PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Senās Ēģiptes astroloģija un Saules dievs Ra
Par Senās Ēģiptes astroloģiju nav daudz ziņu, tomēr dažas liecības glabā seni papirusi, tempļu un kapeņu zīmējumi, bet antīko būvju drupas vēl līdz mūsdienām vēsta par arhitektūras varenumu un dievu un faraonu nozīmību Senajā Ēģiptē. Viņi pat saistīti ar horoskopu aprakstiem.
Saules dieva variācijas
Saule ir mūsu dzīvības avots un arī centrālais debesu spīdeklis Rietumu astroloģijā. Jau izsenis visās zemēs, tostarp Senajā Ēģiptē, tā tikusi īpaši cildināta.
Senās Ēģiptes mitoloģijā viens no svarīgākajiem dieviem ir Saules dievs Ra. Viņu parasti attēlo kā vīrieti ar piekūna vai vanaga galvu un Saules disku virs galvas. Sākotnēji Saules dievu Ra sāka pielūgt Heliopolē, kas kļuva par reliģisko centru, bet vēlāk Ra kults izplatījās visā Senajā Ēģiptē. Faraonus sāka saukt par Ra dēliem, un viņiem bija pienākums rūpēties par upurēšanu dievam, lai Saule vienmēr uzlēktu no jauna. Pastāvēja uzskats, ka dievam Ra pieder 14 dvēseles, un viņa svētais dzīvnieks ir piekūns.
Jaunās valsts periodā par Ēģiptes galvaspilsētu kļuva Tēbas. Šīs pilsētas priesteri cīnījās ar sāncenšiem Heliopolē par varu valstī un nolēma kā galveno ēģiptiešu reliģijā izvirzīt savu dievu Amonu. Tēbu priesteriem tas izdevās, un turpmāk Amons tika identificēts ar Ra un viņu sauca par Amonu-Ra, pievienojot arī Heliopoles dieva īpašības.
Vēlāk, valdnieka Amenhotepa IV laikā, tika aizliegts gan Amona kults, gan citu dievu pielūgšana. Par Ēģiptes un ēģiptiešu vienīgo dievu tika pasludināts Atons jeb Saules diska dievs, un tika ieviesta jauna reliģija - atonisms. Pats valdnieks Amenhoteps IV (Amons apmierinātais) savu vārdu nomainīja uz Ehnatonu (Atonam patīkamais) un pasludināja sevi par Atona kulta virspriesteri.
Ra kā tēls ir saplūdis arī ar citu Saules dievu - Atumu, kļūstot par Ra-Atumu. Kāds sens ēģiptiešu mīts vēsta, ka dievs Ra parādījās pasaulē tad, kad tajā mita tikai ļaunie gari un valdīja pilnīga tumsa. Saules dievs Ra radīja cilvēkus, visas dzīvās būtnes un augus. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka Ra katru vakaru kļūst par vecu vīru, bet no rīta par jaunekli. Viņš pa dienu laivā ceļo pa Debesu Nīlu, bet naktī pa Pazemes Nīlu.
Saules dieva Ra ienaidnieks ir ļaunais pūķis, milzīga čūska Apops - tumsas, haosa, dabas stihiju simbols, kurš vakaros sagaida Sauli - Ra un cenšas viņu aprīt. Reizēm tas izdodas, un tad vērojams Saules aptumsums. (Šī senā leģenda ir zināma līdz pat mūsdienām, un astroloģijā reizumis to tēlaini stāsta, runājot par Mēness mezglu izcelsmi individuālajos horoskopos.)
Katru nakti Apops uzbrūk Saules dievam Ra, lai aizkavētu Saules uzlēkšanu, tomēr Ra vienmēr uzvar un katru rītu uzaust diena. Pretējā gadījumā Saule vairs nekad nespīdētu un būtu pasaules gals…
Templis - svētvieta ar filozofisku nozīmi
Templis Senajā Ēģiptē bija svēta lūgšanu un upurēšanas vieta, tāpēc tas tika atdalīts no pārējās pasaules ar vārtiem. Lai tur nokļūtu, bija jāmēro ceļš pa svēto dzīvnieku, sfinksu vai aunu alejām. Vienkāršie cilvēki, kuri vēlējās godināt dievu, parasti netika ielaisti tālāk par tempļa vārtiem vai pagalmu. Tur sēdēja rakstvedis, kas pierakstīja viņu vēlmes un jautājumus, kā arī saņēma dāvanas un upura dzīvniekus. Pēc upurēšanas tiem dievlūdzējiem, kas pacietīgi gaidīja atbildi, tika paziņoti dievu norādījumi.
Tempļu teritorija bija sadalīta trīs daļās: atklāts pagalms, kuru apņēma kolonnas, tad sekoja daudzkolonnu jeb hipostilu zāle un visbeidzot svētnīca ar dievu statujām. Šāds iedalījums bija raksturīgs visiem tempļiem. Tas simbolizēja pakāpenisku virzību pa garīgo ceļu un noteiktu kārtību, kādā iespējams tuvoties dievišķajam. Tempļa sienas un griesti tika greznoti ciļņiem jeb bareljefiem.
Templis senatnē simbolizēja pasauli, kas ir krāsu un dažādu elementu pārpilna, tāpēc arī tempļa sienas un kolonnas apgleznoja dažādās krāsās. Tempļa apakšējā daļa attēloja zemi, no kuras izaug lotosa un palmas formā izveidotās kolonnas, bet griesti simbolizēja debesis un tika apgleznoti ar zvaigznēm un putniem. Savukārt iekšējās zāles bija neredzamās garīgās pasaules simbols, un turp devās tikai priesteri un faraons, lai ziedotu dievam un izpildītu rituālus. Tempļos vistālākā svētnīca bija maza un tumša. Lai godinātu dievu un lūgtos, priesteriem turp vajadzēja iet ar lāpām.
Dieva tēls simboliski saņēma arī ēdienu, bet bieži vien šī pārtika pēc tam tika atdota priesteriem, lai daļēji atlīdzinātu par upurēšanu un ceremoniju izpildi. Īpašos svētkos Senajā Ēģiptē dievu tēli tika iznesti no svētnīcas un vesti apkārt pa pilsētu.
Varenā arhitektūra
Vislabāk zināmie ēģiptiešu Saules dieva Ra tempļi ir Karnakas un Luksoras krāšņās un varenās būves.
Galvenais Amona-Ra godināšanai veltītais templis Karnakā atrodas tempļu kompleksā, un tā ir tā iespaidīgākā svētnīca. Būve veidota pēc visām Senās Ēģiptes tempļu celtniecības tradīcijām - tā bija grandioza un grezna.
Svētceļnieku ceļš uz Karnakas kompleksa galveno Amonam veltīto templi sākās pie granītā kaltās laivu piestātnes Nīlas krastā. Tālāk ceļš veda cauri garai ar palmām apstādītai alejai, kurai abās pusēs slējās sfinksas - lauvu figūras ar aunu galvām. Tās bijušas liecinieces svinīgām ceremonijām, kurās senatnē caur šo sfinksu aleju nesa dieva Amona tēlu. Sfinksas sargāja un rādīja ceļu gājējiem, kā arī noskaņoja svinīgai kulta ceremonijai. Aleja beidzās pie milzīgiem vārtiem.
Lai nokļūtu Amona-Ra templī, jāšķērso vairāki pagalmi un kolonnu zāle. Šajā kompleksā ietilpst arī svētais ezers un botāniskā zāle, kuras sienas rotā visu Ēģiptē zināmo augu un dzīvnieku atveidojumi. Laika ritējums Karnakas templim nav bijis ļoti postošs, tas ļāvis drupām saglabāt varenumu līdz mūsdienām, ļaujot skatīt kompleksa milzīgos izmērus.
Luksoras tempļu kompleksu ar Karnakas kompleksu savieno gara sfinksu aleja. Luksoras tempļa vārtus veido milzīgs pilons, kura priekšā paceļas tikpat varenas divas faraona statujas un obelisks (agrāk tie bijuši divi).
Obeliski - četrskaldņu akmens stabi, kas uz augšu sašaurinās un beidzas ar piramīdveida smaili - parasti tika izgatavoti no monolīta akmens bluķa. Tie simbolizēja Sauli, Saules kultu, plūsmu starp debesīm un zemi, komunikāciju ar dievišķo. Senās Ēģiptes arhitektūrā obeliski ieņēma nozīmīgu vietu, tāpēc tika novietoti pie tempļa ieejas.
Arī Luksoras tempļa būvniecībā ir ievērota tradicionālā seno ēģiptiešu tempļu konstrukcija. Tempļa pagalmu spoži apspīd Saule un ieskauj kolonnas, tālāk atrodas pustumša hipostilu - daudzu kolonnu - zāle un vēl tālāk dieva svētnīca.
Senās Ēģiptes tempļos bijuši arī astronomiski un astroloģiski motīvi.
Astroloģiskais skatījums
Par astroloģiju Senajā Ēģiptē līdz mūsdienām nonākušas skopas ziņas, tomēr ir saglabājušies daži papirusi, kas sniedz ieskatu šajā jomā. Atrasti papirusi par aptumsumu skaidrošanu, kas sarakstīti 2. vai 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Viens no Senās Ēģiptes pazīstamākajiem astronomijas un astroloģijas darbiem ir «Grāmata par zvaigžņu kustību». Teksts no šīs grāmatas ir iekalts dievu Ozīrisa un Seta tempļu griestos. Bet Ramzesa II piemiņas kompleksā Tēbās uz sienām ir attēlotas planētas, zvaigznāji un debesu dievības.
Seno ēģiptiešu astroloģijā par visu zvaigznāju un planētu māti tika uzskatīta dieviete Nuta. Bet īpaši pielūdza piecas Saules sistēmas planētas - Jupiteru, Marsu, Saturnu, Veneru un Merkuru. Arheoloģiskajos izrakumos faraonu Ramzesa VI un Ramzesa VII kapenēs pētnieki atraduši unikāla zvaigžņu pulksteņa attēlu, ar kura palīdzību priesteri noteikuši laiku naktī. Savukārt dienā senie ēģiptieši laiku noteica pēc Saules pulksteņa.
Senajā Ēģiptē līdzās astronomijai attīstījās arī praktiskā astroloģija. Uzskata, ka Senās Ēģiptes pirmie horoskopi parādījās 38. gadā p. m. ē., kas bija dievību pareģojumi, bet to pamatā nebija astroloģiskie aprēķini. Senie ēģiptieši domāja, ka dievības ierodas pie jaundzimušā un pareģo viņa likteni. Plaši tika praktizēta labvēlīgo un nelabvēlīgo dienu kalendāra sastādīšana. Šo dienu izskaitļošanu tieši saistīja ar seno ēģiptiešu pielūgto dievību dzīvi. Astrologu pamatuzdevums bija arī sagatavot politiskās prognozes. Šī astrologu sniegtā informācija tika turēta stingrā slepenībā.
Savukārt hellēņu periodā sāka attīstīties zinātniskā astroloģija. Šajā laikā astroloģija izplatījās arī ārpus priesteru šaurā loka. Hellēniskās astroloģijas centrs piecus gadsimtus bija Ēģiptes Aleksandrija, kuru 332. gadā p. m. ē. nodibināja Maķedonijas Aleksandrs. Tur radās gnostiķu skolas, kuras popularizēja ideju, ka viss uz Zemes notiekošais ir saistīts ar zvaigžņu stāvokli.
Senās Ēģiptes kalendāra gads bijis laika periods starp diviem Sīriusa lēktiem. Priesteri Senajā Ēģiptē bija gan astronomi, gan arī meteorologi, tāpēc viņiem vajadzēja laikus paziņot par Nīlas plūdu sākšanos. Senie ēģiptieši pamanīja sakarību starp debesu ķermeņu kustību un nokrišņiem uz Zemes. Sīriusa iemirdzēšanās pie debesīm vēstīja par Nīlas plūdu sākumu, kas bija svarīgs notikums, jo cilvēku labklājība bija cieši saistīta ar lauksaimniecību.
Senās Ēģiptes horoskops
Pierādījumi par seno ēģiptiešu zodiaku atrasti templī Denderā Ēģiptē. Tomēr par Senās Ēģiptes zodiaku mūsdienās ir maz zināms. Pastāv dažādi zodiaka zīmju periodi un atšķirīgas dievības. Šādas nianses ieviesušās, jo Senās Ēģiptes horoskopa izveidi ietekmējuši dažādi skatījumi.
Piedāvājam vienu no Senās Ēģiptes horoskopa veidiem.
Nīla
1.-7. janvāris, 19.-28. jūnijs, 1.-7. septembris, 18.-26. novembris
Nīla senajiem ēģiptiešiem bija svarīga upe, tā uzturēja cilvēku dzīvību. Upes ūdens deva veldzi augsnei un arī to mēsloja palu laikā. Tā nebija parasta upe, bet arī dievība, kurai lūdza svētību un labvēlību bada gados.
Šīs horoskopa zīmes pārstāvjus uzskata par kaislīgiem un impulsīviem. Viņu dzīves devīze - labāk darīt un nenožēlot, nevis nedarīt un nožēlot! Nīlas horoskopa zīmes cilvēkiem der darbs, kura laikā nav jāatrodas vienā vietā, jo viņiem ir nepieciešama kustība, pārvietošanās. Šīs zīmes cilvēkiem var būt dziednieciskas spējas.
Amons
8.-21. janvāris, 1.-11. februāris
Amonu Senajā Ēģiptē uzskatīja par ļoti svarīgu dievu, galvenokārt izceļot viņa Saules dieva funkciju.
Šīs zīmes pārstāvji ir gudri, optimistiski, mērķtiecīgi un kolektīvā izvirzās par līderiem. Reizēm šie cilvēki ir tik populāri kolektīvā un aizņemti, ka viņiem nepietiek laika, lai pabūtu kopā ar sev tuviem cilvēkiem. Amona zīmes pārstāvji izvēlas tādu darbu, kurā var demonstrēt savas zināšanas un talantu. Viņi tiecas pēc popularitātes. Šīs zīmes cilvēkiem piemīt izteikta intuīcija.
Muta
22.-31. janvāris, 8.-22. septembris
Šī ir otrā seno ēģiptiešu dieviete uzreiz aiz dievietes Izīdas. Viņa simbolizē māti.
Mutas zīmes pārstāvji ir gādīgi, arī prasīgi gan pret sevi, gan citiem. Viņiem nav tuva romantika, tāpēc viņi ir gatavi palīdzēt ar darbiem, nevis vārdiem. Šie cilvēki ir fiziski stipri, veselīgi, un uz viņiem var paļauties.
Gebs
12.-29. februāris, 20.-31. augusts
Gebs ir seno ēģiptiešu zemes dievs, kurš simbolizē zemi, augus un minerālus.
Šajā zīmē dzimušie ir labsirdīgi, jūtīgi un labi padomdevēji, tāpēc viņiem vislabāk atbilst sabiedrisko darbinieku, psihologu un tehnisko zinātņu speciālistu profesijas. Viņi lielākoties visu dara nesteidzīgi.
Izīda
11.-31. marts, 18.-29. oktobris, 19.-31. decembris
Izīda ir viena no galvenajām seno ēģiptiešu dievietēm, ūdens, auglības un vēja dieviete, sievišķības un ģimeniskās uzticības simbols, arī kuģniecības aizbildne.
Šajā zīmē dzimušie ir maigi, labestīgi un labi zina savu mērķi dzīvē. Zvaigznes sola veiksmi ekonomikas un pedagoģijas specialitātēs.
Ozīriss
1.-10. marts, 27.-30. novembris, 1.-18. decembris
Ozīriss ir viens no galvenajiem Senās Ēģiptes dieviem. Viņš simbolizē auglību un attīstību, arī atjaunošanos.
Šajā horoskopa zīmē dzimušie pēc rakstura ir zinātkāri, tāpēc ir gatavi veikt dažādus eksperimentus. Viņi ir pārliecināti par sevi un katru dzīves mirkli izdzīvo ar pilnu atdevi, nebaidoties ciest neveiksmi. Ozīrisa zīmes pārstāvji ir pārliecināti, ka katrā bezizejas situācijā noteikti ir kaut viena izeja, kura var izmainīt situāciju uz labu, tāpēc arī viņu devīze ir - viss dzīvē mainās, viss notiek! Viņi ir labi oratori un organizatori.
Tots
1.-19. aprīlis, 8.-17. novembris
Tika uzskatīts, ka Tots palīdzēja cilvēkiem apgūt valodu, rakstību un aritmētiku. Viņu atzina arī par filozofu un zinātnieku aizbildni. Totu dēvēja par oratoru, matemātiķu, rakstnieku dievu un par laika skaitītāju, tāpēc viņš tika godāts starp magiem. Senie ēģiptieši domāja, ka Tots bija atbalsts arī dziedniekiem, astronomiem un astrologiem.
Tota zīmē dzimušie apveltīti ar lielu vērīgumu un spēju loģiski analizēt jebkuru situāciju. Viņiem ir lielas pārliecināšanas spējas un prasme atšķirt melus no patiesības. Šīs zīmes pārstāvji ir zinātkāri, tāpēc vienmēr meklē kaut ko jaunu. Šiem cilvēkiem ir pedagoga talants.
Hors
1.-7. maijs, 20.-30. aprīlis, 12.-19. augusts
Hors ir debesu un zvaigžņu dievs, arī faraonu aizbildnis. Viņš ir viens no senākajiem un svarīgākajiem Ēģiptes dieviem. Hors ietilpst seno ēģiptiešu dievu triādē, atrodoties līdzās mātei Izīdai un tēvam Ozīrisam. Šie dievi attēlo nāves un atdzimšanas ciklu. Hora acs ir viens no Senās Ēģiptes svarīgākajiem simboliem.
Cilvēkiem, kas dzimuši Hora zīmē, ir attīstīta fantāzija, bagāta iztēle un spēja sevi realizēt mākslas jomā. Starp viņiem ir arī labi biologi, zoologi un dzīvnieku dresētāji, jo šajā zīmē dzimušie lieliski saprot dzīvniekus. Šie cilvēki ir dzīvespriecīgi un labvēlīgi. Viņi nebaidās no smaga darba, mīl riskēt un neizvairās no atbildības, jo ir pārliecināti par sevi.
Anubiss
8.-27. maijs, 29.-30. jūnijs, 1.-13. jūlijs
Anubiss seno ēģiptiešu mitoloģijā ir pazemes dievs un mirušo aizbildnis. Viņa svētais dzīvnieks ir melns šakālis vai suns. Anubiss piedalās aizkapa tiesā, kurā mirušajam pasludina spriedumu. Uzskata, ka šis dievs saistīts arī ar mirušo iebalzamēšanas rituāliem.
Anubisa zīmē dzimušajiem diezgan tuvs ir melnais humors, tāpēc viņi spēj kritiskā situācijā saskatīt arī kaut ko jautru. Šīs zīmes cilvēkiem patīk vairāk atrasties un strādāt vienatnē. Anubisa zīmes cilvēki tiecas aizstāvēt vājos un sodīt vainīgos. Viņi ir patiesi, uzticami un jūtīgi.
Sets
28.-31. maijs, 1.-18. jūnijs, 28.-30. septembris, 1.-2. oktobris
Senie ēģiptieši Setu uzskatīja par brīvības simbolu. Viņš bija tumsas, nekārtības, tuksneša un vētru dievs. Greizsirdības dēļ viņš nogalināja savu brāli Ozīrisu, bet Ozīrisa sieva Izīda ar Tota un Anubisa palīdzību atdzīvināja vīru. Par savu rīcību Sets tika aizdzīts uz tuksnesi.
Seta zīmē dzimušie ir pārliecināti par sevi un savu taisnību, arī ļoti ambiciozi un atjautīgi. Tāpēc viņi bieži vien izvēlas politiķa vai augsta ranga vadītāja karjeru. Šīs zīmes cilvēki ir cīnītāji, tāpēc viņi uzskata, ka šķēršļi ir radīti tādēļ, lai tos pārvarētu. Taču viņi nemāk mācīties no savām kļūdām, tāpēc bieži uzkāpj uz tā paša grābekļa vairākas reizes.
Basteta
14.-28. jūlijs, 23.-27. septembris, 3.-17. oktobris
Basteta ir seno ēģiptiešu prieka, jautrības, mīlestības, sievietes skaistuma un mājas pavarda dieviete. Viņas simboliskais un svētais dzīvnieks ir kaķis. Bastetas zīmē dzimušie ir valdzinoši, viņi ir spējīgi labi izjust situācijas. Šai zīmei piederīgie māk labvēlīgi ietekmēt konfliktsituācijas, veidojot mieru nesošu auru, kas nomierina līdzās esošos cilvēkus. Pēc rakstura šie cilvēki ir modri, kautrīgi, nesavtīgi, valdzinoši, viņiem ir laba intuīcija. Bastetas zīmei atbilstošās profesijas ir skolotājs, ārsts, florists, grāmatvedis.
Sehmeta
29.-31. jūlijs, 1.-11. augusts, 30. oktobris - 7. novembris
Sehmetu senie ēģiptieši godāja par kara un slimību, arī dziedniecības dievieti. Par viņas galveno mērķi uzskatīja taisnīgumu. Sehmeta tulkojumā nozīmē - spēks, vara. Viņa bija ārstu un magu aizbildne.
Sehmetas zīmes cilvēki spēj iegūt autoritāti citu cilvēku vidū, viņi ir prasīgi gan pret sevi, gan citiem. Šie cilvēki ir talantīgi visās darba sfērās, kas saistītas ar cilvēku attiecībām un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Viņi savā dzīvē ir veiksmīgi.