PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kuras zāļu tējas ir tavai ho­ro­sko­pa zī­mei at­bil­sto­šas?
 
©F64

Klāt auk­stais un tum­šais laiks, kad kat­ram par se­vi sāk dot zi­ņu «vā­jās vie­tas». Lie­lisks veids, kā stip­ri­nāt sa­vu ve­se­lī­bu, ir zā­ļu tē­jas, no­vā­rī­ju­mi, uz­lē­ju­mi. Tos var sa­brū­vēt arī tie­ši sa­vai ho­ro­sko­pa zī­mei at­bil­sto­šus.

Kos­mis­kie rit­mi un vib­rā­ci­jas ie­dar­bo­jas ne ti­kai uz cil­vē­ka dzī­vi, rak­stu­ru, lik­te­ni, bet arī tī­ri fi­zis­ki - uz or­ga­nis­mu. Vien­kār­šo­jot var teikt, ka arī cil­vē­ka ķer­me­nis sa­stāv no 12 zo­nām, un kat­ru no tām pār­val­da kā­da pla­nē­ta un zo­di­aka zī­me. Pla­nē­tas, kas cil­vē­ka dzim­ša­nas brī­dī at­ro­das da­žā­dos per­so­nī­gā ho­ro­sko­pa pun­ktos, arī ie­dar­bo­jas da­žā­di, at­ka­rī­bā no to no­vie­to­ju­ma un sav­star­pē­jām kom­bi­nā­ci­jām jeb as­pek­tiem - tās var gan vei­ci­nāt at­jau­no­jo­šos pro­ce­sus or­ga­nis­mā, gan arī vā­ji­nāt tos.

Arī kat­ram augam ir savs aiz­bil­dnis pla­nē­tas vei­do­lā. Me­di­cī­nis­ka­jā as­tro­lo­ģi­jā ārst­nie­cī­bas augus iz­man­to pēc sim­pā­ti­ju un anti­pā­ti­ju prin­ci­pa. Pie­mē­ram, «sav­star­pē­jas sim­pā­ti­jas» ir Sau­lei un Mar­sam, drau­dzē­jas arī Sau­le un Ju­pi­ters, Mē­ness un Ju­pi­ters, Ve­ne­ra un Ju­pi­ters, Marss un Sa­turns. Sa­vu­kārt «strī­das» Sau­le ar Sa­tur­nu, Mē­ness ar Sa­tur­nu, Mer­kurs ar Ju­pi­te­ru, Ve­ne­ra ar Mar­su.

Sli­mī­bu, kas sais­tī­ta ar kā­das pla­nē­tas ie­dar­bī­bu, var ār­stēt, iz­man­to­jot zā­lī­ti, ko pār­val­da tā pa­ti pla­nē­ta vai arī, tie­ši ot­rā­di, pre­tē­jā pla­nē­ta.

Iz­pē­tot per­so­nis­ko ho­ro­sko­pu, me­di­cī­nis­kais as­tro­logs (ie­tei­cams iet pie cil­vē­ka, kurš pēc pa­mat­iz­glī­tī­bas ir me­di­ķis) ie­teiks, ko un kā tie­ši da­rīt, lie­tot, no kā iz­vai­rī­ties, lai stip­ri­nā­tu sa­vu ve­se­lī­bu.

Šeit snie­dzam vis­pā­rē­ju ie­ska­tu un da­žas re­cep­tes ie­ros­mei! Pro­tams, mi­nē­tos zā­ļu no­vā­rī­ju­mus pret at­tie­cī­ga­jām li­gām ne­būt nav aiz­liegts lie­tot arī ci­tu zīm­ju pār­stāv­jiem.

Auns

Šo zī­mi pār­val­da Marss, ķer­me­nī tā at­bild par gal­vu, se­ju, sma­dze­nēm, gal­vas­kau­su.

Auniem rak­stu­rī­ga ni­ci­no­ša at­tiek­sme pret sli­mī­bām. Ta­ču se­vis pa­kļau­ša­na fi­zis­ka­jai un ga­rī­ga­jai pār­slo­dzei no­vā­ji­na or­ga­nis­mu un pa­ver ce­ļu arī da­žā­dām kai­tēm: ve­ģe­ta­tī­vās ner­vu sis­tē­mas lēk­mēm, ādas sli­mī­bām, at­mi­ņas trau­cē­ju­miem, rei­bo­ņiem, ate­ro­skle­ro­zei. Aunam jā­ie­vē­ro baus­lis: «Pro­fi­lak­se nav ne­kas ap­kau­no­jošs.»

* Auna zī­mē dzi­mu­ša­jiem ie­tei­cams dzert pi­par­mēt­ru, vil­kā­be­ļu, bār­be­ļu, nāt­ru, ceļ­mal­la­pu, ka­di­ķu, da­dža, mež­ro­zī­šu, gaiļ­bik­sī­šu no­vā­rī­ju­mus.

Avi­ta­mi­no­zei zie­mas pe­ri­odā lie­lis­ki no­de­rēs mež­ro­zī­šu aug­ļu no­vā­rī­jums. Ap­mē­ram 50 aug­lī­šus pār­lej ar lit­ru ver­do­ša ūdens un vēl pa­vā­ra kā­das 10-15 mi­nū­tes. Ļauj no­stā­vē­ties 8 stun­das, dzer pa ta­sī­tei trīs rei­zes die­nā.

Lai no­mie­ri­nā­tu ner­vus, kais­mī­gā tem­pe­ra­men­ta iz­rai­sī­to stre­su un tam se­ko­jo­šās gal­vas­sā­pes, cit­ron­me­li­su vai pi­par­mēt­ras ap­lej ar krū­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties 40 mi­nū­tes, dzer pa treš­daļ­glā­zei die­nā.

Ļo­ti garš­īga tē­ja ir no sar­ka­nā ābo­li­ņa uz pus­ēm ar uguns­pu­ķi. Tai pie­mīt no­mie­ri­no­ša un pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba, pa­līdz arī pret gal­vas­sā­pēm, ner­vu iz­sī­ku­mu.

Vēr­sis

Vēr­ša zī­mes vald­nie­ce ir Ve­ne­ra. Tā at­bild par kak­lu, rīk­li, ba­rī­bas va­du, urīn­pūs­li, kak­la skrie­me­ļiem, sma­dze­nī­tēm.

Ti­pis­ko Vēr­šu rak­stu­rī­gā­kās īpa­šī­bas ir pār­mē­rī­ga ie­tie­pī­ba, drū­mas do­mas; diez­gan no­slēg­ti, to­mēr pēk­šņi var «uz­lies­mot» - gan dus­mās, gan arī ne­prā­tī­gā līk­smī­bā. Pa­tīk kom­forts. Drī­zāk skep­tisks un būs ga­tavs uz slik­tā­ko sce­nā­ri­ju ne­kā li­dos ne­pa­ma­to­tā op­ti­mis­mā. Dzi­ļi iek­šā vi­ņos sēž bai­les no sli­mī­bām. Ie­priekš mi­nē­tās īpa­šī­bas var būt par ie­mes­lu kak­la un ausu sā­pēm, dzi­mum­or­gā­nu sli­mī­bām, as­tmai, gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­miem (tos gan vei­ci­na arī Vēr­šu tiek­sme bran­gi un la­bi pa­ēst).

* Vēr­šiem īpa­ši no­de­rī­ga būs pi­par­mēt­ra, dzied­nie­cī­bas al­te­ja, ķir­sis, krust­nag­li­ņas, pī­lā­dzis, ābo­liņš, brūk­le­nes, ave­nes, vēr­me­le, ceļ­mal­la­pas, biš­krēs­liņš.

Pret rak­stu­rī­ga­jām kai­tēm - ri­nī­tu, fa­rin­gī­tu, an­gī­nām - lī­dzēs šāds uz­lē­jums: sa­jauc ko­pā vie­nā­dās da­ļās pi­par­mēt­ru, prie­žu pum­pu­rus, asins­zā­li, mār­si­lu, ap­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties di­vas stun­das, iz­kāš un ska­lo kak­lu.

Sa­vu­kārt, ja pā­rāk bran­gi ēsts, ie­sa­kām uz­lē­ju­mu, kas uz­la­bo gre­mo­ša­nu: 10 g ma­jo­rā­na, 10 g anī­sa, 15 g roz­ma­rī­na, 10 g liep­zie­du, 10 g mār­si­la (ti­mi­āna) sa­jauc, sa­smal­ci­na, ie­vā­ra, ļauj no­stā­vē­ties pus­stun­du cie­ši no­slēg­tā trau­kā, no­kāš, dzer pus­krū­zi pēc pā­rāk bran­gas iz­ēša­nās.

Op­ti­mis­tis­kāk rau­dzī­ties uz dzī­vi pa­lī­dzēs šāds uz­lē­jums: 1 da­ļa ārst­nie­cis­kās me­li­sas, 2 da­ļas me­ža ze­me­nī­šu, 1/5 asins­zā­les, ½ vī­grie­žu, 1 da­ļa uguns­pu­ķes la­pu, 1/10 lak­ri­cas sak­nes. Vi­su sa­jauc un sa­smal­ci­na, pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties cie­ši no­slēg­tā trau­kā apm. 20 min, dzer vie­nu, di­vas glā­zes die­nā. Garš­o lie­lis­ki!

Dvī­ņi

Dvī­ņu pār­vald­nieks ir Mer­kurs, un tā ie­tek­me iz­pau­žas ple­cos, apakš­del­mos, ro­ku lo­cī­ta­vās, plau­šās, ner­vu un asins­ri­tes sis­tē­mās.

Dvī­ņi tiek uz­ska­tī­ti par stip­ru zī­mi, to­mēr ne­iz­ce­ļas ar īpa­ši la­bu ve­se­lī­bu. Vi­ņu tiek­sme par vi­su būt lie­tas kur­sā, ne­pa­re­dza­mās re­ak­ci­jas past­āvī­gi ra­da ner­vu sis­tē­mas iz­sī­ku­mu. Šie cil­vē­ki mēdz būt ner­vo­zi un sa­sprin­gti. «Dvī­ņu kai­tes» - bron­hi­ālā as­tma, plau­šu kar­so­nis, bron­hīts, nei­rīts, ādas sli­mī­bas.

* Dvī­ņiem īpa­ši jā­drau­dzē­jas ar bal­dri­ānu, vir­zu, pē­ter­sī­ļiem, ķi­me­nēm, dil­lēm, fen­he­li, akā­ci­ju, al­te­ju, rau­de­ni.

Dvī­ņiem pa­līdz labs miegs, un, lai tas tāds bū­tu, var ņemt tal­kā šā­du uz­lē­ju­mu: 1 da­ļa gur­ķu mēt­ras, 2 da­ļas ārst­nie­cis­kās me­li­sas, 2 da­ļas me­ža ze­me­nī­šu (lak­sti ar odzi­ņām), ½ vī­grie­žu, ½ sar­ka­nā ābo­li­ņa, 1/10 lak­ri­cas sak­nes. Zā­lī­tes sa­jauc, sa­smal­ci­na, 3-4 ēdam­ka­ro­tes pār­lej ar ver­do­šu ūde­ni, vā­ra vēl 15 mi­nū­tes, no­kāš, at­dze­sē un dzer die­nas gai­tā pa ne­lie­lām por­ci­jām.

No­mie­ri­nāt sa­sprin­gtos ner­vus pa­lī­dzēs šāds uz­lē­jums: di­vas da­ļas bal­dri­āna sak­ņu, pa trīs da­ļām sar­ka­nās vilk­ābe­les zie­du un aug­ļu, asins­zā­les lak­stu un pe­laš­ķa. Vi­su sa­smal­ci­na, sa­jauc, pār­lej ar ver­do­šu ūde­ni, ļauj ie­vil­kties 5-6 stun­das, iz­kāš, lie­to pa ce­tur­tdaļ­glā­zei pus­stun­du pirms ēša­nas 3-4 rei­zes die­nā.

Sa­vu­kārt pret el­po­ša­nas ce­ļu pro­blē­mām ie­tei­cams: 20 g sta­ģu sak­nes, 20 g sal­vi­jas la­pu, pa 15 g prie­žu pum­pu­ru un eika­lip­tu la­pu, pa 10 g pi­par­mēt­ru, ti­mi­āna (mār­si­la) un ārst­nie­cis­kās ku­me­lī­tes. Vie­nu ēdam­ka­ro­ti mai­sī­ju­ma ap­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, uz­vā­ra un lie­to kar­stu in­ha­lā­ci­jām.

Vē­zis

Vē­ža pār­vald­nieks ir Mē­ness, tā­pēc Vē­žus īpa­ši ie­spai­do Mē­ness cik­li, vi­ņi vieg­li pa­kļau­jas dep­re­si­jai, hi­po­hon­dri­jai. Mē­ness at­bild arī par gre­mo­ša­nas sis­tē­mu, tā­pēc Vē­žiem jā­sau­dzē kuņ­ģis un ci­ti gre­mo­ša­nas or­gā­ni.

Grau­jo­ši uz Vē­žu ve­se­lī­bu ie­dar­bo­jas dis­har­mo­ni­ja at­tie­cī­bās ar mī­ļo­ta­jiem un tu­vi­nie­kiem, pri­vā­tās dzī­ves lik­stas - tas vei­do iek­šē­jo kon­flik­tu, ne­ap­mie­ri­nā­tī­bu ar vi­su un vi­siem. Stre­su «pār­vā­ra» se­vī, kas no­ved pie ner­vu dar­bī­bas trau­cē­ju­miem un fi­zis­kām kai­tēm. Iz­eju no iek­šē­jiem pār­dzī­vo­ju­miem mēdz mek­lēt glā­zī­tē kā stip­rā­ka, kas ti­kai pa­dzi­ļi­na emo­ci­onā­lo la­bi­li­tā­ti. Ie­tei­cams vai­rot op­ti­mis­mu, ga­ra mun­dru­mu, vai­rāk uz­ti­cē­ties ap­kār­tē­jiem.

* No zā­lī­tēm ie­tei­cams pie­vērst īpa­šu uz­ma­nī­bu ārst­nie­cī­bas iz­opam, ži­bu­lī­tim, bal­ta­jai ro­zei, da­dža sak­nei, uguns­pu­ķei.

Pro­fi­lak­tis­ki Vē­žiem ie­tei­cams pe­ri­odis­ki lie­tot ro­zā ro­di­olas (zel­ta sak­nes), mār­da­dža un me­ža pe­oni­jas sak­ņu mai­sī­ju­ma uz­lē­ju­mu - tas lī­dzēs no­vērst nei­ra­stē­nis­ko stā­vok­li un pār­mē­rī­go ne­mie­ru.

Gre­mo­ša­nas sis­tē­mas trau­cē­ju­mu no­vēr­ša­nai la­bi de­rēs tē­ja no pe­laš­ķa, ku­me­lī­tes, liep­zie­diem, anī­sa, vilk­ābe­les (vie­nā­dās da­ļās).

Lie­lisks pa­dzē­riens Vē­žu ve­se­lī­bai ir šāds (var lie­tot arī pro­fi­lak­tis­ki):

1 ēd.k. pi­par­mēt­ru, 1 ēd.k. ka­ze­ņu, 1 ēd.k. tum­šo ro­zī­ņu, na­ža gals lak­ri­cas; vi­su pār­lej ar 1 l ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties stun­du, no­kāš; lie­to sil­tu ne­lie­lām por­ci­jām die­nas gai­tā.

Lau­va

Šo zī­mi pār­val­da Sau­le. Sa­vu­kārt cil­vē­ka ķer­me­nī Lau­vas zī­mes pa­kļau­tī­bā ir sirds, mu­gu­ra, mu­gur­kauls.

Lau­va ap­vel­tīts ar lie­lu dzī­vī­bas ener­ģi­ju un iz­tu­rī­bu, tiek­sme uz pār­mē­rī­bām gan dar­bā, gan at­pū­tā var ra­dīt ve­se­lī­bas trau­cē­ju­mus - ta­hi­kar­di­ju, ste­no­kar­di­ju, mu­gu­ras sā­pes, lo­cī­ta­vu sā­pes, sā­ļu no­gul­snē­ša­nos lo­cī­ta­vās. To­mēr Lau­vu kai­tēm bie­žāk ir akūts, ne­vis hro­nisks rak­sturs.

* Lau­vai jā­drau­dzē­jas ar asins­zā­li, ābo­li­ņu, si­ne­pēm, ku­me­lī­ti, diž­zir­dze­ni, kliņ­ģe­rī­ti, māl­lē­pi, stru­te­ni, da­dzi.

Ja mo­ka po­dag­ra, mus­ku­ļu sā­pes, rei­ma­tisms, sā­po­šās vie­tas ie­rī­vē ar šā­du iz­vil­ku­mu: ārst­nie­cī­bas diž­zir­dze­nes sak­nes sa­maļ, pār­lej ar deg­vī­nu (lū­ko­jiet, lai ne­bū­tu ma­zāk par 40°) at­tie­cī­bā 1:4, no­tur sep­ti­ņas die­nas.

Pret rei­ma­tis­mu un sā­ļu no­gul­snē­ša­nos, arī os­te­ohon­dro­zi re­ko­men­dē dzert 3-4 rei­zes die­nā pa ēdam­ka­ro­tei pirms ēša­nas šā­du no­vā­rī­ju­mu: sa­mal­tas sta­ģu un diž­da­dža sak­nes ap­lej ar 1 l ūdens, vā­ra 20 mi­nū­tes uz lē­nas uguns, ļauj ie­vil­kties sil­tā vie­tā 4 stun­das.

Pret sirds­klau­vēm, nei­ro­zēm un pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu no­mie­ri­no­ši ie­dar­bo­jas mā­te­res uz­lē­jums: 20 g sa­smal­ci­nā­tu mā­te­ru la­pu pār­lej ar 100 g deg­vī­na, ļauj no­stā­vē­ties di­vas ne­dē­ļas is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā, pa­lai­kam sa­kra­tot. Tad no­kāš, lie­to pa 30-40 pi­lie­niem 3-4 rei­zes die­nā pus­stun­du pirms ēša­nas.

Sirds rit­ma trau­cē­ju­mu no­vēr­ša­nai ie­sa­ka lie­tot kliņ­ģe­rī­tes uz­lē­ju­mu: 2 tēj­ka­ro­tes zie­du ap­lej ar di­vām glā­zēm vā­ro­ša ūdens, ļauj stun­du ie­vil­kties, no­kāš, dzer pa pus­glā­zei četr­reiz die­nā pēc ēša­nas.

Jau­na­va

Uz Jau­na­vas zī­mi at­tie­cas mu­gur­kau­la le­jas­da­ļa, gū­žas, zar­nu trakts. To pār­val­da Mer­kurs.

Jau­na­vas var dē­vēt par vis­ma­zāk sli­mī­bu ap­drau­dē­to zī­mi, ta­ču tas ne­liedz tām pa­nis­ki bai­dī­ties no da­žā­dām in­fek­ci­jām. Ir di­vu vei­du ļau­dis - vie­ni, ku­ri ne­par­ko ne­ies pie ār­sta un cie­tīs klu­sē­jot, un ot­ri, ku­ri jau pie 36,9 °C tem­pe­ra­tū­ras ie­tī­sies se­gās un pie­pra­sīs vi­su pie­eja­mo zā­ļu ar­se­nā­lu - un, vis­ti­ca­māk, tās būs Jau­na­vas. Ap­tie­ci­ņa vi­ņām ir glu­ži kā ta­lis­mans, kas (vi­ņas tic) pa­sar­gās no vi­sa ļau­na. Tie­ši šīs bai­les un ner­vu sa­sprin­gums ne­re­ti mēdz būt par vie­nu no ie­mes­liem Jau­na­vai rak­stu­rī­ga­jām sli­mī­bām: gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­miem, aiz­cie­tē­ju­miem, ko­lī­tam.

* Bez ap­tie­ci­ņas Jau­na­vai pa ro­kai va­ja­dzē­tu tu­rēt arī pē­ter­sī­ļus, vir­zu, ķi­me­nes, dil­les, bal­dri­āna sak­ni, pi­par­mēt­ras, ābo­lus, ozo­la mi­zu.

Pret hro­nis­kiem zar­nu dar­bī­bas trau­cē­ju­miem lie­to uz­lē­ju­mu, ko ga­ta­vo no asins­zā­les, kas vie­nā­dās da­ļās sa­jauk­ta ar če­mu­ru augs­ti­ņu. 2-3 ēdam­ka­ro­tes pār­lej ar 0,5 l ver­do­ša ūdens, at­stāj vie­nu stun­du ie­vil­kties, no­kāš, dzer vie­nā­dām por­ci­jām die­nas ga­ru­mā. Šis no­vā­rī­jums pa­līdz arī pret pa­aug­sti­nā­tu kuņ­ģa skā­bes dau­dzu­mu.

Pret pa­aug­sti­nā­tu uz­bu­di­nā­mī­bu ga­ta­vo diļ­ļu sēk­lu uz­lē­ju­mu - 1 ēdam­ka­ro­ti diļ­ļu sēk­lu pār­lej ar 300 ml ver­do­ša ūdens un ļauj 2-3 stun­das ie­vil­kties cie­ši no­slēg­tā trau­kā; lie­to pa 100 ml trīs rei­zes die­nā.

Vēl vie­na Jau­na­vām ļo­ti no­de­rī­ga tē­ja, kas ma­zi­nās gan sprie­dzi, gan stre­sa iz­rai­sī­tos kuņ­ģa un zar­nu trak­ta dar­bī­bas trau­cē­ju­mus: ņem 1 ēdam­ka­ro­ti ma­jo­rā­na, pi­par­mēt­ras, sal­vi­jas, la­van­das mai­sī­ju­ma (vie­nā­das da­ļas), pār­lej ar pus­lit­ru ver­do­ša ūdens, cie­ši no­slēg­tā trau­kā ļauj ie­vil­kties pus­stun­du, no­kāš, lie­to 2-3 rei­zes die­nā pus­stun­du pirms ēša­nas.

Sva­ri

Šī zī­me ie­spai­do jos­tas­vie­tu, nie­res. Pla­nē­ta - Ve­ne­ra.

Paš­iem Sva­ru zī­mē dzi­mu­ša­jiem dvē­se­les līdz­sva­ru (ko vi­ņi vēr­tē augst­āk par vi­su) vieg­li var iz­jaukt strī­di, sa­rež­ģī­ju­mi, sī­kas ne­pa­tik­ša­nas. Tas ie­spai­do arī Sva­ru ju­tī­gā­ko or­gā­nu - nie­res. Sva­riem rak­stu­rī­gās kai­tes ir urīn­pūš­ļa ie­kai­sums, nier­ak­me­ņi, lum­ba­go, ol­nī­cu cis­tas. Ne­re­ti ik­vie­nas fi­zis­kās sli­mī­bas priekš­vēs­tne­sis var būt stip­ras gal­vas­sā­pes, iz­si­tu­mi, nie­ru un urīn­pūš­ļa dar­bī­bas trau­cē­ju­mi.

* Sva­ru zā­lī­tes ir pi­par­mēt­ra, al­te­ja, ābo­liņš, vi­jo­lī­te, bēr­zu la­pas, brūk­le­ņu la­pas, dzēr­ve­nes, vār­pa­tas sak­ne, pī­lā­dži.

Nie­ru at­tī­rī­ša­nai Sva­ri var lie­tot lin­sēk­lu no­vā­rī­ju­mu: tēj­ka­ro­ti lin­sēk­lu pār­lej ar glā­zi ūdens un ne­daudz pa­vā­ra. Lie­to di­vas die­nas pa pus­glā­zei ik pēc di­vām stun­dām. Garš­as uz­la­bo­ša­nai var pie­vie­not cit­ro­na su­lu.

Dvē­se­les līdz­sva­ru Sva­riem pa­lī­dzēs at­gūt šā­da re­cep­te: 1 ēdam­ka­ro­ti sa­smal­ci­nā­tas gur­ķu mēt­ras pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens un cie­ši no­slēg­tā trau­kā ļauj ie­vil­kties 20 mi­nū­tes, no­kāš. Var pie­vie­not me­du vai cu­ku­ru. Dzer vai­rā­kas rei­zes die­nā ap­mē­ram mē­ne­si.

Ja sāp gal­va, pirms ēša­nas ie­sa­ka ie­dzert ce­tur­tdaļ­glā­zi dzel­te­nā amo­li­ņa uz­lē­ju­ma. Sa­vu­kārt pret nie­ru un urīn­ce­ļu dar­bī­bas trau­cē­ju­miem jā­dzer bēr­zu la­pu uz­lē­jums, tī­ru­ma ko­su no­vā­rī­jums vai vājš plūš­ko­ka la­pu no­vā­rī­jums. La­bi no­der arī šā­da re­cep­te - bie­tes vā­ra uz lē­nas uguns līdz sī­ru­pa kon­sis­ten­cei. Dzer pa pus­glā­zei vai­rā­kas rei­zes die­nā.

Skor­pi­ons

Šīs zī­mes pa­kļau­tī­bā ir uro­ģe­ni­tā­lie or­gā­ni, gū­žu kau­li. At­bil­dī­gās pla­nē­tas - Marss un Plū­tons.

Skor­pi­ona zī­mē dzi­mu­šie spēj diez­gan la­bi un ātr­i tikt ga­lā ar sa­vām kai­tēm, ja vien ap­kārt val­da miers, ne­vis pa­ni­kas pār­ņem­ti «līdz­ju­tē­ji». Skor­pi­onu ju­tī­gās vie­tas ir aug­šē­jo el­po­ša­nas ce­ļu gļot­ādas, dzi­mum­or­gā­ni, iz­vad­or­gā­ni. Var ap­drau­dēt arī sirds un asins­va­du sli­mī­bas, kā arī kak­la in­fek­ci­jas.

* Skor­pi­onam drau­dzī­gie augi: prie­de, pī­lā­dzis, al­ve­ja, mež­ro­zī­te, vilk­ābe­le, smilts­ērk­šķi, bār­be­le, sau­sser­dis, si­ne­pes, ka­di­ķis, vēr­me­le, api­ņi.

In­ha­lā­ci­jām pret kak­la in­fek­ci­jām ie­tei­cams šāds no­vā­rī­jums: vie­nā­dās da­ļās liep­zie­di, kliņ­ģe­rī­tes, sal­vi­ja, ceļ­mal­la­pas; 1 ēd.k. sa­smal­ci­nā­ta mai­sī­ju­ma vā­ra 10 mi­nū­tes 200 g ūdens, in­ha­lā­ci­ju veic 3-4 rei­zes die­nā. Sa­vu­kārt kak­la ska­lo­ša­nai sa­jauc vie­nā­dās da­ļās māl­lē­pes, sal­vi­ju, asins­zā­li, kliņ­ģe­rī­ti, sa­ga­ta­vo kā ie­priekš mi­nēts, ska­lo ar sil­tu vai­rā­kas rei­zes die­nā.

Pret aug­šē­jo el­po­ša­nas ce­ļu gļot­ādas ie­kai­su­mu lī­dzēs šā­da re­cep­te: 2 g smar­žī­gās vi­jo­lī­tes pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, vā­ra 5 mi­nū­tes uz lē­nas uguns, at­dze­sē, no­kāš, tad ska­lo kak­lu un lie­to iek­šē­ji pa 2 ēdam­ka­ro­tēm vai­rā­kas rei­zes die­nā.

Hro­nis­ka cis­tī­ta ga­dī­ju­mā sa­jauc vie­nu da­ļu pē­ter­sī­ļu, di­vas da­ļas bēr­zu la­pu un ka­diķ­ogu. Ēdam­ka­ro­ti mai­sī­ju­ma pār­lej ar glā­zi ūdens is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā, no­stā­di­na 6 stun­das, pa­vā­ra 10 mi­nū­tes, no­kāš, dzer pa 1/3 glā­zei 3 rei­zes die­nā.

Strēl­nieks

Strēl­nie­ka pār­zi­ņā ir gur­ni, ar­te­ri­ālās asi­nis, ner­vu sis­tē­ma. Vald­nieks - Ju­pi­ters.

Ja Strēl­nie­ki pras­tu ie­vē­rot mē­re­nī­bu, vi­ņi te­ju vis­pār ne­sli­mo­tu... To­mēr vi­ņus vil­ktin velk gan uz eks­trē­mām iz­klai­dēm, gan pār­mē­rī­bām. Ne­re­ti tiek sa­vil­kti mus­ku­ļi, trau­mē­ti kā­ju un gū­žu kau­li. Jā­pies­ka­ta ar­te­ri­ālais asins­spie­diens, gre­mo­ša­nas sis­tē­ma, ak­nas un nie­res. Auk­sta­jā lai­kā jā­rau­gās, lai ne­ap­sal­dē­tu kā­du ner­vu.

* Strēl­nie­kiem ie­sa­ka lie­tot kliņ­ģe­rī­tes, ze­me­nes, pi­par­mēt­ras, gur­ķu mēt­ras, pie­ne­nes, skā­be­nes, da­dzi, sal­vi­ju, dzied­nie­cī­bas la­ka­ci, ci­go­ri­ņu, plūš­ko­ka zie­dus, upe­ņu la­pas.

Ak­nu un nie­ru pro­blē­mu ga­dī­ju­mos ie­sa­ka lie­tot šā­du uz­lē­ju­mu: 2 da­ļas ku­ku­rū­zas «ma­ti­ņu», 3 da­ļas sau­szie­ža, 3 da­ļas li­nā­ri­jas lak­stu. 50 g mai­sī­ju­ma pār­lej ar pus­lit­ru ver­do­ša ūdens, kar­sē ūdens pel­dē 15 mi­nū­tes cie­ši no­slēg­tā trau­kā, at­dze­sē, no­kāš, dzer pa pus­glā­zei 4 rei­zes die­nā stun­du pēc ēša­nas.

Par te­ju pa­na­ce­ju pret vi­sām kai­tēm uz­ska­tāms šāds tie­ši Strēl­nie­kiem «sa­kom­po­nēts» uz­lē­jums, ko var dro­ši lie­tot pro­fi­lak­ses no­lū­kos - tas sa­tur gan­drīz vi­sus Strēl­nie­kiem va­ja­dzī­gās bi­olo­ģis­ki ak­tī­vās vie­las: 2 da­ļas bēr­zu la­pu, 1 da­ļa rau­de­nes, 1 da­ļa asins­zā­les, pa 2 da­ļām ave­ņu, me­ža ze­me­ņu, ka­ze­ņu, mel­le­ņu, brūk­le­ņu, sau­sser­ža, vilk­ābe­les, uguns­pu­ķes, lie­lo ceļ­mal­la­pu, lie­lo nāt­ru, vī­grie­zes, māl­lē­pes, pe­laš­ķu la­pu; pa 1 da­ļai su­nī­šu, mār­si­la, zaķ­pē­di­ņu, efe­ju sēt­lož­ņas, tī­ru­ma ko­sas; pa 1 da­ļai kliņ­ģe­rī­šu, lie­pas, sar­ka­nā ābo­li­ņa, ap­tie­kas ku­me­lī­tes, ārst­nie­cis­kā amo­li­ņa zie­du; pa ½ da­ļas pi­par­mēt­ras, cit­ron­me­li­sas, iz­opa; pa 1/10 da­ļas lak­ri­cas, ro­zā ro­di­olas (zel­tsak­nes), pie­ne­nes, al­te­jas sak­nes (ja nav ie­spē­jams sa­gā­dāt vi­sas sa­stāv­da­ļas, vis­maz 20 no tām ir jā­būt). Vi­su sa­smal­ci­na un sa­jauc no­rā­dī­ta­jās pro­por­ci­jās, uz 10 ēdam­ka­ro­tēm mai­sī­ju­ma ņem 3 lit­rus ver­do­ša ūdens, ūdens pel­dē pa­vā­ra 15 mi­nū­tes, no­kāš. Uz­gla­bā ne il­gāk kā trīs dien­nak­tis tum­šā, vē­sā vie­tā. Lie­to kā tē­ju mē­ne­ša ga­ru­mā no rī­ta tuk­šā dū­šā. Tad ne­pie­cie­šams ie­tu­rēt 2 ne­dē­ļu pau­zi.

Me­žā­zis

Me­žā­zis at­bild par ceļ­ga­liem, ske­le­tu ko­pu­mā, sai­tēm, ādu. Val­do­šā pla­nē­ta ir Sa­turns.

Bēr­nī­bā Me­žā­ži ne­var le­po­ties ar pā­rāk la­bu ve­se­lī­bu. Pa­tie­sī­bā dau­dziem Me­žā­žiem īs­tā dzī­ve uz­ņem ap­grie­zie­nus ti­kai ar ga­diem, tad dzī­ves­spars past­ip­ri­nās. Me­žā­žiem rak­stu­rī­gi daudz prā­tot par sa­vām kai­tēm, tās «auk­lēt», no­do­ties hi­po­hon­dri­jai. Tiek­sme slēpt no­piet­nās kai­tes var no­vest pie ner­vu sis­tē­mas un gre­mo­ša­nas sis­tē­mas trau­cē­ju­miem. Mēdz ciest no vā­jas asins­ri­tes, ar­trī­tiem, žults­pūš­ļa sli­mī­bām, nei­ral­ģi­jas.

* Me­žā­žiem sa­vā zā­ļu ska­pī­tī jā­tur smilts­ērk­šķi, brūk­le­ņu la­pas, upe­ņu la­pas, jaun­ie, za­ļie eg­ļu čie­ku­ri­ņi, prie­žu pum­pu­ri, ru­dzu­pu­ķes, mau­ra sū­re­ne.

Žult­sce­ļu dar­bī­bas uz­la­bo­ša­nai re­ko­men­dē uz­lē­ju­mu no ārst­nie­cis­kās me­li­sas la­pām un mel­le­ņu ogām - vi­su ko­pā sa­jauc vie­nā­dās da­ļās, sa­smal­ci­na, pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, kar­sē ūdens pel­dē 15 mi­nū­tes cie­ši no­slēg­tā trau­kā, no­kāš, lie­to pus­stun­du pirms ēša­nas.

Ja mo­ka po­dag­ra vai rei­ma­tisms, ņem 10 g prie­žu pum­pu­ru, pār­lej ar ver­do­šu ūde­ni, no­stā­di­na 2 stun­das, no­kāš, lie­to pa ēdam­ka­ro­tei 3-4 rei­zes die­nā. Eg­ļu un prie­žu sku­ju no­vā­rī­ju­mu lie­to arī van­nām.

Lai no­vēr­stu pār­mē­rī­gi sa­sprin­gto do­mā­ša­nu par sa­vām kai­tēm, no­mie­ri­nā­tos un jus­tos žir­gtā­ki ga­rā un mie­sā, Me­žā­ži var pa­ga­ta­vot sev šā­du pa­dzē­rie­nu: ņem 2 ēdam­ka­ro­tes kal­tē­tu ka­diķ­ogu, tik­pat vil­kā­be­ļu augu, me­ža ze­me­ņu, 1 tēj­ka­ro­ti pi­par­mēt­ru, 1 tēj­ka­ro­ti iz­opa, vi­su sa­jauc un pār­lej ar 1 l ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties stun­du cie­ši no­slēg­tā trau­kā, lie­to uz­sil­dī­tu die­nas gai­tā.

Ūdens­vīrs

Ūdens­vī­ra zī­me pār­val­da po­tī­tes, stil­bus, asins­ri­ti, re­dzi. At­bil­dī­gā pla­nē­ta ir Urāns.

Pa­ši Ūdens­vī­ri ir pil­ni pre­tru­nu, ar tiek­smi uz dzi­ļām pār­do­mām un iz­tē­les li­do­ju­mu. Sa­slimst vi­ņi pa­ras­ti pēk­šņi, un ne­re­ti sli­mī­bu īs­tais cē­lo­nis ir gan ne­kār­tī­gais, ne­re­ti bo­hē­mis­kais dzī­ves­veids, gan pār­lie­ku augst­ais ner­vu to­nuss un fi­zis­kais sa­gu­rums. Tā­pēc Ūdens­vī­riem īpa­ši jā­sar­gās no psiho­so­ma­tis­ka­jām sli­mī­bām. Ūdens­vī­riem rak­stu­rī­gas arī vē­nu kai­tes, kram­pji kā­jās, po­tī­šu tūs­ka. Vi­ņus mēdz pie­mek­lēt arī dī­vai­nas, grū­ti di­ag­nos­ti­cē­ja­mas kai­tes, arī tā­das, pret ku­rām kla­sis­kā me­di­cī­na ne­pa­līdz un jā­mek­lē īpa­ši vei­di, tos­tarp da­žā­di zā­lī­šu brū­vē­ju­mi.

* Ūdens­vī­ram la­bi der mel­nās upe­nes un to la­pas, sar­ka­nais ābo­liņš, smilts­ērk­šķis, zir­gkas­ta­ņa, vēr­me­le, ma­jo­rāns.

Pret acu gļot­ādas ie­kai­su­miem pa­līdz ru­dzu­pu­ķu kom­pre­ses acīm: 2 tēj­ka­ro­tes zie­du ap­lej ar ver­do­šu ūde­ni, ļauj stun­du ie­vil­kties, no­kāš, at­dze­sē.

Lai uz­la­bo­tu asins­ri­ti, vie­nā­dās da­ļās sa­jauc vēr­me­li, ga­nu plik­sti­ņu un laz­das la­pas, pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties 15 min cie­ši no­slēg­tā trau­kā, no­kāš, lie­to di­vas rei­zes die­nā tuk­šā dū­šā.

Pret psiho­so­ma­tis­ka­jām un «jo­cī­ga­jām» kai­tēm la­bi lī­dzēs šāds brū­vē­jums: 2 da­ļas vī­grie­zes la­pu un zie­du, ½ pi­par­mēt­ras la­pu, 1 da­ļa uguns­pu­ķes la­pu, 1 da­ļa sar­ka­nā ābo­li­ņa zie­du, 2 da­ļas me­ža ze­me­ņu la­pu, ½ asins­zā­les lak­stu; sa­stāv­da­ļas sa­jauc, sa­smal­ci­na; 1 ēdam­ka­ro­ti pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ūdens pel­dē kar­sē 15 mi­nū­tes, no­kāš. Dzer pa glā­zei 3 rei­zes die­nā.

Zi­vis

Šī zī­me ķer­me­nī pār­val­da lim­fā­tis­ko sis­tē­mu, pē­das, kā­ju lie­los pirk­stus. Val­do­šā pla­nē­ta - Ju­pi­ters.

Zivs zī­mē dzi­mu­šo ve­se­lī­bas stā­vok­lis vai­rāk at­ka­rīgs no iek­šē­jā emo­ci­onā­lā stā­vok­ļa ne­kā no ār­ējiem ap­stāk­ļiem. Kaut arī Zi­vis ne­re­ti iz­ska­tās ār­ēji mie­rī­gas, iek­šā tra­ko dvē­se­les vēt­ras, līst skum­jas, mo­ka drū­mas priekš­no­jau­tas un ne­miers. Tas var iz­rai­sīt dep­re­si­ju, ādas sli­mī­bas, dzie­dze­ru dar­bī­bas trau­cē­ju­mus, sē­nī­šu uz­bru­ku­mus, kon­jun­kti­vī­tu.

* Ziv­ju zā­lī­tes ir kliņ­ģe­rī­tes, bēr­zu la­pas, pi­par­mēt­ras, gur­ķu mēt­ras, pie­ne­nes, skā­be­nes, da­dzis, sal­vi­ja, dzied­nie­cī­bas la­ka­cis, plūš­ko­ka zie­di, upe­nes.

Ar dep­re­si­ju, ne­mie­ru un dvē­se­les smel­dzi pa­lī­dzēs cī­nī­ties Man­džū­ri­jas arā­li­jas, žeņ­še­ņa sak­nes vai zel­tsak­nes uz­lē­jums - lie­to pa 4 pi­lie­niem 2-3 rei­zes die­nā ap­mē­ram mē­ne­si.

Pro­fi­lak­sei un or­ga­nis­ma pre­to­ša­nās spē­ju pa­aug­sti­nā­ša­nai ie­sa­ka pa­ga­ta­vot šā­du uz­lē­ju­mu: 1 da­ļa bēr­zu la­pu, 1 da­ļa ceļ­mal­la­pu, 1 da­ļa asins­zā­les, ½ da­ļa efe­ju sēt­lož­ņas, ½ da­ļa ārst­nie­cī­bas pā­tai­nes, ½ da­ļa lak­ri­cas sak­nes, 1 da­ļa me­ža ze­me­ņu lak­stu, ½ da­ļa lie­lās nāt­res la­pu, ½ da­ļa kliņ­ģe­rī­šu zie­du, ½ da­ļa pi­par­mēt­ru, 1 da­ļa mež­ro­žu aug­ļu, ½ da­ļa pī­lādž­ogu. Vi­su sa­jauc un sa­smal­ci­na. 1 ēd.k. mai­sī­ju­ma pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ūdens pel­dē kar­sē 45 mi­nū­tes, at­dze­sē, no­kāš. Lie­to pa 1/3 glā­zes 3 rei­zes die­nā pus­stun­du pirms ēša­nas vie­nu ne­dē­ļu. Kur­su at­kār­to ik pēc trim mē­ne­šiem.

****

Augi at­bil­sto­ši pla­nē­tu ener­ģi­jai

Ek­sis­tē dau­dzas sis­tē­mas, pēc ku­rām kla­si­fi­cē un ie­da­la ārst­nie­cī­bas augus. To var da­rīt arī pēc pla­nē­tu pār­val­dī­bas - kā­da ener­ģi­ja ku­ram augam pie­mīt. Te mi­nē­ti ti­kai bū­tis­kā­kie, tur­klāt Lat­vi­jā augo­šie augi.

Mē­ness zā­lī­tes

Mē­ness ap­vel­ta sa­vus aiz­bil­sta­mos augus ar īpa­šu su­lī­gu­mu un aug­lī­bu. Šiem augiem ir res­ni, ga­ļī­gi kā­ti un la­pas, aro­māts sa­vu­kārt ir ēte­ris­ki gai­sīgs, viegls vai arī tā vis­pār prak­tis­ki nav. Šie augi la­bi no­der ie­kai­su­mu ār­stē­ša­nai, vi­ņi it kā pa­ņem sli­mī­bu sev, uz­sūc to. Par Mē­ness «bur­vju augiem» dē­vē sē­ru vī­to­lu un ūdens li­li­ju (lo­to­su).

Mē­ness augi ir: maij­pu­ķī­te, gur­ķis, bur­kāns, ceļ­mal­la­pa, lie­pa, ap­se, smilts­ērk­šķis, ko­sa, mež­ro­zī­te u.c.

Sau­les zā­lī­tes

Ar Sau­les ener­ģi­ju ap­vel­tī­ta­jiem augiem pie­mīt imūn­sis­tē­mu uz­la­bo­jo­šas īpa­šī­bas, tie pa­aug­sti­na dzī­ves to­nu­su, pie­šķir mun­dru­mu un spa­ru, vei­ci­na brū­ču sa­dzī­ša­nu, kā arī dzie­dē spe­ci­fis­kas vī­rie­šu kai­tes.

Gal­ve­nie Sau­les augi: asins­zā­le, nār­bu­lis, pie­ne­ne, pē­ter­sī­lis, māl­lē­pe, stru­te­ne, sta­ģe u.c.

Mer­ku­ra zā­lī­tes

Pa­ras­ti šiem augiem ir sī­kas la­pi­ņas un spē­ja ātr­i vai­ro­ties. Pie Mer­ku­ra augiem tiek pie­skai­tī­ti arī vi­si vī­te­ņi un lož­ņā­jo­šie augi. Mer­ku­ra pār­val­dī­bā eso­šie augi to­ni­zē ner­vu sis­tē­mu, vei­ci­na sma­dze­ņu dar­bī­bu.

Sva­rī­gā­kie: zirg­skā­be­ne, ko­ri­andrs, mil­te­ne, brūk­le­nes (la­pas un ogas), ka­di­ķis, lož­ņu vār­pa­ta, mār­sils, re­tē­ji, āmu­lis, su­nī­ši.

Ve­ne­ras zā­lī­tes

Ve­ne­ra sa­viem augiem pie­šķir iz­smal­ci­nā­tu aro­mā­tu, skais­tu­mu; at­vai­ra vi­su kai­tī­go, ba­gā­tī­gi ap­vel­ta ar da­žā­diem mik­ro­ele­men­tiem un vi­ta­mī­niem. Šo augu ogas un uz­lē­ju­mi no tiem lab­vē­lī­gi ie­dar­bo­jas uz ādas un ma­tu ve­se­lī­bu un iz­ska­tu.

Lūk, da­ži no Ve­ne­ras aiz­bil­sta­ma­jiem: uguns­pu­ķe, ābo­liņš, ave­ne (ogas), me­li­sa, pi­par­mēt­ra, ir­be­nājs, kār­kli, ērkšķ­ogas, la­van­da, li­li­ja, ro­ze, vi­jo­lī­tes.

Mar­sa zā­lī­tes

Marss sa­vus aiz­bil­sta­mos ap­vel­ta ar asu garš­u un ērk­šķiem. Mar­sa augi pa­līdz pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu, uz­la­bo ape­tī­ti, sti­mu­lē kuņ­ģa un zar­nu trak­ta dar­bī­bu.

Da­žas Mar­sa zā­lī­tes: ba­zi­liks, bār­be­le, vilk­ābe­le, zal­kte­ne, lie­lā nāt­re, pi­pa­ri, gun­de­ga, grīš­ļi, dze­loņ­plū­me.

Sa­tur­na zā­lī­tes

Sa­tur­na augiem pie­mīt iz­tu­rī­ba, tie il­gi sa­gla­bā­jas. Šos augus var iz­man­tot cil­vē­ki, kas vē­las no­vā­jēt.

Sva­rī­gā­kie Sa­tur­na augi: brūk­le­ne, sau­szie­dis, vir­ši, ma­jo­rāns, dzēr­ve­nes, li­ni, pa­par­des, ķēr­pis, vēr­me­le, mel­le­nes, sū­nas, es­tra­gons, plūš­koks, krus­tai­ne.

Ju­pi­te­ra zā­lī­tes

Val­do­nī­gā, bet tē­viš­ķā Ju­pi­te­ra pār­val­dī­bā augi top pil­ni ar ba­rī­bas vie­lām un dzī­vī­bas ener­ģi­ju. Šie augi pa­līdz at­jau­not spē­kus pēc grū­tas sli­mī­bas, vei­ci­na asins­ri­tes sis­tē­mas un ak­nu at­tī­rī­ša­nu. Sak­rā­lais Ju­pi­te­ra augs ir arī viens no Lat­vi­jas sim­bo­liem - Pēr­ko­na koks ozols, il­gmū­žī­bas un va­re­nī­bas sim­bols.

Vēl Ju­pi­te­ra pār­val­dī­ju­mā ir kas­ta­ņa, lie­pa, pe­laš­ķis, dil­les, ci­go­riņš, pas­ti­naks, kal­me, dzel­te­nais amo­liņš, sau­sser­dis, veln­ābols, dzel­ze­ne, ru­dzu­pu­ķe, diž­da­dzis u.c.

***

Rak­stā iz­man­to­ti ma­te­ri­āli arī no: ezo­te­ric-world.ru, tra­va-myrava, as­tre­a.at.ua.