Par Ķemeru sanatoriju interesējas 17 investori

© F64 Photo Agency

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Lielākajai daļai investoru ir interese par visa Ķemeru kompleksa iegādi, kā arī par apkārt esošajiem īpašumiem. Galvenā interese ir par pašu Ķemeru sanatorijas ēku, kas darbotos kā atslēgas elements kūrorta kompleksa attīstībai. Investori lielu nozīmi piešķir ekoloģiskajam aspektam - zemam piesārņojuma līmenim un neskartai dabai. Piemēram, potenciālie investori no Ķīnas to ļoti atzinīgi novērtē un atzīmē, ka Jūrmala un Ķemeri varētu būt piemērots vasaras atpūtas galamērķis laikā, kad citās atpūtas vietās ir pārāk karsts.

LIAA nav informācijas, vai potenciālie investori būtu ar mieru iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu par patlaban publiski izskanējušo īpašuma izsoles sākumcenu 3,7 miljoniem latu, taču atsevišķi potenciālie investori ir izrādījuši interesi par īpašuma pašreizējā tehniskā stāvokļa analīzi, tiesa, LIAA rīcībā šādas dokumentācijas nav.

Jau ziņots, ka SIA "Ominasis Latvia" maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics jaunu Ķemeru sanatorijas īpašumu izsoli plāno izsludināt tuvāko mēnešu laikā.

Jūrmalas pilsētas tiesa 9.aprīlī atzina par prettiesiskām tiesu izpildītāja Ulda Zepa darbības attiecībā uz Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoli. Ar sūdzību par Zepa rīcību tiesā vērsās SIA "Arhiidea", līdz ar to viņu pieteikums tika apmierināts. Šis lēmums gan vēl desmit dienu laikā ir pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā.

Tieši pēc "Arhiidea" pieteikuma tiesā tika ierosināta Ķemeru sanatorijas investora SIA "Ominasis Latvia" maksātnespējas procesa lieta, savukārt 1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa "Ominasis Latvia" pasludināja par maksātnespējīgu.

Ķemeru sanatorijas kompleksu iecerēts pārdot izsolē, nosakot sākumcenu 3,7 miljonu latu apmērā. "Ominasis Latvia" piederošo izsolāmo mantu veido vairākas daļas, bet tās plānots pārdot kā vienu izsoles priekšmetu. Izsole tiek rīkota piedzinēju "Arhiidea", SIA "BT projekts", SIA "IAT Cityco", Privatizācijas aģentūras un SIA "Savant" interesēs.

Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.

2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar "Ominasis Latvija", bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.

Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas tiesa šodien atzina par prettiesiskām tiesu izpildītāja Ulda Zepa darbības attiecībā uz Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoli. Ar sūdzību par Zepa rīcību tiesā vērsās SIA "Arhiidea", līdz ar to viņu pieteikums tika apmierināts. Šis lēmums gan vēl desmit dienu laikā ir pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā.

Ekonomika

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 6,393 miljoni eiro, kas ir par 49,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 44 783 eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Svarīgākais