Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 8,931 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,184 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 253,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.
Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta 360TV Ziņas.
Pasaules kafijas tirgū briest satricinājumi, kas var būtiski ietekmēt arī patērētājus Latvijā. ASV ir nolēmušas no 1. augusta piemērot 50% muitas tarifu visam Brazīlijas eksportam, kas izraisījis bažas gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Brazīlija kā pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts jau tagad izjūt spiedienu, un iespējams, ka šis lēmums vēl vairāk saasinās cenu kāpumu, vēsta "360TV Ziņas".
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75% Latvijas iedzīvotāju sazinātos ar savu banku, savukārt 69% vērstos policijā, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja.
Biedrībā "Tiesiskums.lv" apvienojusies Latvijas advokātu grupa iecerējusi panākt kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem par nelikumīgajiem maksājumiem obligātās elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros. Runa ir par gandrīz diviem miljardiem eiro, vēsta Latvijas Radio 4.
Krāpniecības gadījumi joprojām aktuāli, un Latvijas iedzīvotājiem izkrāpto naudas līdzekļu apjoms mērāms miljonos. “tv3.lv” podkāstā “Piķis un ģēvelis!” “SEB bankas” valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja, ka krāpniecības gadījumu skaits nemazinās, tomēr novērojama tendence – tas arī nepalielinās.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka teju trešdaļai bērnu Latvijā konstatēta aptaukošanās. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropā, un par vienu no iemesliem tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr Latvijā pastāv arī nopietnas problēmas ar prevenciju – profilaktiskais darbs veselības jomā joprojām ir nepietiekams.
"Un kā jums šādas VIVI algas? Attēlā tabula ar mēneša algām, te tālāk aprēķinātas gada algas: Raitis Nešpors 537 965,00, Aldis Daugavvanags 27 585,20, Mārcis Kauliņš 443 605,72," sociālajā vietnē "Threads" raksta keisssl (Kaspars Liepiņš).
Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad jūnijā ir atguvis aktīvus 655 eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 666 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.
Likumsargi piektdien veikuši kratīšanas "Skrīveru mājas saldējuma" veikalā un tā tuvumā Skrīveros, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.
AS "Balticovo" 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā. Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas ieviesa aizliegumu tirgot elektroniskās smēķēšanas ierīces ar aromātiem un visus elektronisko cigarešu aromatizētos šķidrumus, izņemot ar tabakas garšu.
Šobrīd esot atlikta un noraidīta ideja par peļņas atņemšanu valsts kapitālsabiedrībām, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” daļēji nododot privatizācijai, kotējot 10 procentus akciju biržā. Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” aicina vākt parakstus referendumam, ka par stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizāciju var lemt tikai Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš TV24 sacīja, ka viņu izbrīna, ka šāda iniciatīva parādījusies tikai tagad, un viņš uz to raugās skeptiski.
Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds TV24 pauda viedokli, ka izdienas pensijas iepriekš vairāk bijis kā līdzeklis, kā samaksāt savējiem. “Tagad tas vienkārši nāk laukā, un valsts vienkārši nevar to samaksāt,” secināja LU profesors. Viņaprāt, būtu jāmaina arī izdienas pensijas piešķiršanas kritēriji.
Steidzami jāievieš reāli darbojošos un efektīvu uzraudzības mehānismu darbnespējas lapu pamatotības izvērtēšanai, kā arī jāievieš to klasifikācija pēc diagnozes, tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertu Pēteri Leiškalnu, norādīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Latvijā tūkstošiem vecāku ikdienā bērnus audzina vieni, nesot dubultu slodzi gan praktiski, gan emocionāli. Kur meklēt atbalstu un palīdzību, lai mazinātu vientulības sajūtu un smeltos spēku ikdienai? To skaidro 360 Ziņas.
Jūlija sākumā Latvija nosūtīja piedāvājumu kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai investēt “airBaltic” 14 miljonus eiro. Kaimiņvalstis aicinātas kļūt par līdzīpašniecēm tādos pašos nosacījumos kā vācu investoram “Lufthansa”. “tv3.lv” podkāstā “Piķis un ģēvelis!” ekonomists, uzņēmējs, Guntars Vītols pauž neizpratni par Latvijas rīcību.
Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā. Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.
Esam pamesti likteņa varā – tā par Krievijas rīcību, šogad vairs neizmaksājot pensijas, saka saniknotie seniori Latvijā. Pēc palīdzības vērsušies ne tikai Rīgā dzīvojošie, bet arī Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji, kopskaitā vairāki desmiti. Tomēr vairākos gadījumos pabalsti atteikti, vēsta TV3.
Jebkādas izmaiņas izdienas pensijās, kas pasliktinās esošos izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, neparedzot pārejas periodu, pasliktinās situāciju Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP), aģentūrai LETA norādīja pārvaldē.