Latvijā

IPAS Indexo (turpmāk – INDEXO) sabiedrības līdzdalības platformā Mana Balss ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretstatā ar valdības ieceri par gandrīz 17%, jeb no 6% uz 5% no bruto algas, samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. INDEXO iniciatīvā norāda, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.

Beidzot kļuvis skaidrs, kādas izmaiņas nodokļos mūs gaida. Koalīcijas pārstāvji iepazīstinājuši ar to, kā tad mainīsies darbaspēka nodokļi. Labā ziņa - tos paredzēts samazināt, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

ASV vēstniecība pauž nožēlu par Saeimas lēmumu noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, norādīts vēstniecības tviterī.

Prioritārā veselības aprūpes joma atbilstoši budžeta plānojumam šobrīd ir valsts drošība, līdz ar to kompensējamo medikamentu saņēmēju grupas pašlaik nav iespējams paplašināt, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad astoņos mēnešos pārvadājusi kopumā 3,334 miljonus pasažieru, kas ir par 11,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Jaunākie ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada jūlijā preču eksporta vērtība sasniedza 1462 miljonus eiro, kas bija par 6,5% vairāk nekā pērnā gada jūlijā. Kopš 2023. gada aprīļa vērojama preču eksporta stagnācija, tāpēc jaunākie dati vieš optimismu turpmākā preču eksporta attīstībā. FM vienlaikus atzīmē, ka šāds pieauguma temps, kāds bija jūlijā, turpmākajos mēnešos visticamāk nesaglabāsies un eksporta vērtība nākamajos mēnešos būs pērnā gada līmenī.

Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs “H.A.Brieger” ir veicis vairāk nekā 30 tūkstošu eiro investīcijas savas inovatīvākās, košākās un aromātiskākās zobu pastu līnijas “Asari” attīstīšanā.

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 4,16 miljoni eiro, kas ir par 49,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet uzņēmums cieta zaudējumus 43 724 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Valsts parāds nākamajos gados joprojām būs zem 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.

Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāatjauno pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, lai mazinātu ēnu ekonomiku, nāktu pretī lauksaimniekiem un patērētājiem, kā arī sniegtu iespēju iedzīvotājiem izdevīgāk nopirkt Latvijai raksturīgo produkciju, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons.

AS "Pasažieru vilciens" fiskālā ietekme šogad uz vispārējās valdības budžeta bilanci būs negatīva - mīnuss 39,742 miljoni eiro, liecina otrdien valdībā skatītais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Nord Pool" elektrības cena Latvijā pirmdien ir 4,83 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 32,3 reizes mazāk nekā pagājušajā pirmdienā, 2.septembrī, kad elektrības cena bija 156,25 eiro par MWh, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Latvijā šogad astoņos mēnešos reģistrēti kopumā 6169 jauni uzņēmumi, kas ir par 2,9% jeb 174 uzņēmumiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 38,303 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem pieauga 2,4 reizes - līdz 13,547 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025.gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā publicēts "Algas kalkulators", aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lēmums no nākamā gada visu LTV7 saturu nodrošināt tikai valsts valodā ir pieņemts kopīgās diskusijās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), izvērtējot lineārā kanāla auditorijas sasniedzamības datus, aģentūrai LETA norāda Latvijas Televīzijas (LTV) pārstāve Anita Jansone.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā aģentūrai LETA saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Vienlaikus prognoze ir, ka nākamajos gados valsts parāds varētu pieaugt līdz 49% no IKP, bet joprojām būs zem 50%, kas Eiropas Savienībā (ES) ir vērtējams kā komfortabls līmenis, norāda Valsts kases vadītājs.

Īstā ņemšanās ar un ap “airBaltic” vēl tikai priekšā. Šobrīd esam apjautuši, ka valsts dotā nauda aviokompānijai neatgriezīsies un, ļoti iespējams, būsim kārtējo reizi ziedojušies, lai par gandrīz baltu velti ārvalstnieku kontrolē nonāktu kārtējais valsts uzņēmums. Tad, līdzīgi kā ar banku “Citadele”, varēsim lepoties, cik veiksmīgi protam iztirgot valsts īpašumus. Joprojām neatbildēts jautājums, kas notiks ar “airBaltic”, precīzāk, kas varētu notikt un varētu nenotikt ar šo uzņēmumu.