PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kas ir Betlēmes zvaigzne?
 
Mateja evaņģēlijā lasāms par trim magiem jeb Austrumu gudrajiem, kuri ap Jēzus piedzimšanas laiku novērojuši jaunu, spožu zvaigzni, kas liecinājusi, ka pasaulē nācis ievērojams cilvēks. Viņi ieradušies Jeruzalemē pie valdnieka Hēroda Lielā un vaicājuši par jaundzimušu jūdu ķēniņu. Valdnieks licis gudrajiem doties noskaidrot, kas tas par jaundzimušo, jo nav vēlējies konkurentu uz troni. Gudrajiem ceļu rādījusi tā pati zvaigzne, ko viņi bija redzējuši Austrumu zemē. Zvaigzne nostājās pār namu, kurā bija piedzimis bērns. Trīs gudrie jaundzimušajam ziedoja zeltu, vīraku un svaidāmo eļļu – mirres un devās uz savu zemi, pie Hēroda neatgriežoties. Savukārt Jāzepam sapnī parādījās eņģelis, kas viņam kopā ar ģimeni lika bēgt uz Ēģipti, lai pasargātu jaundzimušo. ©depositphotos.com

Vai Betlēmes zvaigzne ir pastāvējusi, vai arī tā ir tikai leģenda?

Kristīgajā tradīcijā Betlēmes zvaigzne - jauna, spoža zvaigzne - norādīja Austrumu gudrajiem, ka ir dzimis ļoti īpašs cilvēks - Jēzus Kristus. Sekojot spožajai zvaigznei, trīs gudrie vīri nonāca Betlēmē, Jēzus dzimšanas vietā. Skeptiķi saka - stāsts ir izdomāts un zvaigznes parādīšanās ir leģenda, nevis patiesība. Tā saistīta ar ticējumu, ka katrs cilvēks piedzimst zem savas zvaigznes, bet, pasaulē nākot īpašam cilvēkam, debesīs redzama kāda neparastāka parādība, piemēram, komēta. Mēs joprojām mēdzam sacīt - piedzima zem laimīgas zvaigznes.

Betlēmes zvaigznes rašanos astronomi skaidrojuši ne vienu gadsimtu vien. Spožā parādība debesīs varētu būt planētu Jupitera, Marsa un Saturna satuvošanās jeb konjunkcija. Šai versijai ir bijuši arī pretinieki, kuri teikuši, ka planētas nevarēja radīt tik spožu punktu. Skeptiķi arī uzsver, ka senlaiku astronomi planētas nedēvētu par zvaigzni, viņi ļoti labi zināja, kas ir planēta un kas - zvaigzne.

Cita hipotēze pieļauj, ka Betlēmes zvaigzne bija komēta,

bet vēl kāda - ka tā ir supernova jeb pārnova - īpaši spoža eksplodējusi zvaigzne. Astrologi aprēķinājuši, ka pārnova varētu būt uzliesmojusi virs Betlēmes. Taču kā tā varēja rādīt ceļu Austrumu gudrajiem uz Jūdeju, pārvietojoties pa debess jumu, ja pārnova ir stāvzvaigzne?

Latvijas Universitātes žurnālā «Zvaigžņotā Debess» ar atsauci uz astronomijas žurnālu «The Observatory» lasāms skaidrojums, ka Betlēmes zvaigzne nav ne nova, ne pārnova. Astronomi ir izvirzījuši daudzus skaidrojumus un norādījuši arī uz to, ka Jēzus dzimšanas laikā tikai magi, nevis astronomi, esot piedēvējuši šai zvaigznei īpašu nozīmi. Tagadējie aprēķini liecina, ka Betlēmes zvaigzne nav bijusi tik spoža, lai to varētu saskatīt ar neapbruņotu aci. Un esot maz ticams, ka persiešu astrologi būtu tulkojuši vai horoskopos izmantojuši komētu, novu un pārnovu skaidrojumu. Tie tika uzskatīti par nenozīmīgiem spīdekļiem, Austrumu gudrie tādiem ceļa rādītājiem nesekotu.

Tāpēc secinājums ir: zvaigzne, kas aizveda Austrumu gudros uz Betlēmi, varēja būt spožo planētu - Veneras, Marsa, Jupitera, Saturna - satuvināšanās, t.i., iespēja tās novērot vienā virzienā - konjunkcija (piemēram, Jupitera un Saturna), raksta «Zvaigžņotā Debess».