa­šas Zi­vis la­bi ap­zi­nās, ka al­ko­hols nav do­māts vi­ņām, un cen­šas se­vi tu­rēt gro­žos, bet tas, pro­tams, pa­ras­ti ne­iz­do­das. Tā­pēc ne­va­jag uz­spiest, ja Zi­vis at­sa­kās ie­ras­ties uz kā­du pa­sā­ku­mu - tas ir veids, kā Zi­vis iz­vai­rās no ie­dzer­ša­nas, un tāds gri­bas­spēks ir jā­cie­na!

SMĪ! SMA­GAIS RĪTS

Šīs zī­mes pār­stāv­ju or­ga­nisms ir ju­tīgs pret in­tok­si­kā­ci­ju, tā­pēc pa­ģi­ras ir īpa­ši sma­gas un ne­jau­kas. Zi­vis ga­ta­vas iz­mē­ģi­nāt vi­su, lai ti­kai jus­tos la­bāk, bet at­ve­se­ļo­ša­nās ir lē­na un grū­ta, ne­re­ti būs slik­ti pat aiz­nā­ka­ma­jā die­nā. Pa­lī­dzēs daudz šķid­ru­ma - gan iek­šē­ji, gan ār­ēji; jū­ras gaiss, mi­ne­rāl­ūdens, pa­tī­ka­ma mū­zi­ka, miers.

UZ­MA­NĪ­BU! PĀR­MĒ­RĪ­GA AL­KO­HO­LA LIE­TO­ŠA­NA IR KAI­TĪ­GA JŪ­SU VE­SE­LĪ­BAI... UN PA­TĪ­KA­MAI SVĒT­KU NO­RI­SEI!